Pēc trīs stundu debatēm Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot Jelgavu ar abiem kaimiņu – Jelgavas un Ozolnieku – novadiem. Pret to iebilst visas šīs pašvaldības.
Pārdala politisku mērķu vārdā
Pēc komisijas sēdes Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune “Ziņām” atzīst: “Ar naivu cerību, ka pašvaldību vadītājos ieklausīsies, piedalījāmies šajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, lai gan rezultāts jau bija iepriekš paredzams un zināms. Farss un nekas vairāk – komisijas darbu nevar nosaukt citādi. Tās dalībniekus neinteresēja ne fakti, ne dati, ne argumenti, vēl bēdīgāk – viņi nebija ieinteresēti atbildēt pēc būtības ne uz vienu no jautājumiem, par kuriem mums, visām trim teritorijām, sāp sirds.
Un vēl jo vairāk šķiet negodīgi, ka politisko mērķu vārdā pārdala Latviju, neinteresējoties vai neieklausoties. Komisijas sēdē iestājāmies par vienlīdzības principa ievērošanu – ja apvieno, tad lai apvieno visus novadus pēc līdzvērtīgiem nosacījumiem. Taču Līvānu, Daugavpils un Rēzeknes variants, kā arī citi “īpašie stāsti”, kas ik pa brīdim parādās kartē, grauj jebkādu ticību, ka viņus interesē teritoriju attīstība. Visas trīs pašvaldības līdz šim esam pierādījušas sevi kā izaugsmē veiksmīgas, un nav saprotams, kāpēc tās jāapvieno, ko tieši Jelgavas novads rādītājos vai rezultātos neizpilda, ka tas jāapvieno ar pilsētu.”
Jelgavas novada pašvaldības vadītājs arī uzsver, ka visbūtiskākie jautājumi no komisijas puses netika atbildēti, piemēram, kā notiks apvienoto teritoriju pretendēšana uz ES fondu līdzekļiem. “Līdz šim trīs pašvaldības projektu konkursā varēja katra saņemt finansējumu, bet, apvienojot šīs trīs pašvaldības, tās konkursā varēs pretendēt tikai kā viena? Tādā gadījumā tā attīstības ziņā paliek zaudētājos pret teritoriāli mazākiem novadiem. Tātad atkal pastāv nevienlīdzīgu izaugsmes iespēju risks,” rezumē Z.Caune.
Apsver iespēju tiesāties
Savukārt Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš akcentē, ka “Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lēmums apstiprina – reforma valstī viennozīmīgi tiek virzīta politisku, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pēc šāda reformas modeļa īstenošanas pilsētas iedzīvotājiem zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. Apvienojot uz ražošanu orientētu pilsētu un lauku teritorijas, palielināsies pašvaldības pakalpojumu izmaksas, samazināsies pakalpojumu kvalitāte un apjoms, kritīsies tiešo ES fondu pieejamība, līdz ar to samazināsies pilsētas konkurētspēja Latvijā un Eiropā. Ja Saeima nobalsos par administratīvi teritoriālās reformas modeli, kas paredz Jelgavu apvienot ar Jelgavas un Ozolnieku novadu, Jelgava apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā par procesuāliem pārkāpumiem likuma pieņemšanas gaitā.”
A.Rāviņš arī aicina Jelgavas domes deputātus no partijām “KPV LV”, “Jaunā Vienotība”, “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kuri pārstāv valdošās partijas Saeimā, izrādīt iniciatīvu un pārliecināt savas partijas Saeimas deputātus iestāties par Jelgavas kā republikas pilsētas statusa saglabāšanu. “Šī mūsu domes deputātiem ir iespēja parādīt savu nostāju un uzņemties atbildību savu vēlētāju – jelgavnieku – priekšā,” uzskata pilsētas mērs.
Vājš priekšstats par pašvaldībām
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš arī uzskata, ka “reformai nav nekādas saistības ar iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu un ekonomiskāku saimniekošanu. Tas ir valdību veidojošo partiju ierocis, lai iegūtu lielāku politisko ietekmi reģionos, izmantojot valsts budžetu un varas resursus”.
Viņaprāt, Saeimas Administratīvi teritoriālās komisijas sēde pierādīja, ka daļai deputātu ir vājš priekšstats par pašvaldību darba specifiku. Vairums deputātu pilnībā ignorēja uz pieredzi un faktiem balstītus argumentus par reformas nepilnībām un riskiem par iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos. Tajā skaitā ignorēta iesniegtā informācija, kas apliecina, ka Ozolnieku novads ir strauji augošs visās jomās un var pastāvēt neatkarīgi no Jelgavas pilsētas vai novada.
“Uzskatu, ka arī VARAM ministrs Juris Pūce, kuram būtu jābūt galvenajam pašvaldību interešu aizstāvim un zinošam pašvaldību lietās, diemžēl izrāda klaju nekompetenci un demonstrē nespēju veikt tik liela mēroga darbus kā administratīvi teritoriālā reforma,” vērtē D.Liepiņš.
Viņš arī atzīst, ka ar bažām gaida Saeimas balsojumu: “Maza, bet tomēr cerība ir uz Saeimas deputātu godaprātu un veselo saprātu. Ja šī nesagatavotā un steigā radītā reforma tomēr notiks, tā negatīvi ietekmēs daudzus Latvijas dzīvotājus. Tāpēc uzskatu, ka tā ir jāatceļ.”
