Jelgavniece Zaiga Vīndedze LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē
2. kursā studē ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību un strādā Sv.Trīsvienības baznīcas torņa restorānā. Šobrīd viņa izmanto «Erasmus+» piedāvāto iespēju un šo semestri pavada, studējot Portugāles ziemeļu ciematā Fafē. Zaiga stāsta, ka Fafes Augstākās izglītības institūts ir maza privāta izglītības iestāde, kurā ir ap 500 studējošo.
Ciematu Portugālē ir tik daudz, ka, aizbraucot uz tuvāko lielpilsētu Bragu, kas atrodas apmēram 40 kilometru attālumā, pastāv iespēja, ka vietējie iedzīvotāji nemaz šo vietu nezina. Arī došanās kaut kur no ciematiņa ir visai sarežģīta un, pats galvenais, dārga. Autobusu satiksme ir neattīstīta. Lielākās pilsētās gan sabiedriskie autobusi ir divreiz lētāki un tie kursē aktīvāk. Bet tas neliedz man un kursa biedrenēm izbaudīt Portugāli no punkta A līdz punktam B. Mūsu biežākais pārvietošanās veids ir autostopi, kas patiesībā šeit nemaz nav aktuāli. Katrs šoferītis, kas mūs paņem par ceļabiedrēm, piekodina, ka labāk tomēr vajadzētu izmantot sabiedrisko transportu, jo šāds pārvietošanās veids Portugālē neesot visai drošs, īpaši jau blondīnēm. Taču katrs arī uzsver, ka viņš noteikti neesot viens no tiem «bīstamajiem». Tomēr es domāju, ka šajā valstī, vismaz ziemeļu pusē, ir pasaules smaidīgākie, izpalīdzīgākie, pretimnākošākie, pozitīvākie un gādīgākie cilvēki. Tāpat, manuprāt, portugāļi ir viena no skaļākajām un atvērtākajām tautām.
Cieņā futbols un vīns
Portugāli raksturo slavens trijnieks – tie ir trīs «F»: futbols, fado un Fatima.
Par futbolu gan es neko sīkāk pastāstīt nespēšu, bet zinu tikai to, ka pa kādai futbola komandai ir katrā pilsētā un katrs portugālis, ko esmu šeit sastapusi, ar lielu lepnumu man stāsta par Krištianu Ronaldu, kurš esot pasaulē pazīstamākais futbolists un, protams, ir portugālis.
Fado ir Portugāles nacionālā mūzika, kas līdzinās blūzam un folkmūzikai un tiešām ir dzirdama teju katrā sabiedriskajā iestādē. Patiesi ir bauda to klausīties, piemēram, pie vakariņām ar vīna glāzi. Jāpiebilst, ka Portugāle ir vīna valstība. Te ir ļoti daudz vīna veidu, un vīns ir ļoti lēts, pats galvenais – garšīgs. Zaļais vīns (portugāļu val. «Vinho Verde») un vietējā alus šķirne ‘Super Bock’ ir nacionālie dzērieni. Jau agrā rīta stundā, izejot cauri ciematam, kur vietējās kafejnīcās brokasto ģimenes, var novērot, ka katrs dzer kādu no tiem. Tieši to pašu var novērot pie pusdienu un vakariņu galda.
Visbeidzot trijnieka pēdējā daļa – Fatima. Tā ir portugāļu svētvieta un viens no galvenajiem simboliem. Šī pilsēta esot pats Portugāles epicentrs. Ikvienam, kas šķērsojis Portugāles robežu, būtu jāšķērso arī Fatimas robeža. Pati vēl tur neesmu bijusi, bet es to noteikti paspēšu – šī pilsēta ir manā «Kur doties? Ko redzēt?» sarakstā.
Pagalmā – apelsīnu koks
Jāatzīst, ka aprīlī laikapstākļi gan te nelutināja – lija lietus, bija pērkona negaisi. Portugāļiem ir pat īpašs teiciens par aprīli – «Em abril, águas mil». Tulkojumā tas nozīmē «tūkstošiem ūdeņu aprīļa mēnesī». Tā tas esot katru gadu, tikai ar pirmajām maija dienām laiks sākot noskaidroties, un tad iestājoties vasara. Lietus atkal tiekot aizmirsts līdz nākamajam gadam. Pirms nedēļas bija pirmā ilgi gaidītā saulainā diena, kad gaiss iesila līdz 23 grādiem. Paspēju jau noķert pirmos vasarraibumus. Malkojot savu svaigi spiesto apelsīnu sulu, rakstu un priecājos. Šī ir arī īsta citrusaugļu zeme. Katrā piemājas dārzā, katrā pļavā, uz katras ielas pašā pilsētas centrā, visur ir redzami citronkoki, apelsīnkoki, mandarīnkoki. Par C vitamīna trūkumu šeit sūdzēties nevar.
Jāpiebilst, ka Portugālē ir aktuāla arī sērfošana. Martā jau biju Atlantijas okeānā ķert pirmos viļņus. ◆
Sagatavoja Santa Logina
