Trakumsērga ir dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība. Saslimšanu izsauc vīruss, kas izdalās ar siekalām, un kontakta vai koduma laikā caur brūci iekļūst cita dzīvnieka vai cilvēka organismā.
Trakumsērga ir dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība. Saslimšanu izsauc vīruss, kas izdalās ar siekalām, un kontakta vai koduma laikā caur brūci iekļūst cita dzīvnieka vai cilvēka organismā. Viens no galvenajiem slimības simptomiem ir bailes no ūdens, kas rodas sāpīgu spazmu rezultātā rīšanas laikā, nemiers, uzbudinājums. Slimnieks smagi cieš, pilnīgi saglabājot apziņu. Saslimšana ar trakumsērgu vienmēr beidzas ar nāvi.
Vīruss cirkulē dabā savvaļas dzīvnieku vidū epizootiju laikā (slimo lapsas, vilki, jenotsuņi). Bieži savvaļas dzīvnieki ir mājdzīvnieku (suņu, kaķu) galvenais infekcijas avots. Mājdzīvnieki savukārt inficē cilvēkus.
1998. gada 1. pusgadā ar trakumsērgu Latvijā saslima 81 dzīvnieks, tajā skaitā 58 savvaļas dzīvnieki (pārsvarā lapsas un jenotsuņi) un 23 mājdzīvnieki. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, dzīvnieku trakumsērgas gadījumu skaits ir palielinājies par 5,2 %, bet slimības izplatība par 6,8 %. Mājdzīvnieku vidū 6,5 reizes palielinājās kaķu saslimšanas gadījumu skaits. Pārskata periodā dzīvnieku saslimšana ar trakumsērgu bija reģistrēta 23 rajonos un Rīgā. Epizootiskā situācija ir pasliktinājusies Valmieras, Cēsu, Daugavpils, Bauskas rajonos. Visnelabvēlīgākā trakumsērgas epizootiskā situācija bija un paliek Valmieras rajonā.
Trakumsērga mājdzīvniekiem izpaužas agresivitātē, dzīvnieks atsakās ēst, dzert, uzbrūk savam saimniekam, rij neēdamus priekšmetus, siekalojas.
Cilvēka inficēšana ar trakumsērgu notiek slima dzīvnieka koduma vai apsiekalojuma laikā (īpaši bīstams ir gļotādu un bojātas ādas apsiekalojums). Jāatceras, ka vīruss dzīvniekam parādās siekalās 10 dienu pirms pirmajām slimības izpausmēm, bet dažreiz slimības pazīmes vispār neparādās. Tāpēc ir tik svarīgi uzreiz doties pie ķirurga, pat, ja jūs sakodis dzīvnieks, kurš izskatās vesels.
Jelgavā 1998. gada 1. pusgada laikā no suņu kodumiem cietuši 134 cilvēki, tajā skaitā 5 bērni.
Trakumsērgas profilakse notiek trīs vizienos. Pirmais virziens ir šīs slimības profilakse savvaļas dzīvnieku vidū, ar ko nodarbojas veterinārais dienests un mežsaimniecības. Otrais virziens trakumsērgas profilakse mājdzīvniekiem. Lai to nodrošinātu, iedzīvotājiem ir stingri jāievēro suņu un kaķu turēšanas noteikumi. Jelgavā tādi tika apstiprināti ar domes lēmumu 1996. gada 12. decembrī.
Atgādinu mājdzīvnieku turētājiem, ka visiem suņiem un kaķiem jābūt reģistrētiem un potētiem pret trakumsērgu. Ja dzīvnieks ir slims vai ir sakodis cilvēku, nekavējoties jāierodas pie vetārsta.
Savukārt trešais virziens ir trakumsērgas profilakse cilvēkam. Tajā ir ļoti svarīgi pēc koduma vai kontakata ar slimu dzīvnieku laikus doties pie ķirurga un pēc brūces apstrādes uzsākt vakcināciju. Brūces apstrāde samazina vīrusa devu, un tikai laikus uzsākta vakcinācija glābj cilvēku no nāves.
Ļoti svarīgi arī precīzi ievērot potēšanas grafiku, ko nozīmējis ārsts. Ja cietušais savam ārstējošajam ārstam uzrāda veterināro izziņu, ka pēc 15 novērošanas dienām dzīvnieks ir vesels, viņam nav jāsaņem liekas potes. Īpaši tas attiecas uz bērniem. Ja dzīvnieks netiek novērots, kā arī, ja tas ir klejojošs vai nezināms, sakostajam cilvēkam jāsaņem 6 prettrakumsērgas potes.
Smagos gadījumos (kodumi galvā, sejā, roku pirkstos) stacionāra apstākļos tiek ievadīts prettrakumsērgas serums.
Noslēgumā par nesen notikušo traģisko gadījumu. 1993. gada jūlijā saslima ar trakumsērgu un 4 dienu laikā nomira 22 gadus vecs Saldus iedzīvotājs. Pirms tam, maijā, viņa roku pirkstus sakoda lapsa, bet pie ķirurga slimnieks nedevās un antirābiskās potes nesaņēma. Lai šis gadījums vēlreiz atgādina, ka trakumsērga ir nāvējoša slimība, no kuras glābt var tikai laikus uzsākta vakcinācija.
Jelgavas VVC ārste- epidemoloģe Olga Kovaļauska
