Artūrs (25) un Daiga (23) Bukonti iepazinās studentu pilsētā, tolaik Artūrs bija LLU Studentu pašpārvaldes vadītājs, bet Daiga kandidēja vēlēšanās studentu partijā
«Pirmo reizi viņu ieraugot, Artūrs likās nepieejams puisis. Toreiz – pirms divarpus gadiem – Studentu pašpārvaldē mani ievēlēja par kultūras virziena vadītāju, un pirmais atbildīgais uzdevums bija semināra organizēšana pašpārvaldes biedriem. Biju lielā stresā, jo nezināju, kas man jādara, taču priecēja, ka Artūrs piekrita palīdzēt. Satikāmies pie viņa kopmītnē, lai viņš man pastāstītu visu par semināru,» dažas dienas pēc kāzām, kas tika svinētas 6. jūlijā, «Ziņām» stāsta Daiga. Artūrs piebilst, ka bija aizmirsis par norunāto tikšanos, tāpēc, ātri paslēpdams visas sakaltušās sviestmaizes un netīrās zeķes, izlicies, ka ļoti gaidījis viņu. Taču pirmais seminārs izdevās lielisks. Lai varētu pavadīt vairāk laika kopā, Artūrs palīdzēja viņai visos darbos, tā parādot sevi no labākās puses, un jau trīs mēnešus pēc iepazīšanās viņi sāka dzīvot kopā.Pāris pārliecināts, ka abus kopā saveda Studentu pašpārvalde. «Pēc četriem gadiem Rīgas Valsts tehnikumā kokapstrādes programmā bija skaidrs, ka turpināšu mācības LLU Meža fakultātē. Pirmajā kursā, kad nācu pasūtīt ISIC studenta karti, iepatikās rosība un dzīvīgums, kas valdīja pašpārvaldes telpā. Toreizējā vadītāja Lelde Birkava (tagad Liepa-Liepiņa – red.), rakstot iesniegumu kartei, sajauca datus. Par to viņa solīja, ka trešdien uzstāšanās laikā «Kreklos» veltīs man dziesmu. Un tad nu bija skaidrs – arī es gribu būt šajā vidē ar jauniem draugiem un kontaktiem, daudziem cilvēkiem un pasākumu organizēšanu,» atceras Artūrs.Sapnis par māju un zemeņu laukuDaiga ne tikai atrada laiku un enerģiju iesaistīties studentiskajās aktivitātēs, bet arī spēja apvienot mācības divās augstskolās. Ekonomikas un kultūras augstskolā iestājās uzreiz pēc vidusskolas, bet, vienudien braucot garām Jelgavas pilij, pēkšņi saprata – ir īstais laiks iestāties LLU. «Šeit mācījās arī mana mamma, un bērnībā sapņoju te studēt, turklāt Latvijas lauki man vienmēr bijuši mīļi, tāpēc zināju, ka Lauksaimniecības fakultāte domāta man. Bija stimuls censties un mācīties, lai maksātu tikai par vienu skolu. Pirmajā semestrī mēģināju pēc iespējas vairāk iegūt, tā nonācu pašpārvaldē, jo Juris Metums uzaicināja kandidēt studentu partijā,» saka Daiga. Interesanti, ka abi nu jau laulātie bijuši LLU Studentu pašpārvaldes vadītāji, un arī liela daļa kāzu viesu bija pašpārvaldes aktīvisti. Studentu pašpārvalde jauniešiem deva daudz jaunu draugu, arī savus vedējus pāris iepazina pašpārvaldē – Lelde Liepa-Liepiņa bija tās vadītāja, kad Artūrs iestājās LLU. Daiga pārliecināta – ja cilvēks ir spējīgs sarīkot ik rudeni Jelgavā notiekošās Studentu dienas, tad kāzu vedēja loma arī ies no rokas. «Jelgava ir ideāls kompromiss starp mierīgo mazpilsētu un trokšņaino un lielo galvaspilsētu, šeit viss ir viegli pieejams un komfortabls, pilsēta aug un attīstās, tāpēc mēs to uzskatām par savu pilsētu. Turklāt tagad atsākšu mācības LLU, bet nu jau augstākā līmenī – meža nozarē maģistrantūrā,» pārliecināti apgalvo Artūrs, kurš nāk no Lielvārdes, tomēr turpmāko dzīves daļu plāno pavadīt Jelgavā vai tās apkaimē. Daigas sapnis ir maza mājiņa 15 kilometru rādiusā no pilsētas centra ar iekoptu zemeņu lauku. Daigas vietā nobučo māsuPatlaban Daiga ir Jauno zemnieku kluba izpilddirektore, bet Artūrs tādā pašā amatā strādā Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijā. Stabilu un labi atalgotu darbu Jelgavā viņš nesen nomainīja pret meža nozares nevalstisko organizāciju Rīgā, kur saskata lielākas karjeras izaugsmes iespējas. «Mēs reti strīdamies, parasti domas sakrīt. Tagad ir kopēji mērķi. Sakārtojām prioritātes dzīvē un sapratām, ka ģimene, māja