Pēc ražošanas pārcelšanas uz Jelgavu pagājušajā gadā «Rīgas miesnieka» valdes priekšsēdētājs Juhans Mats atzīst, ka šis solis bija pareizs – Jelgavas Gaļas kombinātā, kas turklāt atradās uz bankrota robežas, nebija nepieciešamas tik lielas investīcijas kā Rīgas ražotnē. Arī ar darbaspēku problēmu neesot. Tāpēc pašlaik uzņēmuma vadība domā par attīstību – jauniem produktiem un eksporta tirgiem.
J.Mats «Ziņām» izrāda visu rūpnīcas, kurā katru dienu pārstrādā ap 20 tonnu gaļas, teritoriju – jaunuzcelto pelmeņu cehu, desu ražotni, gatavās produkcijas un pakošanas telpas, kūpinātavu. Lai gan ikdienā strādā birojā Rīgā, bijušā Jelgavas Gaļas kombināta telpās viņš visu pazīst, pārzinot arī ražošanas procesu. Latvijā igaunis J.Mats strādā trīs gadus un atzīst, ka saprot latviešu valodu, taču diez vai to mācīsies. «Ar uzņēmuma vadību sazināmies angliski, ja nepieciešams, sarunājos krieviski,» viņš piebilst.Rīgā paliek noliktavasKopējie ieguldījumi – Jelgavas uzņēmuma iegāde, ražošanas pārcelšanas izmaksas un attīstības investīcijas – veido aptuveni četrus miljonus latu. Ražošanas procesu pilnveidošanai un jaudas palielināšanai uzņēmums Jelgavā izveidojis jaunas produkcijas ražošanas un iepakošanas līnijas, kā arī uzbūvējis pelmeņu cehu. «Savu soli pārcelties uz Jelgavu nenožēlojam. Telpas Rīgā bija pārāk vecas, lielas un neefektīvas, tāpēc prasīja lielas investīcijas. Savukārt Jelgavas Gaļas kombināts bija nonācis finansiālās grūtībās, ražotnes slēgšana bija gandrīz dažu dienu jautājumus, tāpēc nolēmām to iegādāties, samaksājot arī vairākus tūkstošus latu nodokļu parādus,» stāsta J.Mats.Jaunā ražotne ļāva uzņēmumam palielināt gan produkcijas apjomu, gan uzstādīt jaunu aprīkojumu. «Rīgā palicis birojs un loģistikas noliktavas. Domāju, ka pašlaik nekas arī nemainīsies, jo noliktavu būvniecībai Jelgavā vajadzīgi līdzekļi,» atklāj uzņēmuma vadītājs.400 latu «uz papīra»Jelgavā darba vietas nodrošinātas 110 strādājošajiem, bet kopumā «Rīgas miesnieks» algo ap 200 darbinieku. Ražošanas vadītāja Anita Parole stāsta, ka no Rīgas pārnāca vien četri pieci cilvēki, jo braukt uz Jelgavu neesot izdevīgi. «Manuprāt, atalgojums darbiniekiem ir labs, virs vidējā – 400 latu pirms nodokļu nomaksas,» uzņēmuma pārstāve stāsta, ka tas ir lielāks, nekā bija Jelgavas Gaļas kombinātā. Arī ar darbiniekiem problēmu neesot, nokomplektēta stabila komanda. Iespējams, pirms vasaras sezonas būs nepieciešami papildspēki, jo palielināsies šašlika noiets. «Speciāla izglītība, lai strādātu pie mums ražošanā, nav nepieciešama. Visas iemaņas var apgūt,» atzīst A.Parole.Pašlaik uzņēmumā nodarbināts arī praktikants no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.Prasa vienādu attieksmiAprīlī plānots «noslīpēt» eksporta līniju uz Angliju. «Līdz šim veiksmīgi strādājām ar Lietuvu, Igauniju, Krieviju, nedaudz ar Angliju. Bet tagad izdevās atrast uzticamu partneri, tāpēc eksports uz šo valsti būs vēl lielāks,» skaidro J.Mats, piebilstot – ja vien būtu iespēja, paplašinātu arī tirgošanos ar Krieviju.Latvijā «Rīgas miesnieks» aizņem apmēram trešdaļu visa tirgus. «No valsts gribētos saņemt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem uzņēmumiem. Dzirdēts, ka ierēdņi labāk pārbaudīs visu prasību ievērošanu lielajos, jo mazajiem «tāpat nav viegli», bet tā nedrīkst būs,» uzskata J.Mats.Lai gan ar Jelgavas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies laba sadarbība, J.Mats vietvarai velta arī kritiku: «Jelgavā kanalizācijas pakalpojums ir divreiz dārgāks nekā Rīgā, arī par atkritumu izvešanu jāmaksā vairāk. Nezinu, vai vainīgs uzņēmumu monopols, taču pašvaldībai būtu jānāk pretī, lai vietējie gribētu Jelgavā attīstīties, bet pārējie – investēt.»Īsta gaļa un smaržaNesen uzņēmums sācis ražot sardeles ar 70 – 75 procentiem gaļas sastāvā, veikalā šo sardeļu cena ir ap 4,5 latiem par kilogramu. «Diskusijas par gaļas daudzumu izstrādājumos sabiedrībā uzvirmoja pēc lēmuma aizliegt skolās cīsiņus, kuros gaļas ir mazāk. Mēs gan iepriekš neesam uzvarējuši nevienā iepirkumā, kas būtu saistīts ar skolēnu ēdināšanu,» atzīst «Rīgas miesnieka» mārketinga direktore Juliāna Juškeviča, to saistot ar kvalitatīvu produkciju un augstām izmaksām. Viņa lēš, ka tagad skolēnu ēdināšana varētu sadārdzināties, jo būs jāiepērk labākas kvalitātes produkcija.Viņa piekrīt, ka noteikt gaļas sastāvu «no malas» nav iespējams, taču ražotnē izveidota sava metodoloģija, pēc kuras regulē, kādās attiecībās jāizmanto sastāvdaļas. Arī kūpinātavā «Rīgas miesnieks» izmanto skaidas, nevis mākslīgu kūpinājuma smaržas aizstājēju. Skaidas gan tiek iepirktas ārzemēs, jo, kā atzīst uzņēmuma vadība, Latvijas pārstāvji nevarot nodrošināt vajadzīgos apjomus.
