1998. gada decembrī bijušo LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīniku pārņēma SIA «Veterinārmedicīnas izglītības centrs».
1998. gada decembrī bijušo LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīniku pārņēma SIA «Veterinārmedicīnas izglītības centrs». Tajā ambulatori ārstē lielos dzīvniekus – govis un cūkas –, ir arī stacionārs mazajiem dzīvniekiem, bet martā darbu sāks pirmā specializētā klīnika zirgiem Baltijas valstīs.
– Veterinārmedicīnas izglītības centrs radās kā Latvijas un Dānijas kopīgs projekts, kurā piedalījās arī Latvijas Veterinārārstu biedrība. Centra galvenais mērķis ir paaugstināt strādājošo veterinārārstu izglītības līmeni, – stāsta viens no centra dibinātājiem veterinārārsts Juris Tolpežņikovs.
Līdz šim operēja staļļos
Pašlaik jaunā zirgu klīnika vēl tiek remontēta un tajā tiek uzstādītas iekārtas. Ārsts J.Tolpežņikovs internetā meklē, kur lētāk nopirkt vajadzīgo aprīkojumu. Tikmēr klīniku jau apmeklējis pirmais pacients, kura augumam tiek pielāgota iegādātā aparatūra. ārstniecības iestādē zirgs vispirms nokļūs steliņģī (stellēs) – nožogojumā –, kur to izmeklēs, veiks mazās operācijas vai apkops brūces. Tā kā klīnika nodarbosies ar ķēvju mākslīgo apsēklošanu, arī to varēs izdarīt tur. No pamatīgiem tērauda stieņiem izgatavotie steliņģi radīs papildu drošību ārstiem un asistentiem, kuriem, stallī liecoties pie zirga, nereti jādomā, vai izdosies piecelties, vai ne, un, ja iznāks, tad var gadīties, ka ar zirga pakava zīmogu uz pieres.
Klīnika jau iegādājusies pārvietojamu rentgena aparātu, bet problēmas rodas, jutīgajai medicīniskajai aparatūrai saņemot Jelgavas elektrisko tīklu neregulāri piegādāto spriegumu. Iespējams, ka vajadzēs būvēt pat savu strāvas ģeneratoru.
Galvenais ieguvums ir klīnikas ķirurģiskā daļa, jo Baltijas valstīs līdz šim vēl nav bijis modernas zirgu operāciju manēžas.
Uz operāciju galda cels ar telferu
Viena no svarīgākajām vietām klīnikā būs mīksti polsterētā pirmsoperācijas «uzgaidāmā telpa», kur zirgs saņems narkozi un aizmigs. Pēc tam viņu ar telferu uzcels uz operāciju galda un noregulēs vajadzīgajā pozīcijā, lai izdarītu nepieciešamo.
Narkozei izmantos gāzes anestēzijas iekārtu, kādas citur Baltijā vēl nav. Līdzīga esot vienīgi lietuviešiem, bet viņi to tikpat kā neizmantojot.
Ne mazāk svarīga ir pēcoperācijas pamošanās zāle, jo zirgam atšķirībā no citiem dzīvniekiem šis process norit nervozāk. Zirgs ļoti pārdzīvo to, ka nespēj nostāvēt, tāpēc, tiklīdz iespējams, lec kājās, taču noturēties nevar. Šajā gadījumā polsterējuma nozīme kļūst īpaši aktuāla, bet, lai ārstiem nebūtu jāuztraucas par savu drošību, viņi zirgu varēs novērot caur durvīs ierīkotu lūku.
Klīnikai, vienīgajai Baltijā, locītavu ārstēšanai iegādāts artroskopijas aparāts. Latvijas veterinārārsti vēl nav iemācījušies ar to strādāt, tādēļ noslēgta vienošanās, ka operēt un palīdzēt apgūt jauno tehniku brauks veterinārārsts no Zviedrijas. Ir arī endoskops, bet vēl nav ultrasonogrāfa, ar kura palīdzību varētu veikt stiegru operācijas.
