Novembris savā ziņā ir tradīciju kopšanas laiks, un šī nedēļa ievadīja Studentu dienu, kas Sporta nama rutīnā ienes citus akcentus.
Novembris savā ziņā ir tradīciju kopšanas laiks, un šī nedēļa ievadīja Studentu dienu, kas Sporta nama rutīnā ienes citus akcentus.
Kārtējās universiādes sacensības un citi ikdienas pasākumi tad tiek atlikti malā, lai pastiprināti pievērstos pēdējiem sagatavošanās darbiem, pirms Jelgavā svinēt savus svētkus ierodas jaunieši no visas Latvijas. Studentu dienas programmas neatņemama daļa ir sporta sacensības. Pirmdien risinājām pārrunas ar trešdienas sacensību tiesnešiem, arī ar Sporta nama strādniekiem, kurus saucu par labajiem gariņiem, jo viņu centība lielā mērā ir garants, lai pasākums izdotos.
Otrdiena turpinājās rosībā (pa vidu vēl obligātās nodarbības studentiem un darbinieku arodkomitejas sēde), bet noslēdzās jau īstā pirmssvētku noskaņā – ar studentu pašdarbnieku koncertu Pils aulā. Jāatzīst, ka man ļoti patīk labestības un humora pilnā gaisotne šajā koncertā, ko ik gadu cenšos apmeklēt. Ar prieku skatos uz “Kalvi”, kur stalti puiši un meitas sanākuši, arī priekšnesuma kvalitāte augusi. Prieks par koristiem, starp kuriem ieraugu varbūt sporta zālē ne tik veiklus, bet uz skatuves atraisītus jauniešus.
Trešdien pirmie sportisti ieradās jau pusdeviņos rītā. 13 augstskolu komandas, vairāk nekā 600 cilvēku desmit sacensību veidos dienu aizvadīja aizrautīgās cīņās, bet par vakara stafetes skrējienu ar lāpām (baterijām) gan citugad jāpārdomā, jo nav īsti jēdzīgi, ja lielākā daļa jau gatavojas ballei, bet daži vēl skrien…
Pēc šīm trakajām dienām 18. novembra rītā beidzot ir iespēja ievest kārtību mājā. Jāpošas arī uz tradicionālo svinību pasākumu Latviešu biedrībā. Neesmu šīs biedrības aktīviste, tomēr tā ir viena no vietām, kur mierīgi, ar cieņu un godbijību šos svētkus sagaidīt. Nenoliedzami, raugoties uz svētku dalībnieku sirmajām galvām, ir jādomā, vai un kā šajā latviskuma kopēju pulkā ienāks jaunā paaudze, bet tas ir cits jautājums. Pēcpusdienā visa ģimene pulcējāmies uz vedeklas cepto svētku torti, vakarpusē kopā ar mazmeitiņu skatījām koncertu Hercoga Jēkaba laukumā un uguņošanu. Svecītes, ugunskurs – 18. novembra vakars, manuprāt, ir viens no emocionālajiem brīžiem, kas jelgavniekiem sniedz kopības izjūtu.
Piektdienas vakarā dāmu balle “Ventonijā” – reize, kad vīrs arī mani aicina līdzi uz korporācijas pasākumu. Balle ir svētkiem piederīgs pasākums.
Nākamā nedēļa atkal nāks ar vāveres riteni – nodarbībām, doktorantūras studijām un citiem darbiem. Bet palaikam prātā atgriezīsies arī doma par tiem atceļā no 18. novembra svinībām sastaptajiem vecajiem, trūcīgajiem cilvēkiem bez svētku prieka sejā, kādu mūsu valstī ir pārāk daudz.
