Beate Gargurne, Evelīna Strelēvica un Nauris Kaņka ir kustības “Iespējamā misija” dalībnieki, kuri jau ar septembri uzsāks darbu Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnikumā.
Evelīna ir jelgavniece, kas ieguvusi bakalaura grādu būvniecībā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un šogad pasniegs matemātiku Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas pamatskolas klasēm.
Skolas izvēli nosaka kontaktstundu un mācību priekšmetu skaits, kā arī paša topošā pasniedzēja kritēriji. Tiek piedāvātas vakances. Evelīna Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā pabija jau iepriekš, līdz ar to zināja, ko skola prasa un ko sagaida no pasniedzēja, kas raisīja lielāku drošību.
Beate Gargurne ir topošā vizuālās mākslas skolotāja Jelgavas Tehnikumā. Jaunā skolotāja ir no Cēsīm, un sākotnēji darba vietas atrašana nebija viegla, jo vizuālās mākslas priekšmetam bieži vien nav tik lielas darba slodzes. Iespējamā misija palīdzēja atrast pareizo darbavietu.
Jelgavnieks Nauris, sākot ar septembri, būs fizikas skolotājs pamatskolas klasēm Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Nauris atzīst, ka fizikas skolotāji šobrīd ir diezgan pieprasīti, un šī ģimnāzija uzrunāja.
Jātiek galā ar izaicinājumiem
Vaicājot par to, kā topošie pasniedzēji nonāca kustībā “Iespējamā misija”, Nauris teic: “Es vēlējos gūt padziļinātāku ieskatu dažādās mācību metodēs un izprast, kā pilnvērtīgi mācīt skolā. Sapratu, ka tas ir nepieciešams manai izaugsmei, kā arī – lai varētu dot bērniem jēgpilnu mācīšanos. Tad es pieteicos un veiksmīgi izturēju atlasi. Vērtēju to kā lielu sasniegumu.’’
“Es nonācu tādā dzīves posmā, kurā daudz domāju par to, ko vēlos darīt. Šī bija viena no lietām, ko gribēju pamēģināt, un tā es nonācu te. Sanāca izturēt pirmo, pēc tam otro kārtu, un kļuva ļoti interesanti. Izturēt atlasi bija izaicinoši, sākot ar anketām un beidzot ar sarunām klātienē.”
Vaicājot par lielākajiem izaicinājumiem, topošais fizikas skolotājs Nauris atbild: “Visizaicinošākais visā procesā ir emociju un sevis izzināšana – tikšana galā ar situāciju, savu sajūtu izpratne. Tas prasa ļoti lielu darbu. Manuprāt, reti kurš mūsdienās domā par to, kā katrs jūtamies konkrētā momentā un kā to var mainīt.”
Evelīna atzīst – atlases posmā visizaicinošākais ir šaubas par to, vai viņa būs pietiekami laba pasniedzēja un vai spēs bērnus iemācīt. “Ar to jācīnās katru dienu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pirmais kontakts ar bērniem – kā ar viņiem komunicēt, veidot attiecības, risināt konfliktus. Piedzīvot šo pirmo reizi ir emocionāls slogs. Pozitīvi ir tas, ka katru dienu var sākt no jauna, mēģināt vēlreiz un atrast jaunu pieeju. Atceroties sevi bērnu vecumā, man viņu uzvedība nesagādā pārsteigumu, tikai šoreiz jāraugās no skolotāju skata punkta.”
“Tā cīņa ar sevi, vai es būšu gana laba, vai nekāpšu uz tiem pašiem grābekļiem, kā darīju to, ejot skolā, ir mans lielākais izaicinājums. Ir kritumi un kāpumi. Izaicinājums ir just empātiju un saprast, ka katrs bērns ir individuāls un katram vajag savu pieeju,” teic vizuālās mākslas skolotāja Beate.
