Vasaras saulgriežos Jelgavā tiks atklātas smilšu un šamota skulptūras, kā arī pandēmijas laika fotoizstāde.
Jubilejas smilšu skulptūras
Jau 14. gadu Jelgavā top smilšu skulptūras. Šogad tēma ir veltīta pilsētas 755. jubilejai, tās vērtībām, vēsturei un leģendām. Skulptūru parks Pasta salā apmeklētājiem tiks atvērts 20. jūnijā un būs skatāms līdz oktobrim.
Astoņi Latvijas mākslinieki pie skulptūrām strādā jau no jūnija otrās nedēļas. “Skulptūras būs kā ceļojums cauri laikam, parādot to, ar ko esam lepni. Tur būs gan leģendas, gan Jelgavas vēsture, sākot no zemgaļu ciltīm līdz cukurfabrikai un “Prāta vētras” puišiem. Esam pārliecināti, ka būs, ko redzēt un uzzināt no jauna gan mazam, gan lielam,” stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics.
Parkā veidotie smilšu mākslas darbi atainos desmit tēmas, taču skulptūru būs vairāk, jo atsevišķas kompozīcijas sastāv no vairākām daļām, kas cita citu papildina. Tādējādi izmēru ziņā šī gada smilšu skulptūras būs lielākas kā citkārt. Plānots, ka skulptūru veidošana varētu turpināties arī pēc parka atvēršanas, kas ļautu apmeklētājiem ielūkoties smilšu mākslas tapšanas procesā. Šogad skulptūras netiek veidotas kā konkursa darbi, nebūs arī festivāla vai atklāšanas pasākuma, tikai parka atvēršana apmeklētājiem.
Smilšu skulptūru parka koncepciju veidojis tēlnieks Kārlis Īle, kurš sadarbībā ar “Kultūru” un Jelgavas pašvaldības pārstāvjiem atlasījis interesantākos faktus un notikumus: “Es negribēju, ka šī ir vēstures enciklopēdija, tam mums ir muzejs, kur cilvēki var aiziet un visu hronoloģiski izpētīt. Te ir vairāk viegluma, iespēja paskatīties uz vēsturi no dažādiem interesantiem aspektiem. Jā, Jelgavai ir 755, bet kas tad ir bijis pirms tam? Izrādās, te ir bijusi tundra un ganījušies ziemeļbrieži, vēlāk zemgaļi, Livonijas ordenis un hercogs Jēkabs, kurš, protams, ir viena no lielākajām Jelgavas zvaigznēm. Gribējām izcelt nevis viņa saimnieciski ekonomisko ieguldījumu, kuģubūvi, bet kaut ko amizantāku – faktu, ka viņš ir atvedis šajā reģionā kartupeļus, bez kā mēs šodien nemaz nevaram iedomāties savu dzīvi. Tādēļ te nu ir hercogs Jēkabs, kurš degustē to zelta vērto kartupeli.” Skulptūru stāstus papildinās arī parkā izvietotie informatīvie stendi, vēstot par attēlotajiem notikumiem.
K.Īle pats veido demoskulptūru – lielo Jelgavas pilsētas ģerboni, kas rotās parku kā centrālais darbs un, cerams, saglabāsies arī visu ziemu. “Pagājušā gada skulptūra nostāvēja gadu, turpināsim ar demoskulptūru eksperimentēt un atstāt, cik ilgi vien var, bet tas atkarīgs no laika apstākļiem,” cerību pauž M.Buškevics.
Sākot no 20. jūnija, smilšu skulptūru parks Pasta salā būs atvērts katru dienu no pulksten 10 līdz 20. Ieeja parkā par maksu.
Pandēmijas laika foto
“Šogad ir Jelgavas kārta rīkot mākslas akciju, kas tika aizsākta jau 1999. gadā. Tradicionāli tās laikā trīs sadraudzības pilsētu – Jelgavas, Pērnavas un Šauļu – mākslinieki tiek aicināti organizēt simpozijus vai plenērus, kā arī izstādīt akcijas gaitā tapušos darbus – gleznas, keramikas, fotogrāfijas,” stāsta M.Buškevics. Šogad mākslas akcijā būs baudāmas divas aktivitātes, viena no tām ir fotoizstāde “Pandēmijas laikā”, kurā piedalīsies Dzintra Žvagiņa no Jelgavas, Virgīnijs Kinčinaitis no Šauļiem, savukārt Pērnavu pārstāvēs Haide Rannakivi un Marko Tomasts (Toomast). Izstāde tiks atklāta 20. jūnijā pulksten 20 Jelgavas Kultūras nama 1. stāva galerijā.
Baltu uguns skulptūras
Otra starptautiskajā mākslas akcijā rīkotā aktivitāte ir lielformāta keramikas uguns skulptūru simpozijs. Tā laikā tiek veidotas četras jaunas uguns skulptūras, kas ar unikālu kvēlošanas šovu tiks atklātas 20. jūnijā pulksten 23.
Kā jau informējusi Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, Pasta salā 10. jūnijā darbu uzsāka Baltijas mākslinieki Mārīte Margareta Djačenko un Elīna Titāne, Vitālija Kurtinaitiene un Alars Raudoja, kas keramiķa Aleksandra Djačenko vadībā veido darbus, kas interpretē vienojošo tēmu “Baltu ugunis”. Mākslinieki skulptūras gatavo no šamota, kas ir Zemgalei raksturīgs māls, sajaukts ar sīki sasmalcinātām apdedzinātām māla daļiņām, tā radot īpašu karstuma noturīgu un brīvdabas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu materiālu.
Kad skulptūras ieguvušas mākslinieku veidotās formas, tās tiek dedzinātas 1200 grādu karstumā. Vēlāk tās tiks izvietotas šamota skulptūru dārzā līdzās jau iepriekšējos gados tapušajām un naktīs būs izgaismotas no iekšpuses.
Uguns skulptūru atklāšanu vasaras saulgriežos pavadīs folkloras kopa “Dimzēns”, tas būs bezmaksas pasākums, taču tiks kontrolēts apmeklētāju skaits, ievērojot valstī noteikto 300 cilvēku ierobežojumu.
“Ar katru gadu Pasta sala pilnveidojas un dod jaunas mākslinieciskās vēsmas pilsētai. Pamazām tā top par lielu brīvdabas izstāžu vidi, pa kuru pastaigājoties var baudīt mākslu un dabu. Tā ir māksla dabā, kas ir interesanta gan jelgavniekiem, gan mūsu ciemiņiem,” teic pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs M.Buškevics, atklājot, ka sadarbībā ar LLU Meža fakultāti septembrī organizētajās Meža dienās Pasta salas galā tiks veidotas jaunas koka skulptūras, tā dodot pilsētā nozāģētajiem kokiem otro elpu, ļaujot pārvērsties mākslas darbā.
