70 minūtēs viss bija beidzies. Jautājums – kas un vai vispār Sīrijā ir mainījies? 14. aprīlī ASV, Lielbritānija un Francija veica gaisa uzlidojumus Sīrijā. Tā bija reakcija uz ziņām par ķīmisko uzbrukumu Dumā. Tika nogalināti vairāk nekā 40 cilvēku.
Esot pierādījumi
Sīrijas prezidents Bašārs al Asads un Krievija noliedz, ka režīms pagājušās nedēļas nogalē sarīkojis ķīmisku uzbrukumu nemiernieku ieņemtajai Dumas pilsētai. Taču ASV tam esot pierādījumi. “Mēs zinām, ka tikai noteiktām valstīm, kā Sīrija, ir [ķīmisko ieroču] transportēšanas mehānismi un šo veidu ieroči,” sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerte. Atbildot uz jautājumu, vai viņa var teikt, ka ASV ir pierādījums, ka B. Asada režīms organizējis šo uzbrukumu, H. Nauerte teica: “Jā.”
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka viņa rīcībā esot “pierādījumi, ka pagājušajā nedēļā tika izmantoti ķīmiskie ieroči, vismaz hlors, un ka tos izmantoja Bašāra al Asada režīms”.
ASV aplēsušas, ka B. Asada režīms vismaz 50 reizes izmantojis ķīmiskos ieročus pilsoņkarā. Tas notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitārajiem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits pārsniedzis jau 400 tūkstošus. Vairāki miljoni cilvēku no Sīrijas ir aizbēguši.
Izmeklēs neatkarīgi inspektori
ASV, Francijas un Lielbritānijas Gaisa spēki 14. aprīļa rītā veica uzlidojumus Sīrijas armijas bāzēm un ķīmisko pētījumu centriem Damaskā un tās apkārtnē, lietojot dažāda veida munīciju. Daudzi mērķi, daudz munīcijas tipu, sacīja ASV aizsardzības resora amatpersona. Starp uzlidojumos lietotajiem ieročiem bija arī spārnotās raķetes “Tomahawk”. Triecienu mērķis bija atturēt Sīrijas valdību no ķīmisko ieroču lietošanas. Tie bija vērsti pret pozīcijām, kas saistītas ar Sīrijas valdības ķīmiskajiem ieročiem. “Rietumvalstu koalīcijas gaisa triecieni bija vērsti pret zinātnisko pētījumu centriem, vairākām armijas bāzēm, Republikas gvardes un 4. divīzijas bāzēm galvaspilsētā Damaskā un tās apkārtnē,” ziņoja Londonā bāzētā organizācija “Syrian Observatory for Human Rights”.
Britu kara lidmašīnas raidīja raķetes uz Sīrijas armijas objektu netālu no Homsas pilsētas, jo bija aizdomas, ka tur tiek uzglabātas ķīmisko ieroču sastāvdaļas.
Trešdien Starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) inspektori ieradās Dumā, lai izmeklētu tur, iespējams, notikušo ķīmisko uzbrukumu. ASV sūtnis OPCW Kens Vords gan izteicies, ka Krievijas pārstāvji, iespējams, bijuši Dumā un sagrozījuši pierādījumus. Ja tas tiks pierādīts, radīsies nopietni jautājumi par OPCW inspektoru iespējām darīt savu darbu.
Atbildi parādā nepaliks
D. Tramps uzskata, ka triecieni Sīrijai nav varējuši sniegt vēl labākus rezultātus. Tajā pašā laikā Krievijas armija paziņojusi, ka sīriešu pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 71 no 103 ASV un to sabiedroto izšautajām raķetēm.
Maskava arī apgalvo, ka ASV, Francijas un Lielbritānijas triecieni nodarījuši tikai niecīgu kaitējumu Sīrijas armijas objektiem un ka upuru nedz militārpersonu, nedz civilistu vidū neesot. “Tie, kas stāv aiz šī visa, pretendē uz morālu vadošo lomu pasaulē un pasludina, ka ir īpaši. Ir jābūt tiešām īpašam, lai bombardētu Sīrijas galvaspilsētu brīdī, kad tā ir guvusi mierīgas nākotnes iespēju,” sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova. Krievija arī paudusi, ka ASV lēmums veikt gaisa triecienus pret Sīrijas valdības objektiem “nepaliks bez sekām”.
Drošības padome 14. aprīlī neatbalstīja Krievijas sagatavoto rezolūcijas projektu, kurā tika nosodīts Rietumvalstu militārais trieciens Sīrijai. Par Krievijas rezolūcijas projektu nobalsoja tikai trīs Drošības padomes locekļi, astoņas valstis balsoja “pret”, bet četras atturējās.Rezolūcijas projektā bija nosodīta ASV, Francijas un Lielbritānijas “agresija” pret Sīriju un pieprasīta to atturēšanās no turpmākiem triecieniem. Krieviju atbalstīja vienīgi Ķīna un Bolīvija, kamēr līdz ar ASV, Franciju un Lielbritāniju pret Maskavas rezolūcijas projektu balsoja Zviedrija, Nīderlande, Polija, Kuveita un Kotdivuāra. Peru, Kazahstāna, Etiopija un Ekvatoriālā Gvineja balsošanā atturējās.
Visticamāk pārmaiņu nebūs
Pēc raķešu triecieniem Sīrijai starp Rietumvalstīm un Krieviju militārai konflikta eskalācijai nebūtu jāseko, drīzāk gaidāmi diplomātiski mēģinājumi apliecināt savu spēku, aģentūrai LETA skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs. “Protams, grūti paredzēt, kas notiks tālāk, taču visticamāk nekas. Krievija pirms triecieniem tika informēta un izveda savus karavīrus no bāzēm un kuģus jūrā, lai nebūtu nejaušu upuru. Visticamāk turpmāk nekādām milzīgām pārmaiņām nebūtu jābūt, sekos mutiski mēģinājumi katrai pusei apliecināt savu spēku,” skaidro M. Hiršs. Eksperts atgādina, ka ASV prezidents Donalds Tramps bija novilcis savu “sarkano līniju”, paziņojot, ka ķīmiskos ieročus izmantot nav pieļaujams, un tādēļ nevarēja nereaģēt, lai saglabātu savu pozīciju. No otras puses, arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar sevi parādīt kā vāju spēlētāju, kurš nevar aizsargāt savu sabiedroto.
