Latvijas Jauno zemnieku kluba un Zemnieku federācijas Jauno zemnieku organizācijas aktīvisti tikās ar Zviedrijas un Dānijas jauno fermeru organizāciju pārstāvjiem, lai savstarpēji iepazītos ar jauniešu organizāciju struktūru.
Latvijas Jauno zemnieku kluba (JZK) un Zemnieku federācijas Jauno zemnieku organizācijas (JZO) aktīvisti tikās ar Zviedrijas un Dānijas jauno fermeru organizāciju pārstāvjiem, lai savstarpēji iepazītos ar jauniešu organizāciju struktūru, to darbību un arī problēmām.
Zviedrijas jaunie fermeri darbojas Fermeru federācijas paspārnē. Jauniešu organizācijā ir
127 148 biedri. Tajā var iestāties jebkurš vecumā no 16 līdz 36 gadiem, biedru nauda nav liela – 200 Zviedrijas kronu gadā. Organizāciju vada piecu cilvēku valde. Jauniešiem ir pieejama visa tā pati informācija, kas pārējiem federācijas biedriem.
Jauno fermeru intereses valsts fermeru organizācijā pārstāv jauniešu vadītājs.
Vislielākais jauno fermeru klubs ir Lauksaimniecības universitātē Upsalā, kas ir lielākā studentu pilsēta Zviedrijā – tur dzīvo un mācās 35 000 (!) studentu.
Zviedrijā ir radīta ļoti labvēlīga vide jauniešiem, kas vēlas iegūt lauksaimniecisko izglītību. Mācības augstskolā ir par brīvu, tās finansē valdība. Studentam jāmaksā tikai par dzīves vietu un mācību materiāliem. Jaunieši var saņemt kredītu, kas jāatdod desmit un vairāk gadu laikā pēc studiju beigšanas. Atrast darba vietu nav problēma.
Dānijā jauniešu izglītības sistēma un jauno fermeru organizācijas darbība ir atšķirīga no Zviedrijā redzētās. Dānijā darbojas Jauno zemnieku klubs, kas ir vienīgā neatkarīgā jauniešu organizācija. To vada septiņu cilvēku valde, viceprezidents un prezidents. Klubā ir 7100 biedru, kas strādā 14 reģionos un 82 lokālajos klubos. Kluba darbību finansiāli atbalsta gan valdība, gan fermeri. Lielākie līdzekļi (ap 35 procenti) ienāk no valsts budžeta un ir iekasējumi no azartspēlēm, futbola spēlēm. Pagastos jaunos lauksaimniekus finansiāli atbalsta fermeri.
Lielu uzmanību Dānijā velta jaunās paaudzes izglītošanai. Jauniešu kustībai seko konsultanti no lauksaimniecības konsultāciju centriem. Tajos apmāca arī jauniešu līderus.
Dānijā jebkurš jaunietis ar lauksaimnieka izglītību var nopirkt fermu: bankas dod kredītu 70 procentu apmērā no fermas vērtības, un tas jāatmaksā 30 gados, likme – 8 līdz 9 procenti gadā. Turklāt pirmajos septiņos gados procentus sedz valsts. Bez lauksaimnieka izglītības arī var pirkt fermu, taču tā nedrīkst būt lielāka par 10 hektāriem.
Izglītība Dānijā ir bezmaksas. Lauksaimniecības skolā Kolē, piemēram, mācību sistēma ir šāda: 9 gadi – pamatskola, 8 nedēļas – pamati lauksaimniecībā, 1 gads – darbs sertificētā fermā, 20 nedēļas – pirmā līmeņa lauksaimniecības apmācība, 1,5 gadus – darbs fermā, 24 nedēļas – mācības skolā, 16 nedēļas – «zaļā» sertifikāta iegūšana, ja pašam būs ferma, 12 nedēļas – «zaļā» diploma iegūšana, lai varētu attīstīt savu saimniecību. Pēc šādām mācībām jaunietis ir ieguvis augstākā līmeņa lauksaimniecisko izglītību, kas var līdzināties mūsu Lauksaimniecības universitātes sniegtajai.
Redzot, kā par jauniešiem gādā citās valstīs, rodas jautājums, kāpēc Latvijas valdība neatbalsta mūsu jauniešus. Varbūt ērtāk ir dzīvot, ja tauta ir dumja…
P.S. Klubiņa «Asni» biedri tiksies 6. martā pulksten 14 pie Brigitas Pavlovskas Cenu pagastā, kur mācīsimies visu par kartupeļiem. Informācija – pie Līvijas Zelles, tālrunis 3051808, un pie Ritas Čigānes, tālrunis 3025533.
