«Kino 19» līdz 15. aprīlim – «Runcis» (pulksten 14 un 18), «Mana bosa meita» (pulksten 20).
“Kino 19” līdz 15. aprīlim – “Runcis” (pulksten 14 un 18), “Mana bosa meita” (pulksten 20).
Abu šonedēļ piedāvāto amerikāņu komēdiju autori apelē pie bērnu un jauniešu spējas komisko saskatīt pēkšņā juceklī, kas pārcērt ģimenes mājas idillisko gaisotni. Pēc noskatīšanās diemžēl jāatzīst: ne “Runča”, ne “Bosa meitas” veidotāji nav atraduši nekā, ar ko šo visai nolietoto scenārija klišeju bagātināt.
Bērnu filmas “Runcis” galvenais varonis draiskulīgs, runājošs iespaidīgu izmēru kaķis, kas ierodas palaidnīga, nekārtīga puišeļa un viņa apzinīgās māsiņas ikdienā, mudina bērnus izpriecāties pēc sirds patikas – kā vēl nekad dzīvē –, ar mājās sacelto haosu radot pamatīgas galvassāpes bērnu mātei Džīnai. Pie viņas paredzēts rīkot viesības ar kolēģu piedalīšanos, un, ak vai, ja boss uzzinās, kādā nekārtībā ir Džīnas māja: viņu atlaidīs uz līdzenas vietas…
Televīzijas scenāristu trio Aleka Berga, Deivida Mendela un Džefa Šafera kinodebija liek atzīt vienu: 70 minūtēm scenārija pamatā ņemtais stāstiņš ir daudz par īsu, un, ja neskaita vizuālā noformējuma spožumus, vienīgās cerības uz filmas glābšanu jāliek uz galveno varoni Runci. Taču kaķa ādā iegrimējies komiķis Maiks Maijerss cerības neattaisno: titulvaronis ir rutinēts, pašcitējošs, vienkārši sakot, – kaut kur jau redzēts.
Maijersu Runča loma droši vien garlaiko, un tālab viņš to ņem pretī “gariem zobiem”, bet Deivida Cukera “Mana bosa meitas” galvenā varoņa atveidotāja Eštona Kačera nepārliecinošā tēlojuma pamatā, šķiet, ir neskaidrība par to, kādam īsti jābūt viņa varonim Tomam.
Toma šefa meita uzaicina puisi pie sevis uz mājām. Taču pamata lielām cerībām, izrādās, nav nekāda. Toms uzaicināts pieskatīt māju meičas prombūtnes laikā. Kad nu visa atbildība par kārtību tajā ir uz Toma trauslajiem pleciem, viens pēc otra uzrodas vairāki jucekļa cēlāji – sākot ar viņa sapņu meitenes brāli un beidzot ar bijušo kolēģi. Kontrolei pār notikumu gaitu zūdot, Tomam atliek vien šausmināties, iedomājoties despotisko šefu meklējam atbildīgo par viņa mājā uzrīkoto jandāliņu… Kas attiecas uz galvenās lomas aktierisko pusi, – ar mulsumu kā universālu reakciju nudien ir par maz, lai Kačera darbošanos varētu saukt par spilgtu komiķa sniegumu. Visvairāk žēl režisora Deivida Cukera: “Bosa meita” neturpina ģeniāli neaptēsto (un tāpēc par žanra klasiku kļuvušo) “Nežēlīgo cilvēku” un “Kailo ieroču” “bezstila stila” uzvaras gājienu, bet ir “Amerikāņu pīrāga” tualetes humora pārgremojums, kur izdomas “augstāko lidojumu” iezīmē Maikla Madsena gatavība uzčurāt pret viņu pavērstam ierocim.
***
Sintija Moroza:
“Runcis”. Pārāk krāsaini, mīksti, pūkaini un blondi. Dekorācijas rada iespaidu, ka cilvēku dzīve šajā filmā ir kā cukurvates burbulī. Bet, ja pārēdas cukurvati, sāk šķebināt. M.Maijerss pat Runča tēlā nezaudē nu jau leģendāros Ostina Pauersa smiekliņus. Funny.
“Mana bosa meita”. “Amerikāņu pīrāga” stila filmiņa ar visām no tā izrietošajām sekām: dažbrīd pat acis gribēsies pievērt un seju sašķobīt – gan no smiekliem, gan no vēl lielākiem smiekliem. Izklaide, kur apvienota “romantika” un detektīvintriga amerikāņu komēdijas manierē.