Runājot par individuālās apmācības iespējām pilnā klasē, Evelīna pauž uzskatu, ka: “Individuālās pieejas sasniegšanai ir jāizmanto tieši skolēnu resursi, jo viņi paši ir ļoti gudri, prasmīgi un var dot zināšanas saviem klases biedriem . Tiklīdz kādam tiek pievērsta individuāla uzmanība, visi pārējie ir atstāti novārtā. Pusaudzis pusaudzim bieži vien var paskaidrot labāk nekā skolotājs, tādēļ mūsu darbs ir šī procesa vadīšana. Protams, ir svarīgi just, kādus cilvēkus var likt vienā grupā, ir jāseko, lai viņi jūtas labi. Mēs cenšamies iemācīt bērniem sadarboties, veidot stratēģijas grupu darbos.”
Nesabojāt attieksmi pret priekšmetu
Naura ideja par skolotāja amatu tapa skolā – visu laiku gribējies zināt, kā ir būt skolotājam, savukārt Evelīna vidusskolas gados vēl par to nedomāja. Ideja radusies ap augstskolas studiju laiku, un pēc tam arī darbā, kad viņa sāka saprast savas stiprās puses. “Komunikācijas prasmes ir tās, kas man sanāk un ir nepieciešamas, kā arī izglītība man vienmēr ir bijusi vērtība,” piebilst topošā matemātikas skolotāja.
Par skolotājas profesiju Beate, tāpat kā Nauris, aizdomājās jau vidusskolas gados, vaicājot sev: “Kā es darītu, ja būtu skolotāja?”
Jaunie skolotāji atzīst, ka pedagogam ir ļoti liela loma tajā, kā skolēni reaģē uz konkrēto mācību priekšmetu “Skolotājs var gan sabojāt, gan uzlabot skolēna priekšstatu par konkrētu mācību priekšmetu, un tā ir ļoti liela atbildība,” secina Beate.
Evelīna piebilst: “Lielākā daļa audzēkņu baidās kļūdīties, būt nenovērtēti un dabūt sliktu atzīmi, bet svarīgi saprast kļūdas iemeslu. Skola ir tā vieta, kur kļūdīties un kur mācīties. Kļūdu analīze ir ļoti svarīga, īpaši matemātikā.”
Jaunā skolotāja atzīst, ka mūsdienās ļoti svarīga ir prasme sadarboties, un šī prasme tiek attīstīta, skolēnus sadalot pa grupām. Skolēni ir pieraduši pie frontālajām nodarbībām, kuros viņi sēž divatā, tādēļ grupu darbos sākotnēji tiek novērota viņu pretreakcija. Ar laiku skolēniem gan iepatīkas, ka viņi var strādāt grupās un mainīties. “To, kas notiek ārā, mēs varam mainīt ļoti maz, savukārt, mēs varam mainīt to, kas notiek ar mums,” uzskata Evelīna Strelēvica.
Antra Birzule, “Iespējamās misijas” komunikācijas vadītāja
– “Iespējamajā misija” jau pastāv vairāk nekā 10 gadus. Kāds ir šis gads?
Šis ir jau divpadsmitais gads darbībā, bet šogad bija vienpadsmitais iesaukums.
Šī gada kopējais pieteikumu skaits ir aptuveni tāds pats kā katru gadu, bet dalība tika piedāvāta 36 cilvēkiem, no kuriem kopumā uzņēmām 34 dalībniekus. Katrs dalībnieks ir tendēts uz bērnu izaugsmi, motivēšanu. Šķita, ka jāņem visi, nevienu nedrīkst “atstāt ārpusē”. Katrs no viņiem tic, ka bērni var! Viena no centrālajām domām “Iespējamajā misijā” ir, ka katrs bērns var. Tas ir liels akcents pašā kustības idejā.
Šis iesaukums mums ir brīnišķīgs ar to, ka piedalās daudz vīriešu, kas skolās ir tik ļoti vajadzīgi. Plaši tiek pārstāvēti eksaktie priekšmeti, tas ir, dabas zinātnes – bioloģija, fizika, pat ķīmija. Jomās, kur šie cilvēki varētu pelnīt lielu naudu, viņi izvēlas nākt un mācīt skolēnus!
– “Iespējamās misijas” dibinātāja Ingrīda Blūma ir teikusi: “Mēs nevaram atļauties būt viduvēji!” Kā tiek sasniegts pārākums?
