Rumānijas ogļraču protesta gājiens uz Bukaresti notikumu dramatisma ziņā aizēnoja «rūgšnas procesus» Polijā, kur vairāki tūkstoši lauksaimnieku šonedēļ uzsāka ceļu blokādi.
Rumānijas ogļraču protesta gājiens uz Bukaresti notikumu dramatisma ziņā aizēnoja «rūgšnas procesus» Polijā, kur vairāki tūkstoši lauksaimnieku šonedēļ uzsāka ceļu blokādi, protestējot pret lētas lauksaimniecības produkcijas importu no Eiropas Savienības valstīm.
Vairākos Polijas pierobežas rajonos un pilsētās satiksme tika pilnīgi bloķēta: simtiem smago mašīnu, traktoru, riepu barikāžu un ecēšu zaru vairāk nekā 90 ceļu pārvērta grūti pārvaramās šķēršļu joslās. Zemnieki organizēja paši savus «muitas» posteņus uz nozīmīgākajiem tranzītceļiem, kas ved no Vācijas un Čehijas.
Visnopietnākās sadursmes izcēlās valsts ziemeļos, kur uz automaģistrāles Gdaņska – Varšava policistiem pirmdien tā arī neizdevās ar ūdens lielgabaliem izkliedēt 300 protestētāju, kas bija ieradušies ar 150 automašīnām. Kad aptuveni 100 policistu centās nodzēst uz šosejas aizdedzinātas autoriepas, zemnieki tiem uzbruka ar degbumbām. Lai pārrautu barikādes, ko protestējošie bija izveidojuši uz Katovices – Poznaņas automaģistrāles, drošības spēkiem bija jācīnās ar zemniekiem pusotru stundu. Incidentā tika bojāti traktori un policijas automašīnas, ir cietušie no abām barikāžu pusēm.
Jau nedēļu iepriekš viens no lauksaimnieku arodbiedrības «Samoobrona» līderiem Andžejs Lepers brīdināja, ka protestētāji «paralizēs visu valsti» un panāks valdības atkāpšanos, ja viņu prasības par lauksaimniecības preču importa ierobežošanu netiks izpildītas.
Zemnieki uzskata, ka viņi cieš zaudējumus rietumvalstu lauksaimniecības produkcijas importa dēļ, ko subsidē Eiropas Savienība. Viņi vēlas, lai produktu, tajā skaitā gaļas un graudu, imports tiktu pārtraukts vai arī aplikts ar nodokļiem. Savukārt Polijas premjerministrs Ježijs Buzeks izteicies, ka zemnieku rīcība ir «politiska», turpretim valdība mēģinot viņiem palīdzēt.
Polijas janvāra barikādes uzlūkojamas tikai kā viens posms gadiem ilgstošajā uz Eiropas Savienību maršējošo «galvaspilsētas» politiķu un «provinces» zemnieku attiecību karuselī.
Jau iepriekšējā vasarā starp valdību un zemniekiem bija līdzīgas nesaskaņas par valdības piekoptu importa un graudu iepirkšanas politiku. Decembrī izmisušie lauksaimnieki devās uz Varšavu, lai ar demonstrācijas palīdzību pievērstu uzmanību zemnieku problēmām. Pēc zemnieku pārstāvju un premjerministra tikšanās tika izveidota jaukta darba grupa no triju zemnieku arodbiedrību un valdības pārstāvjiem. Sarunu rezultāts ir riepu barikādes uz ceļiem. Lauksaimniecības ministrs Janiševskis tāpat kā viņa priekšgājēji apstiprinājis, ka «stāvoklis laukos esot ļoti slikts», un lūdzis zemniekus «paciesties», kamēr tiek īstenota lauksaimniecības reforma. Tās īstenošana tikai nozīmē, ka daļai poļu lauksaimnieku būs «jāpārprofilējas», citiem vārdiem, jāatsakās no sava stūrīša zemes. Šobrīd Polijā lauksaimniecībā ir nodarbināti 4,3 miljoni cilvēku, kas ir 28% no strādājošo kopskaita. Šāds zemnieku daudzums nav savienojams ar ES priekšstatiem par lietu kārtību lauksaimniecības jomā. Salīdzinoši ES valstīs lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir vidēji no 5% līdz 6%. Diviem trijiem miljoniem poļu lauksaimniecībā strādājošo iesoļošana ES nozīmē arī iepriekšējās dzīves beigas. Stabilas un garantētas dotācijas lauksaimniekiem, modernas tehnoloģijas un zinātniski pamatota ražošana, kas, teiksim, gaļas vai graudu veidolā gāžas pār poļu fermeri, dzen viņu uz barikādēm. Reformētājiem (kā Polijā, tā Latvijā) reformas pirmām kārtām ir papīru būšana, bet «reformētais» cilvēks – abstrakts un izplūdis tēls.
Kamēr attīstīto Eiropas valstu fermera tuvākās nākotnes galvenā problēma būs, vai govs kuņģis barību labāk sagremo pie Šopēna vai Štrausa mūzikas un vai dators ir pietiekami jaudīgs, lai ātri aprēķinātu katram lopiņam paredzētās porcijas lielumu, postkomunistiskā lopkopja galvenā rūpe būs savas eksistences nodrošināšana. Tādēļ «abstraktais tēls» laiku pa laikam atgādinās par sevi arī turpmāk.