– Daudzām lietām vēl meklējam sponsorus, – atzīst veterinārārsts J.Tolpežņikovs.
Uz klīniku zirgi jāved pašiem
Klīnika galvenokārt orientēsies uz individuālu dzīvnieku ārstēšanu, bet, ja arī kāda zirgaudzētava uzskatīs, ka zirgam var palīdzēt šajā ārstniecības iestādē, tas būs iespējams. Tā kā zirgu Latvijā nav daudz un tie ir izkaisīti plašā teritorijā, veterinārārsts divas trešdaļas un pat vairāk laika pavada ceļā. Tas ir nerentabli un nogurdinoši. No ārsta viedokļa, iespēja, ka viss, kas saistīts ar zirgu ārstēšanu, būs vienuviet, ir ideāla.
Sākotnēji bija domāts, ka zirgus uz klīniku nogādās ar LLU transportu, bet izrādījās, ka universitātes treilers ir par mazu. Arī citu piemērotu «vedamo rīku» neizdevās atrast. Gandrīz katrai zirgaudzētavai ir savs transports, un arī individuālajiem audzētājiem ir savi treileri, tādēļ dzīvnieku atgādāšanai uz klīniku nevajadzētu radīt problēmas. Pateicoties sadarbībai ar LLU, kas par valsts līdzekļiem var nodrošināt stacionāra uzturēšanu, klīnika varēs piedāvāt zirgu uzturēšanos stacionārā bez papildu samaksas. Tas būs pozitīvi arī no studentu mācīšanas viedokļa, bet veterinārārsti varēs nodrošināt gan hroniski slimu dzīvnieku izmeklēšanu, gan izbraukumus uz neatliekamiem izsaukumiem un zirgu ambulatoru aprūpi. Operācijas piemērotās, tīrās un dezinficētās telpās ievērojami atšķirsies no staļļos veiktās ķirurģiskās iejaukšanās, kas nereti izraisīja sastrutojumus. Klīnikā operāciju laikā infekciju iespējamība samazināsies piecas līdz desmit reizes. Tur varēs izdarīt arī locītavu operācijas. Ārpus operāciju zāles tās vispār nav iespējamas. Ar zirgu ārstēšanu nodarbosies divi speciālisti, bet pieci vecāko kursu studenti varētu kļūt par asistentiem.
Tā kā SIA «Veterinārmedicīnas izglītības centrs» viens no pamatuzdevumiem ir izglītot veterinārārstus un celt to kvalifikāciju, tad viņi varēs no semināru telpas uzreiz nokļūt klīnikā.
Interese par zirgiem palielinās
Latvijas Veterinārārstu biedrībā ir atsevišķa sekcija tiem, kuri specializējušies zirgu ārstēšanā. Pašlaik tajā darbojas 25 ārsti.
Juris Tolpežņikovs uzskata, ka Latvijā interese par zirgiem palielināsies, bet tie nekonkurēs ar citiem dzīvniekiem – suņiem vai papagaiļiem –, toties varētu konkurēt ar teātra izrāžu apmeklējumiem un ārzemju braucieniem. Viņš uzskata, ka daudzi cilvēki, kas gribētu turēt zirgu, vienkārši nezina, kā pareizi pret to jāizturas, un tāpēc baidās. Veterinārārsts iesaka pamēģināt, jo cilvēkam saskarsme ar zirgu dod milzīgu gandarījumu. Ja reiz ir iesākts, tad turpmāk cilvēks varēs ar mierīgu sirdi atteikties no ārzemju brauciena, nopirkt mazāk prestižu automašīnu vai šaurāku dīvānu, bet atlikušo naudu ieguldīt zirgā. Jāpiebilst, ka viena zirga uzturēšana izmaksā aptuveni 100 latu mēnesī (laba automašīna – apmēram tikpat).
Juris Tolpežņikovs nepiekrīt populārajam teicienam, ka zirgi ir bagātu cilvēku privilēģija, un spriež, ka mums tik daudz netrūkst naudas, cik nav saprāta tās izlietošanā.
