Otrdien Jelgavā Zemgales reģiona attīstības padomes sēdē tikās Bauskas, Dobeles, Jelgavas pilsētu un rajonu pašvaldību pārstāvji.
Otrdien Jelgavā Zemgales reģiona attīstības padomes sēdē tikās Bauskas, Dobeles, Jelgavas pilsētu un rajonu pašvaldību pārstāvji. Sarunas temats bija dzelzceļa un autotransporta attīstība.
Piedalīties bija uzaicināti Satiksmes ministrijas departamentu direktori Tālis Straume un Jānis Veidemanis, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece profesore Aija Melluma. Tranzīta kravu plūsma pa dzelzceļu caur Jelgavu un Dobeli palielinās, tāpēc aktuāla kļuvusi apveddzelzceļa būvniecība, kas atbilst arī koriģējamā Jelgavas ģenerālplāna koncepcijai. Arhitekti izstrādājuši vairākus priekšlikumus apvedceļa būvniecības teritorijas izvēlei. Dienvidu variantā paredzēts veidot pieslēgumus Ventspils, Liepājas, Šauļu un Krustpils dzelzceļa līnijām, bet Jelgavu jaunais apvedloks šķērsotu pie Viesturiem, taču tā izbūves gaitā vajadzētu uzsliet septiņus jaunus tiltus pār upēm un piecus viaduktus pār autoceļiem, nāktos «upurēt» arī daudz mazdārziņu. Ziemeļu variantā loks iznāk stipri garāks, toties paveras iespēja apiet ne vien Jelgavu, bet arī Dobeli pie Gardenes. Lielupi paredzēts šķērsot pie Valgundes aiz Svētes ietekas. Diemžēl šajā variantā ir jāapiet Kaigu purvs. Līvbērzes pagasta padomes priekšsēdētāja Nellija Empele purvu ierosināja apiet no Kalnciema puses. Tādējādi objekts attālināsies no ciemata, mazāk skars lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Abos variantos steidzami plānots izbūvēt dzelzceļa vagonu stāvlaukumu Garozas apkaimē.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors J. Veidemanis norādīja, ka vismaz tuvāko gadu investīciju projektā nauda apveddzelceļa būvei nav paredzēta. Pašvaldību pārstāvji aicināja domāt par tālāku perspektīvu – gadus 10 – 15 uz priekšu -, jo cilvēkiem jāzina, kur un kā nākotnē veidosies tranzīta kravu pārvadāšanas nozīmīgākie koridori, lai tur neuzceltu būves, ko vēlāk nāksies nojaukt.
Arī, runājot par autoceļu attīstību, gan Bauskas, gan Dobeles pašvaldības iestājas par apbraucamo ceļu izbūvi, bet jelgavnieki pēc iespējas ātrāk vēlas piedzīvot apvedceļa otrās kārtas izbūvi, galvenokārt ziemeļu virzienā. Tas saistāms arī ar lidlauka attīstības perspektīvu. Tālis Straume gan piebilda, ka jaunu apvedceļu būvniecība ir pārlieku dārgs un bezperspektīvs prieks. Racionālāk esot īstenot tādus projektus, kas veicina autosatiksmes pārorganizēšanu jau esošo ielu un ceļu tīklā. Drīzumā šādu projektu īstenošot Bauskā un Iecavā. Viņš arī apgalvoja, ka vēl pavisam neesot izgaisusi doma par savulaik nozīmīgā Hanzas ceļa atjaunošanu. Prioritāte valstī šobrīd piederot «VIA Baltica».
