Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzskata, ka, noslēdzot pagājušo gadu, ievērojamā budžeta deficītā vainojami iepriekšējās valdības atstātie «zemūdens akmeņi» un Rīgas vājā finanšu disciplīna.
Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzskata, ka, noslēdzot pagājušo gadu, ievērojamā budžeta deficītā vainojami iepriekšējās valdības atstātie «zemūdens akmeņi» un Rīgas vājā finanšu disciplīna.
Tagadējais ministrs vairākus gadus uzmanīgi sekojis līdzi notikumiem valsts budžeta un finanšu sistēmā un tagad jūtas izbrīnīts par tik daudziem «interesantiem un pārsteidzošiem lēmumiem kā bijušās valdības pēdējās darbadienās». Pēkšņi izrādījies, ka Latvijā vienlaikus iespējams gan norakstīt nodokļu parādus, gan izsniegt valsts galvojumus, gan palielināt visu ierēdņu algas, gan mēneša laikā izbūvēt austrumu robežu, gan atteikties no miljoniem lielām prasībām valsts vārdā.
Pēc Dombrovska domām, visus šos lēmumus iepriekšējā valdība pieņēma pēc vēlēšanām, tie gan izskatoties jauki, bet patiesībā ir pilnīgi nerealizējami. Tagad ministrs ir pārliecināts: ja valdība būtu jāveido agrākajām varas partijām, jaunajiem ministriem būtu jāatceļ savu partijas biedru lēmumi un solījumi.
Būtībā V.Dombrovskim ir taisnība. Var vienīgi iebilst, ka šīs mantotās «zemūdens klintis» bija pamanāmas jau to radīšanas laikā, tas ir, pirms pašreizējais ministrs ķērās pie saviem pienākumiem. Tādējādi viņam bija iespējams aplēst situāciju un samērot to ar savām iespējām. Un, ja reiz viņš ķēries pie amata pildīšanas, tad vairs nevajadzētu sūri grūti pūst, bet rīkoties. Tomēr Dombrovska kungs nebeidz «atminēt ļaunu» un pārmet savam priekštecim Gundaram Bērziņam, ka viņš «turpina izrādīt savu nekaunību, ko bija sācis ministra amatā; viņš pamanās sagrozīt faktus par Valsts ieņēmumu dienesta darbu un budžeta izpildi un klaji novelt uz jauno valdību savas vecās kļūdas». Tā vien šķiet, ka G.Bērziņš tiek izmantots par ērtu ielāpu, ar ko attaisnot grūtības 2003. gada budžeta sagatavošanā. Tomēr jaunā valdība to ir sagatavojusi, pieņemot sāpīgus lēmumus, lai gan ar fiskālo bilanci, kas iekļaujas Māstrihtas kritērijos. Toties 2002. gada budžetā novērst pārlieku lielu deficītu vienā mēnesī vairs neesot bijis iespējams, paveikto klāsta V.Dombrovskis.
Ministrs norāda, ka pērn decembrī, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem, valsts budžetā bija rekordlieli ieņēmumi un kopumā kopbudžeta ieņēmumi 2002. gadā bija 1,895 miljardi latu, kas ir par 180 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā 2001. gadā. Taču veiksmīgo budžeta ieņēmumu kāpumu un cerības uz nelielu valsts budžeta deficītu sagrāvuši iepriekšējās valdības sagatavotie un Saeimas pieņemtie budžeta likuma grozījumi, kas paredzēja budžeta deficītu palielināt līdz 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Grozījumi tika pieņemti lielā steigā 31. oktobrī un izsludināti 20. novembrī, kas faktiski lika visus papildu izdevumus finansēt decembrī. Šo grozījumu dēļ arī valsts pamatbudžeta izdevumi 2002. gada decembrī bija 146,7 miljoni latu, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji citos gada mēnešos.
«Kā tas ir iespējams?» jautā V.Dombrovskis un pats arī atbild: «Vienkārši – budžeta grozījumi tika sagatavoti ar zemūdens akmeņiem, un jau vasarā valdība bija izrādījusi apbrīnojamu jaunradi budžeta uzskaitē un grāmatvedībā. Tā jau pirms budžeta grozījumu pieņemšanas Ministru kabinets bija pieņēmis lēmumus par papildu 17,4 miljonu latu lieliem izdevumiem, kas attiecīgi tika piešķirti ar 2002. gada budžeta likuma grozījumiem un finansēti decembrī.»
Ministra vērtējumā kopumā decembris sagrāva cerības uz nelielu valsts budžeta deficītu un «pēdējās ilūzijas par bijušo varas partiju darbību». Kaut arī valsts budžeta fiskālais deficīts pērn bija 1,8% no IKP un ir pusotras reizes mazāks, nekā bija plānots, šis rādītājs varējis būt vēl labāks.
Pašvaldību budžeta deficīts pērn bijis 45,38 miljoni latu, kas ir pusotras reizes vairāk nekā likumā noteiktais pieļaujamais, un lielu tā daļu veidoja Rīga. Faktiski galvaspilsētas budžeta deficīta dēļ tiek kaitēts valsts prestižam – Rīgas budžeta deficīts pērn bija aptuveni 28,8 miljoni latu. Diemžēl galvaspilsēta sākotnēji arī 2003. gada budžetu plānoja ar līdzīgu attieksmi, paredzot šim gadam 33 miljonu latu deficītu.
Liela Rīgas budžeta problēma ir pilsētas ilgtermiņa saistību neplānošana – Rīga sāk ilgtermiņa investīciju projektus, paredzot tiem finansējumu tikai viena gada budžetā un pilnīgi nerēķinoties ar saistībām, ko šie projekti pašvaldības budžetam rada turpmākajos gados. Turklāt tā ir arī bēdīgi slavena ar investīciju līdzekļu izšķērēšanu, sākot ar kanālu un beidzot ar rātsnamu.
Pēc ministra teiktā, jaunā valdība aizvien atrod «dīvainus iepriekšējās valdības lēmumus», piemēram, 2002. gadā noslēgtie līgumi par austrumu robežas izbūvi. «Austrumu robežas nostiprināšana, protams, ir ļoti nozīmīgs pasākums, taču, vai robežsargu skolai ir nepieciešams olimpiskajiem standartiem atbilstošs stadions ar astoņiem skrejceliņiem, es tomēr apšaubu,» teic V.Dombrovskis. Un viņš apņēmības pilns piebilst: «Turpmāk šāda izšķērdība ar budžeta naudu vairs netiks pieļauta – tas arī ir valdības deklarētais taupības režīms. Precīzāk to var saukt par godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu.»
Šajā sakarā gribētos atgādināt seno parunu: nav vērts pārdzīvot nepatikšanas, jo vietā nāks jaunas, tad vecās aizmirsīsies. Šķiet, ka arī jaunā valdība, kas tikko iesildījusi savas vietas Ministru kabinetā, jau sāk veidot «sabiezējumus», kas tuvā nākotnē varētu pārtapt ja ne gluži par zemūdens klintīm, tad par bīstamiem sēkļiem, kas turpmāk pamatīgi apgrūtinās Latvijas ekonomikas kuģa peldējumu uz pārticību…
