Pēdējos gados Jelgavas tehnikumā, kurā izglītību iegūst arī nākamie mēbeļu galdnieki, veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi. Investīcijas galdniecības laboratorijā vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro. Cik tās ir mērķtiecīgas, kādu rezultātu gaida potenciālie darba devēji un ko gatava piedāvāt pati skola – to emocionālā paneļdiskusijā «Vai mēs jums esam vajadzīgi?» centās noskaidrot kokapstrādes asociāciju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī paši tehnikumieši.
Asociāciju «Latvijas koks» un «Latvijas mēbeles» izbraukuma sēdē, kas risinājās vienā no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Latvijā – Jelgavas tehnikumā – dalībnieki ne tikai iepazinās ar rekonstruēto galdniecības laboratoriju, kur patlaban mēbeļu galdnieka profesijas praktiskās iemaņas četros kursos apgūst 48 audzēkņi, bet arī, uzklausot pašus jauniešus, diskutēja par nozarē sasāpējušiem jauno speciālistu sagatavošanas jautājumiem.
Darbiniekus var atrast uz ielas
Viens no tiem, ko klātesošie Jelgavas un Pierīgas uzņēmēji paneļdiskusijā akcentēja visvairāk, ir pareizas attieksmes trūkums. «Daudzi praktikanti pirmkārt jautā, cik man maksās. Es savukārt prasu – ko tu man parādīsi! Jauniešiem svarīgi saprast, ka tā ir investīcija rītdienā, un tad prasīt naudu,» raksturo uzņēmuma «Dižozols plus» pārstāvis Ģirts Plakans (Salaspils). Arī «Eibe-L» vadītājam Sandrim Lūsiņam (Jelgava) nav bijusi tā labākā pieredze ar topošajiem mēbeļu galdniekiem. «Iepriekš mēs ņēmām praktikantus, bet kādus piecus pēdējos gadus ne, jo bija gadījumi, ka prakses līgums ir noslēgts, bet jaunietis darbā neierodas,» viņš stāsta.
Tāpat uzņēmējus neapmierina jauno potenciālo darbinieku «pārāk lielās ambīcijas». Ierodoties praksē, topošie mēbeļu galdnieki labprāt gribētu gūt praktisku ieskatu pēc iespējas dažādos ražošanas procesos. Taču darba devēji ne vienmēr ir spējīgi un ieinteresēti to nodrošināt. «Iespējams, sākumā likšu jaunajam darbiniekam vienkārši kraut malku, lai redzētu viņa attieksmi, jo pazemība un gatavība pakļauties mūsu norādījumiem un noteikumiem ir vissvarīgākā. Mēs nesagaidām lielus meistarus, kas atnāks un pa savam pārtaisīs uzņēmumu,» norāda «Marks M» vadītājs Juris Griķis (Jelgava), pārējiem uzņēmējiem piebalsojot – ja nepieciešams, darbinieku ar pareizu attieksmi un vēlmi strādāt var paņemt kaut no ielas un 30 stundās pienācīgi sagatavot veicamajam uzdevumam. Turklāt lielākas izredzes esot meitenēm, jo viņas ir atbildīgākas un centīgākas.
Veicina radošas un atbildīgas personības
«Vai tad ir nozīme mums mācīties tos četrus gadus profesiju?» retoriski jautā paneļdiskusijas dalībnieki – tehnikuma audzēkņi, kuriem mēbeļu galdnieka profesija ir apzināta un mērķtiecīga izvēle. Arī skolas vadību un pasniedzējus ir pārsteidzis šis uzņēmēju domāšanas veids. «Mēs strādājam, lai veidotu zinošu, atbildīgu, radošu speciālistu, kurš būtu spējīgs strādāt ar dizainu,» min tehnikuma direktore Janīna Rudzīte, noliedzot pieņēmumu, ka jaunieši profesiju lielākoties izvēlas nejaušības vai vecāku pēc. Arī neierašanās prakses vietā, ar kuru noslēgts līgums, ir teju neiedomājama situācija, jo pedagogi rūpīgi seko līdzi saviem audzēkņiem.
«Skolas kapacitāte ir liela, tomēr skumīgi, ka audzēkņu skaits nav tāds, kā gribētu mēs un nozare. Mūsu vīzija ir spējīgi un darbojošies jaunieši, kas pirmkārt iemācās domāt – tehniskā puse pienāks,» tāpat apliecina mēbeļu galdnieku pasniedzējs Māris Blumbergs, piebilstot, ka arī atbildība un pareiza attieksme pret darbu ir pedagoģiskā procesa prioritāšu augšgalā. Taču skola ne vienmēr to spēj atrisināt, jo šīs kvalitātes pirmkārt tiek iegūtas ģimenē. Savukārt kolēģis Jānis Stankevičs norāda, ka audzēkņu trūkums mēbeļu galdnieku programmā nereti saistīts ar to, ka pamatskolas posmā trūkst mājturības skolotāju, kā arī vidējās izglītības iestādes joprojām nepamatoti «pietur» savus audzēkņus.
Ierosina veidot mācību uzņēmumu
Cerīgāk uz kvalificētu jauno darbinieku nepieciešamību darba tirgū raugās asociāciju un universitātes pārstāvji. Asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektors Andris Plezers šo kadru lomu vairāk saskata mazo uzņēmumu darbībā, kur «jāzina viss», atšķirībā no vidējiem un lielajiem, kas koncentrējas uz vienu funkciju.
«Attieksme, protams, ir svarīga, bet, lai būtu labs darbinieks, nepieciešama arī izpratne un māka domāt – tad paveras ļoti lielas karjeras iespējas,» jauniešus mācīties iedrošina LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Lai to veicinātu, viņš mudina izveidot, piemēram, mācību uzņēmumu, kas būtu «veiksmes atslēga jauno inženieru sagatavošanā». Tehnikuma direktore atklāj, ka arī skolai ir šāda doma, taču, ņemot vērā lielos finanšu ieguldījumus, vēl jānotiek tā analīzei, lai saskaņā ar noteikumiem mācību uzņēmumā ražotā produkta iespējamā cena nepārsniegtu šos ieguldījumus. Savukārt, ja, piemēram, audzēkņu izgatavotais galds, kas teorētiski tirgū maksā 200 eiro, jāpārdod uz pusi lētāk, tā būtu tirgus kropļošana, min J.Rudzīte.
Paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki izrunāja duālās jeb darba vidē balstītas izglītības nozīmi un spēja vienoties, ka gan uzņēmēji skolai, gan topošie mēbeļu galdnieki potenciālajiem darba devējiem ir vajadzīgi. Tāpēc, lai šo sadarbību veicinātu, jau tuvākajā laikā tehnikumā tiks rīkotas kokapstrādes uzņēmēju meistarklases un vieslekcijas.
Viedokļi
Janīna Rudzīte, Jelgavas tehnikuma direktore
Mēbeļu galdnieka profesiju patlaban apgūst 48 audzēkņi. Ceram, ka jau tuvākajā nākotnē viņu būs vairāk, jo redzam, ka mainījusies vecāku attieksme.
Juris Griķis, Uzņēmuma «Marks M» vadītājs
Skolā pietiekami augstā līmenī ir savākta fiziskā bāze, bet kāds ir garīgais piepildījums? Vēlētos redzēt, ka tehnikums «iet uz āru» ne tikai ar savu laboratoriju un jauniešiem, bet ar konkrētu produktu.
Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultātes dekāns
Attieksme, protams, ir svarīga, bet, lai būtu labs darbinieks, nepieciešama arī izpratne un māka domāt – tad paveras ļoti lielas karjeras iespējas.
