Šopavasar Vācijā tika pieminēti vācu mācītāji, kas iestājās pret fašismu. 1935. gada 17. martā policija un gestapo arestēja aptuveni piecsimt protestantu mācītāju.
Šopavasar Vācijā tika pieminēti vācu mācītāji, kas iestājās pret fašismu. 1935. gada 17. martā policija un gestapo arestēja aptuveni piecsimt protestantu mācītāju.
Viņu noziegums pret Trešo reihu bija šāds: mācītāji no kanceles bija nolasījuši Konfesionālās baznīcas Prūsijas sinodē pieņemto paziņojumu “Vārds draudzēm”. Tas brīdināja par nāvīgajām briesmām, ko nes fašisma ideoloģija. Tā laika iekšlietu ministrs šo akciju nodēvēja par viltīgu uzbrukumu valdībai un vācu tautai. Mācītāju masveida aresti radīja tautas nemierus, lielākā daļa draudžu ganu tika atbrīvoti jau pēc dažām dienām.
Tā gan pirmskara Vācijā bija pēdējā pret fašisma ideoloģiju vērstā plašā protesta akcija. Kad 1936. gadā ar līdzīgu uzsaukumu uzstājās Berlīnes protestantu baznīcu apvienības darbinieks Fridrihs Vīslers un arī viņu arestēja gestapo, plašas protesta akcijas vairs netika rīkotas. Pēc gada šis drosmīgais vīrs tika nogalināts Saksenhauzenas koncentrācijas nometnē.
Pēc laikraksta “Latvijas Luterānis” materiāliem sagatavoja
