«Summer Signs 2010» (Vasaras zīmes) ir lielākais smilšu skulptūru festivāls Baltijā, kas notiek jau ceturto gadu un ko organizē Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra «Kultūra».
Sestdien pilsētā no desmit valstīm ieradās 15 dalībnieku, kuri jau svētdien ķērušies pie darba. Šā gada tēma ir «Ceļojums laikā», kas dalībniekiem paredz lielu iztēles brīvību rīkoties ar 450 tonnām smilšu. Tās sagādā viens no festivāla sponsoriem, ceļu būvniecības sabiedrība «Igate», kas nodrošina arī ar tehniku un darbaspēku. Paredzēts veidot ne tikai konkursa darbus, bet arī Smilšu bāru un hercoga Jēkaba jubilejas skulptūru, kas būs ekspozīcijas lielākais objekts. Kurzemes-Zemgales hercogistes spožākās ainas skulptūrā iemūžinās iepriekšējo gadu festivāla laureāti Andrius Petkus un Maksims Gazendams (Maxim Gazendam). Apmeklētāji skulptūras Uzvaras parkā varēs apskatīt no 16. jūlija, kad apbalvos laureātus un tiks piedāvāta plaša kultūras programma. Kā jauninājumus šā gada festivālā aģentūras projektu vadītājs Ivars Pirvics min materiāla daudzumu, kas neierobežo māksliniekus un ļauj vaļu fantāzijas lidojumam, un dienas biļetes ieviešanu, kuru iegādājoties cilvēks var apmeklēt festivālu visu dienu, izejot un vēlāk atgriežoties uz pasākumiem vakarā.Nākotnē arī citi materiāli«Smilšu festivālu rīkojam, jo lielākā daļa ledus skulptūru festivāla dalībnieku strādā arī ar smilti un ir gandarīti atgriezties Jelgavā,» stāsta aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics. Par spīti tam, ka smilts ir gaistošs materiāls, M.Buškevics pārliecināts, ka šāds festivāls iedzīvotājiem katru gadu piedāvā jaunus mākslas darbus. «Nākotnē plānots festivālu un skulptūru dārzu veidot Pasta salā, kur varētu norisināties dažādi simpoziji, lai metālā, kokā, akmenī un citos materiālos veidotu paliekošus vides elementus pilsētai,» par nākotnes plāniem un kritiku, kāpēc Jelgavā tiek rīkots smilšu festivāls, kurā netop paliekošas vērtības, stāsta M.Buškevics. Telefonsarunā «Kultūras» direktors atzina, ka līdztekus sponsoriem pasākuma finansēšanā piedalās arī pašvaldība, taču tās līdzfinansējumu nosedz ar naudu, kas iekasēta par ieejas biļetēm, jo festivālu iecienījuši ne vien jelgavnieki, bet arī rīdzinieki un lietuvieši.Dalībnieki ar vietu apmierinātiUzvaras parks par festivāla norises vietu izvēlēts pašvaldības dienestu sēdē, kurā izsvērti visi plusi un mīnusi, «Ziņām» pastāstīja I.Pirvics. Pasta sala izmaksu ziņā ir krietni dārgāka, jo tur vajadzīgi ģeneratori, ūdens pumpji, kā arī tajā var nokļūt tikai pa tiltiņu, kas nav paredzēts lielajām kravas mašīnām. Festivāla dalībnieki Darens Džeksons (Darren Jackson) un Mišela Ciappini (Michela Ciappini) atzina, ka pasākuma vieta viņiem ļoti patīk, parkā ir kluss, skatītāji var apskatīt skulptūras no visām pusēm. Mišela festivālā piedalās jau otro reizi un atgriezusies tāpēc, ka tā organizatoriskā puse ir ļoti kvalitatīva. Dalībniece no Nīderlandes Edīte van de Veteringa (Edith van de Wetering) priecājas par rīcības brīvību, kas nenomāc darba procesu. «Citos starptautiskos festivālos māksliniekam jāveido, ko liek, taču šeit ir pilnīga rīcības brīvība, iekļaujoties tēmā.» ViedokļiZigmunds Vilnis, daudzu starptautisko smilšu skulptūru konkursu laureāts, iepriekšējo gadu Jelgavas smilšu festivālu kurators un mākslinieku konsultants Festivāls man ļoti patīk. Smiltis ir visdemokrātiskākais materiāls, jo pieejams visiem. Domāju, ka Jelgava smilšu festivālam ir piemērota vieta, pasaules praksē festivāli tiek rīkoti ne vien piejūras pilsētās, turklāt mums ir ļoti laba organizatoru komanda. Gan jāatzīst, ka pirmā festivāla vieta Pasta salā bija vairāk piemērota nekā pašreizējā – vide un aura patīkamāka. Ilona Grīliņa, galerijas «Suņa taka» vadītāja Jebkurš cilvēks apgalvos, ka Jelgava nav pludmales zona – šādam festivālam piemērotākas citas Latvijas pilsētas. Bet Jelgava ambiciozi aizsākusi šādu festivālu. Nedomāju, ka tik gaistošam materiālam kā smiltij vajadzētu veltīt tik daudz pūļu un līdzekļu. Nezinu, kur ierindot šādu festivālu, jo tas nav īsti šovs un nav arī lielā māksla. Diskutējams ir jautājums par pasākuma māksliniecisko pusi.