Runājot par “Iespējamās misijas” dalībniekiem, tas ir atlases process, kas notika četrās skrupulozās kārtās – pirmajā pieteikšanās kārtā viņiem bija jāaizpilda sešas A4 formāta lapas, kurās jāraksta visdažādākās lietas par sevi – ko līdz šim esi darījis, kā tev ir veicies. Jautājumi ir arī par to, ko katrs ir ne tikai mācījies, bet arī par to, ko darījis un izdarījis, kā veicies un ko šodien darītu citādāk.Pēc pirmās kārtas seko intervijas, miniatūras mācību stundas, grupu darbi, lomu spēles. Visā atlases procesā tiek meklēti cilvēki, kuri tiešām tic, ka katrs bērns var, kuri meklēs katram bērnam pieeju un atradīs īstās metodes, kā ar viņiem strādāt. Piemēram, ja bērnam patiks latviešu valoda, šie dalībnieki palīdzēs viņam saprast, kur latviešu valodā ir matemātika. Vai, piemēram, futbolistam caur sportu palīdz saprast fiziku.
“Iespējamās misijas” dalībnieki palīdz katram bērnam izaugt un saprast, ka viņš var. To arī pierāda mūsu līdz šim 157 iespējamās misijas absolventi – 50% joprojām turpina strādāt par skolotājiem. Vēl 28% strādā izglītības sfērā. Visi šie cilvēki ir ļoti aizrautīgi un ar vēlmi dot vairāk.
Nevar teikt, ka “Iespējamās misijas” skolotāji būtu labāki par citiem vai nez kādi supervaroņi. Bērni ir šie supervaroņi! Mūsu skolotāji mērķtiecīgi bērnos meklē supervaroņu spējas. Kad bērns iedomājas, ka viņam tādas spējas ir, tad arī viss notiek!
– Kā mainās izglītība?
Jaunie skolotāji no “Iespējamās misijas” ir ļoti liels akcents izglītības paradigmas maiņā – no tā uzskata, ka skolotājs ir mācītājs, skolotājs kļūst par vadītāju, kurš vada procesu, un skolēni paši mācās. Šie skolotāji motivē bērnus pašus mācīties, parādot tikai pareizo virzienu. Kā teikusi Zane Oliņa no ‘’Skola 2030’’ – skolotājiem ir jānokāpj no pjedestāla “es visu zinu vislabāk”.
Jo, ticiet man, ir situācijas, kad bērni zina labāk, un tas pamanāms visdažādākajās nozarēs un īpaši vidusskolas posmā. Skolotājam ir jāmāk pateikt: “Jā, šis ir interesants jautājums! Pameklēsim kopā informāciju un liksim kopā lielo bildi.” Tad bērni saprot, ka viņiem ir tiesības kaut ko nezināt, ir tiesības kļūdīties, un būs kāds, kas atbalstīs. Tāda ir izglītības procesa maiņa.
Šobrīd mēs nezinām, kādas būs profesijas nākotnē un kādas prasmes būs nepieciešamas. Šobrīd skolas laikā ir jāiemācās mācīties, tā ir šī brīža vissvarīgākā izglītības loma – iemācīties mācīties.
– Kāda ir pieredze ar “Iespējamās misijas” dalībniekiem no Jelgavas?
No 20 dalībniekiem 17 turpina strādāt kādā no Jelgavas skolām. Pārējie trīs ir topošās māmiņas, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pēc jelgavnieku iesaistes “Iespējamā misijā” mēs saprotam, ka Jelgavā cikls turpinās. Mēs ceram, ka pilsētā novērtē un pamana šos jaunos skolotājus.
Ir vajadzīga sabiedrības izpratne par to, ka skolotājs ir tāda vērtība! Ja nav labu un iedvesmojošu skolotāju, tad arī bērniem ir grūti. Skolotāji ir lielā mērā atkarīgi no direktora, kuri ir gatavi paņemt spēcīgus un jaudīgus skolotājus. Acīmredzot Jelgavā direktori atbalsta šādus skolotājus.
Jau no 2. septembra skolotāji sāks mācīt Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnikumā. Četras dienas nedēļā viņi mācīs un divas mācīsies. Tā ir Iespējamās misijas būtība – māci un mācies vienlaicīgi.
