Pretrunīgi ir dati par kafijas ietekmi uz organismu. Pasaulē 54 procenti cilvēku kafiju dzer katru dienu, vēl 25 procenti to lieto reizumis.
Pretrunīgi ir dati par kafijas ietekmi uz organismu. Pasaulē 54 procenti cilvēku kafiju dzer katru dienu, vēl 25 procenti to lieto reizumis. Kafijas cienītāji patērē vidēji trīs tasītes dienā, 20 procentu dzer smalkus kafijas veidus – espresso, kapučīno, moka.
Kafija satur kofeīnu, kas ir psihoaktīva ķīmiska viela. Tā nomāc smadzeņu receptorus, kuru uzdevums ir nomierināt organismu.
Kafija ir viena no tām retajām lietām, ko dietologi tomēr neuzdrošinās «atņemt» cilvēkiem. Tomēr ne mazums kafijas piekritēju ir mēģinājuši atturēties no tās baudīšanas. Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka, vārot kafiju pēc turku vai grieķu metodes, tā satur kafestolu un kahveolu – vielas, kas veicina zema blīvuma lipoproteīnu – holesterīna – veidošanos. Espresso un šķīstošajā kafijā ir mazāks daudzums šo vielu (neatkarīgi no tā, vai kafija satur vai nesatur kofeīnu).
Taču eksperti ir pārliecināti, ka kafijas lietošana mērenā daudzumā nevar negatīvi ietekmēt veselību. Lielākā daļa uzskata, ka optimālākā norma ir no trim līdz piecām kafijas tasēm (3 – 4 tases espresso) dienā un ne vairāk. Ir arī cits viedoklis – drošāk ir nepārsniegt 3 – 4 kafijas tases (1 – 2 espresso) dienā.
Kafijai varētu būt arī labvēlīgs iespaids. Nesen pētījumos atklāts, ka kafijas dzeršana samazina risku saslimt ar Parkinsona slimību.
Cilvēkiem ar augstu sirds slimību risku, ar aritmiju, augstu asinsspiedienu vai tiem, kam jau bijis infarkts, par kafijas dzeršanu vajadzētu konsultēties ar ārstu. Daži zinātnieki ir atzinuši, ka, dienā izdzerot vairāk nekā 3 tases kafijas, var mazināt sievietes apaugļošanās un bērna iznēsāšanas iespēju.
Dzerot kafiju, jāseko sava organisma reakcijai. Ja kļūstat nemierīgs, uzbudināts, var būt, ka kafija pārāk stimulējusi smadzeņu darbību. Daudzi dietologi pēcpusdienā kafijas vietā iesaka izdzert glāzi ūdens. Varbūt organismam patiešām vairāk nepieciešams šķidrums, nevis kofeīns.
