Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra vizīte Vašingtonā piesaistījusi sabiedrības uzmanību transatlantiska mēroga domstarpībām, par kurām Latvijas lasītāji, iespējams, vēl nebūs dzirdējuši.
Vašingtona Londona, 5. februārī. Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra vizīte Vašingtonā piesaistījusi sabiedrības uzmanību transatlantiska mēroga domstarpībām, par kurām Latvijas lasītāji, iespējams, vēl nebūs dzirdējuši. Īsi varētu teikt, ka runa ir par pasaulē pazīstamākā lāča Vinnija Pūka atgriešanos no Amerikas dzimtenē.
Izrādās, ka lācis, kuram galvā zāģu skaidas, kopā ar saviem draugiem Sivēnu, Tīģeri, Kengu un Pūci nu jau gaužām sen vada savas dienas Ņujorkas publiskās bibliotēkas skatlogā, kur viņus var aplūkot katrs interesents. Iemīļotās bērnu grāmatas autors Alans Milns visus šos dzīvnieciņus pirms septiņiem gadu desmitiem iegādājās Londonas Haroda universālveikalā, un drīz vien viņiem bija lemts kļūt par Kristofera Robina draugu prototipiem. Savukārt mākslinieks Ernests Šeperds viņus izmantoja par modeļiem savās ilustrācijās. 1947. gadā rakstnieks visas piecas plīša radībiņas atdāvināja savam amerikāņu izdevējam, un tām bija jāmēro ceļš pāri okeānam.
Taču šonedēļ jautājums par lāča Pūka un viņa draugu likteni tika izvirzīts apspriešanai Lielbritānijas parlamentā. Deputāte Gvineta Danvudija paziņoja, ka apciemojusi «nabaga pamestos un aizmirstos dzīvnieciņus» Ņujorkā, un aicināja valdību «panākt viņu repatriāciju».
Laikraksts «New York Times» ceturtdien veltījis «repatriācijas jautājumam» titullapu, velkot uz zoba britus, kas grib «izraut dzīvnieciņus no ērtā mitekļa un stiept atpakaļ uz savu Londonu». Strīdā jau iejaucies arī Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliani, paziņojot, ka darīs visu, lai Pūks ar savu kompāniju paliktu šajā pilsētā. «Galu galā te vairs nav nekāda sveša kolonija jau kur tas laiks, kopš esam atbrīvoti,» viņš izsaucies, piebilstot, ka tūdaļ pat apciemos dzīvnieciņus, lai apliecinātu savus labos nodomus.
Pat Baltais nams jau paspējis izdot nerātnu paziņojumu, kurā teikts, ka «lāča trimdinieka» jautājums gan neesot iekļauts Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra un ASV prezidenta Bila Klintona sarunu darba kārtībā, tomēr, pilnīgi iespējams, tikšot apspriests.
