«Šāda sadarbība noteikti jāturpina. Darba tehnikas mums ir līdzīgas, bet atšķiras, piemēram, aparatūra un mācību mērķis. Mēs savus jauniešus vairāk gatavojam darbam celtniecībā,» teic Ruelmalmezones (Francija) Metālapstrādes apmācību centra direktora vietnieks Bernārs Burī. Šonedēļ kopā ar desmit topošajiem kalējiem metinātājiem viņš viesojas Jelgavas Amatu vidusskolā.
Amatu vidusskolas Metālapstrādes metodiskās komisijas vadītāja Vaira Bareika stāsta, ka vizītes laikā jaunieši no Francijas kopā ar mūsu topošajiem datorizētās ciparu vadības (CNC) darbagaldu iestatītājiem un montāžas darbu atslēdzniekiem ne tikai piedalījās praktiskās mācībās skolā, bet arī apmeklēja dažādas iestādes un uzņēmumus. Piemēram, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā viesiem no Francijas bija iespēja izkalt naglas, bet SIA «Skava M» Mārupē, kur ciemiņus īpaši ieinteresēja lietotās palīgierīces, iepazīties ar kalēja uzņēmuma darba organizāciju. Topošie metālapstrādes speciālisti apmeklēja arī Francijas institūtu Rīgā un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Metālapstrādes mācību parku.
V.Bareika novērojusi, ka starp abām izglītības iestādēm, kuru sadarbība metālapstrādē notiek jau vairākus gadus, pastāv nelielas atšķirības atslēdznieku darbu mācīšanā. Savukārt frēzēšanu un virpošanu franču jaunieši neapgūst. «Galvenā atšķirība, ko šeit redzu, ir tā, ka jūsu metālapstrādes speciālisti ļoti daudz strādā pie aparātiem. Mums vairāk raksturīgs māksliniecisks roku darbs,» secina topošais kalējs metinātājs Bendžamēns Oliveira.
To apliecina arī apmācības centra direktora vietnieks. «Jūsu jauniešus vairāk apmāca lieliem un vidējiem uzņēmumiem rūpniecībā, bet mūsu – maziem uzņēmumiem celtniecībā. Tāpēc ir interesanti salīdzināt šīs pieredzes, kas paplašina redzesloku. Tāpat ir jauki redzēt, cik daudz var mūsu labā darīt ar mazākiem līdzekļiem, bet lielu uzmanību un atvērtību. Ir lietas, kas mums šajā ziņā vēl jāuzlabo,» atzīst B.Burī. Viņš stāsta, ka Parīzes apkārtnē kalēja metinātāja arodu apgūst ap 300 jauniešu, kas nav īpaši daudz, ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu. Izvēlēties šo profesiju daudzus attur fiziski smagais, īpaši kalēja, darbs, tāpēc celtniecībā lielākā daļa dod priekšroku inženierkomunikāciju tehniķa arodam, jo viņi strādā ar siltuma un ūdens tehnoloģijām. Taču metālapstrādes speciālistiem darba netrūkst, un aptuveni 80 procentu arī paliek strādāt specialitātē. ◆
