220 procentu – tādu eksporta kāpumu 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu piedzīvojis Jelgavas uzņēmums «PET Baltija», kura apgrozījums 2010. gadā sasniedzis 7,912 miljonus latu. Šogad apgrozījuma palielināšanās tiek prognozēta ap 51 procentu un varētu pārsniegt 12 miljonus latu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja jelgavniece Undīne Būde teic, ka tagad svarīgākais ir noturēt augstu produkcijas kvalitāti un uzņēmuma labo slavu.
Agrākā mikroautobusu uzņēmuma RAF cehā, kur vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā samontētas «PET Baltija» ražošanas līnijas, rūc iekārtu mehānismi un rosās strādnieki, kas pārsvarā ir gados jauni. Ventilētajās telpās ar vairāk nekā desmit metru augstajiem griestiem tomēr mazliet jūt mitrumu un gaisā tvan sadzīves atkritumu smaka. Darba apstākļi, kā uzsver ražošanas un tirdzniecības vadītāja Iveta Nagle, atbilst normām, taču viegli neesot. Divpadsmit stundu uz kājām, veikli kustoties pie konveijera lentes, ir pa spēkam jaunajiem. Darbs notiek divās maiņās cauru diennakti. Pēc četrām darbdienām ar divpadsmit stundu atpūtu ir četras brīvdienas. Strādnieka alga, kā uzsver U.Būde, ir augstāka nekā skolotājam, un vakanču nav.Kaimiņiem sadarbība nesanāk Saplacinātās PET pudeles, kas uz Jelgavu tiek vestas no Baltijas valstīm, Somijas un pat Dānijas, uzņēmumā pārtop plastmasas skaidiņās. Visa «PET Baltija» produkcija aiziet eksportā uz Dāniju, Čehiju, Rumāniju, Itāliju, Lietuvu un citām Eiropas valstīm. No skaidiņām tiek ražotas loksnes, no kurām veido dažādus pārtikas iepakojumus – kastītes salātiem, saldējumam – vai ampulas, no kurām vēlāk izpūš PET pudeles. No krāsainajām skaidiņām izgatavo arī apģērbu, pat zīdaiņu autiņus, auto salonu iekšējās apdares tekstilijas un citu produkciju. «PET Baltija» bijusi ideja sadarboties ar kaimiņiem cauruļu ražotājiem uzņēmumu «Evopipes», kas atrodas kilometra attālumā. Tomēr plastmasas tips, ko lieto caurulēm, kā atzīst «Evopipes» speciālisti, ir cits, nekā to iegūst no plastmasas pudelēm vai to korķīšiem. I.Nagle atzīst, ka diemžēl Latvijā produkcijas noņēmēju nav. Trīs veiksmes nosacījumi I.Nagle min, ka uzņēmuma izrāviena pamatā ir trīs lietas. Pirmkārt, ražošanas jaudu inovatīva apguve. Itāļu firma «Previero N SRL», kas piegādāja 2008. gadā Jelgavā uzstādīto līniju (šī firma ir viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem), bija paredzējusi, ka vienā stundā pārstrādās pusotru tonnas saspiesto PET pudeļu, taču «PET Baltija» apstrādā divas un pat vairāk tonnu stundā. Tiesa, pie līnijas strādā vairāk darbinieku, nekā bija paredzējis ražotājs. Jauninājumi, par kuriem arī itāļi brīnoties, esot ieviesti ar direktora Alberta Strauta bagāto ražotāja pieredzi un iniciatīvu. Otrkārt, uzņēmumā vairāk nekā agrāk tiekot domāts par izejvielu un produkcijas noieta tirgiem. Tagad šajā jomā strādājot trīs speciālisti. Trešais pamatnosacījums esot augstā produkcijas kvalitāte, ko pircēji sākuši novērtēt. Kvalitātei tiek sekots uzņēmuma laboratorijā. Uzņēmums galvenokārt pieder latviešu uzņēmējiem. Tā lielākie akcionāri ir «Latvijas zaļais punkts», SIA «Eko Baltija», akciju sabiedrība «Otrais Eko fonds». «PET Baltija» skaitļos Nodarbinātie2009. g. – 592010. g. – 782011. g. – 82 65 darbinieki dzīvo JelgavāVidējā strādnieku alga (pirms nodokļu nomaksas)2009. g. – 347 lati 2010. g. – 456 lati2011. g. – 462 lati Samaksātie darbaspēka nodokļi 2009. g. – 163 tūkstoši latu 2010. g. – 313 tūkstoši latu2011. g. – 390 tūkstoši latu
