Kad Latvijā no aukstuma plīsa ūdensvadi un igauņi pa aizsalušo jūru automašīnās rullēja uz Kihnu salu, masu informācijas līdzekļos parādījās ziņa, ka, globālos mērogos rēķinot, šis izrādījies karstākais janvāris, kopš sākti meteoroloģiskie mērījumi.
Gada sākumā, kad pie mums Latvijā no aukstuma plīsa ūdensvadi un igauņi pa aizsalušo jūru automašīnās rullēja uz Kihnu salu, masu informācijas līdzekļos parādījās ziņa, ka, globālos mērogos rēķinot, šis izrādījies pats karstākais janvāris, kopš pasaulē sākti meteoroloģiskie mērījumi. To, šķiet, visuzskatāmāk pierādīja Austrālijas pilsētas «laizošie» mežu ugunsgrēki. Kaut arī mēs salām, globālā sasilšana un līdz ar to klimata novirzes lika par sevi manīt. Bet kādi laika apstākļi mums gaidāmi šovasar? Atbildēt lūdzu LLU profesoram, mūsu lielākajai autoritātei Latvijas ūdeņu izpētē jeb hidroloģijā Ansim Zīvertam. Viņš, kā parasti, piesardzīgi teica, ka daudzas pazīmes rāda, ka sausuma periods, kas iesākās pērnvasar un nebeidzās aukstajā, bet mazsniegainajā ziemā, varētu turpināties arī šovasar. Tā jau gadījās 1975. un 1976. gadā, kad bija divi sausie gadi pēc kārtas. Par atmosfēras parādībām to tik droši prognozēt nevar, bet par upju noteci un gruntsūdeņu līmeni ir diezgan skaidri zināms, ka arī šogad tie būs zem vidējā.
Vēl saistībā ar patlaban aizejošo pavasari jāpiebilst, ka globālās sasilšanas, samērā silto ziemu dēļ Latvijā jūtami mazinājušies pavasara pali. Toties klimata izmaiņu dēļ turpmāk vasarās (droši vien gan ne šogad) mums vairāk draud daudz grūtāk prognozējamie lietavu plūdi. 2001. gada vasarā jau iznāca tāds dabas joks, ka lietus dēļ pēkšņi vasaras vidū no krastiem iznāca Svētes baseina upes. Taču pērnajā augustā Čehijā un Vācijā no lietavām trijās dienās katastrofāli uzkāpušajos tūkstošgades plūdos droši vien joki nāca prātā tikai retajam. Vācijā sistemātiski upju ūdenslīmeņa vērojumi sākušies 1501. gadā plūdu laikā. 1841. gadā šis līmenis tika pārsniegts. Taču 2002. gadā Drēzdenē par 70 centimetriem pārsniegts arī 1841. gada rekords. Ciklons, kuram normāli būtu vajadzējis atvilkt lietus mākoņus tālāk uz ziemeļaustrumiem, arī līdz Latvijai, iestrēga pie Tatriem. Unikāls gadījums, ka tajā pašā 2002. gada augustā Rīgā nenolija neviena pile jeb nokrišņu daudzums bija 0 mm.
Tā ir, ka klimata jautājumos skaidrības kļūst mazāk. Viena lieta, ko tam pretī var likt, ir informāciju tehnoloģija. Profesors A.Zīverts iecienījis amerikāņu meteoportālu , kurā diezgan precīzi var uzzināt arī to, kāds laiks būs Jelgavā un citviet Latvijā. Divām tuvākajām diennaktīm tiek dota pat stundu prognoze. Tas varētu būt sevišķi saistoši siena laikā, kad no mākoņa apakšas nopļautais jādabū šķūnī sauss.