un personīgā izaugsme ir tas, pie kā tuvāko gadu laikā īpaši piestrādāsim,» stāsta Artūrs. «Bija tikai loģiski, ka jāseko kāzām, un pašsaprotami, ka tām jānotiek Jelgavas pilī. Taču mēs precējāmies Lauksaimniecības universitātē, nevis Jelgavas pilī. Tas ir simboliski, jo mēs šeit iepazināmies, nevis tādēļ, ka gribēju princeses kāzas. Vairāk nekā pirms gada Artūrs mani bildināja. Tajā dienā biju ļoti viegli aizkaitināma, viņš bija ieplānojis izveidot pie pils lāpu aleju, tāpēc teica, lai, braucot no Rīgas, kāpju pieturā pie pils. Sastrīdējāmies, un neklausīju viņa lūgumam. Artūra plāns izgāzās. Kopmītnēs turpinājām kašķēties, sēdēju gultā un raudāju, bet viņš man uzmeta uz galvas segu, sakot, ka negrib redzēt manu noraudāto seju. Par to es vēl vairāk apvainojos. Vēlāk Artūrs segu paņēma nost, un viņa rokās ieraudzīju gredzenu. Loģiski, ka sāku atkal raudāt, tikai šoreiz no prieka,» emocijās dalās Daiga. Artūrs sāk smieties, atceroties dienu, kad iepazinās ar sievas ģimeni, – nejaušības dēļ viņš nobučojis Daigas māsu, kas arī dejoja un bija tērpusies kazas maskā. Pēc atgadījuma puisis sapratis, ka kaut kas nav «īsti riktīgi» un pārsteigts teicis: «Saki, ka tu esi Daiga!» Valsi mācās kopmītnes virtuvē Piektdiena, 6. jūlijs, bija liktenīgā diena, kad Daiga pieņēma Artūra uzvārdu. «Mums bija lieliski vedēji. Gatavojoties kāzām, katrreiz pēc tikšanās ar viņiem bija sajūta, ka viss būs skaisti un tieši tā, kā mēs to vēlamies. Naktī pirms kāzām kopmītņu virtuvē mācīju Artūram valsi. Viņš nodejoja perfekti. No rīta pamodos, sapinu vainadziņu mičošanai un lēnu garu taisījos uz svinībām. Biju mierīga, jo zināju, ka neko nokavēt nevaru – tās ir manas kāzas, bez manis ceremoniju nesāks!» atmiņās dalās Daiga.Bukontu ģimene sapņo par trīs bērniem, jo ar diviem ir par maz, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī. «Gribu iemācīt bērniem stādīt kartupeļus un braukt ar traktoru, bet Artūrs iemācīs skaldīt malku. Tik daudz sapņu un ieceru nākotnei… Bet vēl nevaru atjēgties no kāzu dienas. Likās, ka no augšas kāds regulē, lai viss notiek tieši tā, kā bijām to iedomājušies,» stāsta Daiga.«Mums bija trīs dienu kāzas Zemgalē. Mūsu draugi palīdzēja padarīt šīs dienas par īpašām. Saulīte lutināja, bet otrajā dienā lija veldzējošs lietus, pēc kura visi bija noilgojušies. Lēcām dīķī ar visām drēbēm un dziedājām, lāses sitās pret seju tik stipri, ka pat acis nevarēja atvērt. Emocijas neaizmirstamas!» iespaidos dalās Artūrs, arī citiem ieteikdams neatkāpties no saviem mērķiem. «Jāpieņem, ka viss neizdosies, kā cerēts, taču savus sapņus jāmēģina realizēt. Tas viss nebūtu izdevies bez mūsu vedējiem, draugiem un LLU vadības. Vienmēr esmu gribējis lielas kāzas, Daiga vēlējās mazas, bet rezultātā bija vidējas, taču sapņu kāzas!» priecājas Artūrs. Ko saka draugi Juris Metums Nevarēju nepamanīt, ka kāzu plānošanā un organizēšanā gan jaunais pāris, gan vedēji ieguldījuši milzīgu darbu, tāpēc arī Artūra un Daigas kāzas bija atmiņā paliekošs pasākums. Šīs bija vienas no skaistākajām un reizē jautrākajām kāzām, kādās man nācies būt. Artūrs un Daiga ir ļoti saskanīgs pāris, un viņi viens otru papildina. Biju liecinieks viņu iepazīšanās un attiecību sākumam un varu teikt, ka jau pašos pirmsākumos bija jūtams, ka satikušies divi viens otram radīti cilvēki.Māris Liscovs Jau no paša sākuma redzēju, ka viņos ir tas dīvainais mirdzums acīs, kas ikdienā ir saskatāms caur abpusējām rūpēm, cieņu un mīlestību. Abos redzama arī milzīga degsme un kopīgi mērķi, ko viņi vēlas sasniegt savā dzīvē. Esmu pārliecināts, ka liela daļa īstenosies jau tuvākajā laikā. Manuprāt, mūsdienās jauni cilvēki retāk izvēlas veidot ģimeni pirms noteiktu karjeras kāpņu pakāpienu sasniegšanas, tādēļ ir apsveicama viņu drosme un ticība sev.
