Pilsētas svētku sestdiena ne visiem sākās ar bezrūpīgu atpūtu. Šajā dienā nobeiguma darbus aizstāvēja un Jelgavas Mākslas skolas beigšanas apliecības saņēma 36 audzēkņi, kuru veikums nu mācību iestādes darba laikā skatāms lielajā zālē.
«36 – tas nozīmē, ka šogad skolā mācījās četras grupas,» stāsta Jelgavas Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča. «Tas nav maz, un prasa gan atbilstošas pedagogu pūles, gan mācību līdzekļu nodrošinājumu.» Direktore priecājas, ka visi 36 audzēkņi savus darbus arī sekmīgi aizstāvējuši, saņemot apliecību par profesionālās ievirzes izglītību. «Atbirums jau parasti mēdz būt tikai jaunākajās klasēs, kad bērns un vecāki redz, ka vizuālā māksla tomēr nav īstā joma, kur izpausties jaunieša talantam. Kas jau izturējuši līdz nobeiguma darba gatavošanai, to arī parasti pabeidz un sekmīgi aizstāv. Šogad aizstāvēšana bija īpaši interesanta, un viens otrs tieši šajā procesā parādīja sevi ne tikai no mākslinieciskās varēšanas, bet arī komiķa dotību puses,» stāsta A.Stankeviča.
Nobeiguma darbu izstāde pārsteidz ar daudzveidību, un vairākos no tiem atklājušās arī kādas līdz šim citiem nepamanītas jaunieša īpašības. Sarunā apzināti cenšamies izvairīties no vārda «bērni», jo jau trīs gadus Jelgavas Mākslas skolā ir iespēja pieteikties arī interešu izglītības programmās, tādās kā «Akvareļglezniecības meistardarbnīca», kā arī apgūt iemaņas programmā «Cilvēka figūra tēlotājā mākslā», bet tajās var skoloties no sešu līdz pat 25 gadu vecumam.
Savukārt agrākā piecgadīgā profesionālās ievirzes izglītības programma «Vizuāli plastiskā māksla» nu tiek īstenota septiņu gadu garumā. Kopējais apgūstamo stundu skaits gan nemainās, bet vairs nav jāmācās vairāk par 12 stundām nedēļā, kas, izrādās, bija pretrunā ar citiem, noslogotības, normatīviem, savukārt nogurums vakaros nekādi neveicināja radošumu.
Izstādes, ne tikai nobeiguma darbu, Jelgavas Mākslas skolā cenšas rīkot regulāri. Skatot skolas biedru veikumu, mazākajiem dota iespēja mācīties no vecākajiem, bet caur audzēkņu darbiem izpaužas pedagogu profesionālais piegājiens. Savukārt parādot katra audzēkņa, ne tikai izcilnieku, veikumu, redzama kopējā aina – skolas līmenis. «Regulāri sekojot notiekošajam citās skolās, domāju, ka mums nav pamata sevi šaustīt. To apliecina arī audzēkņi, kas pēc mūsu skolas sekmīgi iestājas Jaņa Rozentāla vai Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā vai pat Latvijas Mākslas akadēmijā,» var palepoties direktore, kad sarunai pievienojas Anete Aizsilniece, kas tagad strādā skolā par metodiķi un gatavojas kļūt par profesionālu mākslas zinātnieci.
