Trakumsērga ir akūta siltasiņu dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kas galvenokārt izpaužas ar smagiem centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem un beidzas ar nāvi.
Trakumsērga ir akūta siltasiņu dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kas galvenokārt izpaužas ar smagiem centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem un beidzas ar nāvi.
Slimību izraisa vīruss, kas ar slima dzīvnieka siekalām izdalās apkārtējā vidē. Cilvēks ar trakumsērgu inficējas, ja slimais dzīvnieks viņam iekodis vai ieskrāpējis, apsiekalojis ievainotu ādu vai veselu gļotādu. Saslimt var arī, ja lietoti slima dzīvnieka apsiekaloti priekšmeti. Trakumsērgas inkubācijas (bezsimptomātiskais) periods vidēji ilgst no divām līdz piecām nedēļām, bet reizēm pat gadu.
Pašlaik Jelgavas rajonā trakumsērgas epizootiskā situācija ir saspringta. Pērn pirmajā ceturksnī tika reģistrēts viens ar trakumsērgu slims dzīvnieks – lapsa Platones pagastā, bet šogad pirmajos trīs mēnešos jau sešos gadījumos atzīts, ka dzīvnieks saslimis ar trakumsērgu: jenots Sidrabenes pagastā, jenots Platones pagastā, āpsis Zaļenieku pagastā, govs Sidrabenes pagastā un pa lapsai Svētes un Jaunsvirlaukas pagastā. Šajos pagastos saskaņā ar Jelgavas rajona Padomes rīkojumu tiek veikti trakumsērgas apkarošanas pasākumi, atkārtotas dzīvnieku saslimšanas dēļ pasākumu laiks pagarināts Sidrabenes un Zaļenieku pagastā.
Galvenie trakumsērgas izplatītāji un uzturētāji dabā ir plēsīgie savvaļas dzīvnieki: lapsas, jenotsuņi, retāk āpši, caunas, vilki. Tie inficē mājdzīvniekus (visbiežāk suņus un kaķus), mājlopus, kas savukārt arī kļūst par infekcijas izplatītājiem. Sikspārņu kodiens saistīts ar tik lielu saslimšanas risku, ka prettrakumsērgas pasākumus rekomendē pēc jebkuras saskarsmes ar šiem dzīvniekiem. Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar atrastiem meža dzīvnieku līķiem. Tos nevajag ņemt rokās, novilkt ādu vai citādi izmantot, jo līķi var būt inficēti ar trakumsērgu. Par šādiem «atradumiem» ir jāziņo veterinārajam dienestam.
Kā zināt, vai mājdzīvnieks nav inficējies ar bīstamo slimību? Visbiežākās mājdzīvnieku slimības pazīmes ir šādas: izmainās tā uzvedība – mājlops kļūst bailīgs vai gluži otrādi – agresīvs, grauž neēdamus priekšmetus, siekalojas, tam ir traucēts rīšanas reflekss (atsakās ēst, dzert), tiek paralizētas pakaļkājas, sunim ir nolaista aste. Atcerieties: jau desmit dienu pirms pirmajām slimības pazīmēm dzīvnieks ar siekalām izdala trakumsērgas vīrusu!
Šā gada pirmajā ceturksnī Jelgavā dzīvnieki ir sakoduši 49 cilvēkus, Jelgavas rajonā – 41 cilvēku, četri no šeit minētajiem ir kontaktējuši ar trakiem dzīvniekiem. Pērn šajā laika periodā no dzīvnieku kodumiem Jelgavā cieta 40, Jelgavas rajonā – 16 cilvēku, kontaktā ar traku dzīvnieku bijuši seši cilvēki.
Lai nepieļautu trakumsērgas izplatīšanos, atgādinu mājdzīvnieku turētājiem Jelgavas Domes 1996. gada 12. decembrī apstiprinātos «Suņu un kaķu turēšanas noteikumus»:
suņiem un kaķiem jābūt reģistrētiem un potētiem pret trakumsērgu;
suņus izvest pastaigā drīkst līdz 1,5 m garā pavadā ar uzliktu uzpurni, neļaujot sunim sakost cilvēkus un dzīvniekus; aizliegts peldināt dzīvniekus cilvēku atpūtas vietās un peldvietās;
izvedot suni pastaigā, jāņem līdzi inventārs, ar ko nekavējoties savākt dzīvnieka ekskrementus;
traumu izraisījušā suņa vai kaķa īpašniekam jāpasaka cietušajam savs uzvārds un adrese;
par katru gadījumu, kad suns vai kaķis savainojis cilvēku (arī pašu saimnieku), kad mājdzīvnieki ir kontaktējuši ar plēsīgiem savvaļas dzīvniekiem vai klaiņojošiem suņiem un kaķiem, kad ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu, nekavējoties jāziņo veterinārajam dienestam, kas lems par turpmāko rīcību;
ja suns sakodis cilvēkus vai dzīvniekus vairākkārt, to piespiedu kārtā eitanazē.
Ja jūs ir savainojis dzīvnieks, ir ļoti svarīgi pareizi rīkoties:
pirmām kārtām brūce, ieskrāpējums vai āda, uz kuras nokļuvušas dzīvnieka siekalas, jānomazgā ar ūdeni un ziepēm vai vienkārši ar ūdens strūklu;
brūces mala jāapstrādā ar joda šķīdumu vai spirtu un jāuzliek sterils pārsējs;
nekavējoties jādodas uz ārstniecības iestādi pie ķirurga, kur tiks sniegta kvalificēta medicīniskā palīdzība un uzsākta prettrakumsērgas potēšana.
Ja uzbrukušais dzīvnieks ir klejojošs, nezināms, netiek veterināri novērots, cietušajam cilvēkam jāveic pilns trakumsērgas vakcinācijas kurss (piecas vai sešas potes). Ja pacients uzrāda veterināro izziņu, ka dzīvnieks ir vesels, vakcināciju var pārtraukt.
Atgādināšu, ka trakumsērga ir neārstējama slimība un saglabāt cilvēka dzīvību var tikai savlaicīga vakcinācija un noteiktā potēšanas grafika un režīma ievērošana.
