Novadnieka dramaturga Mārtiņa Zīverta vairāk nekā piecdesmit lugu mantojumu mākslas apritē uztur amatierteātri.
Seši amatierteātri un vairāk nekā divsimt skatītāju sestdien pulcējās Vilces tautas namā un pamatskolā, kur notika dramaturga Mārtiņa Zīverta 110 gadu jubilejai veltīta viņa lugu iestudējumu parāde. Parādi atklāja agrākā jelgavnieka Agra Krūmiņa vadītais Ventspils teātris ar lugu «Zaļā krūze», kas stāsta, kā Otrā pasaules kara beigās Vācijā laimīgi izdodas satikties jaunam latviešu pārim pēc tam, kad laulātie viens otru bija pazaudējuši. Tad jelgavnieces Ineses Legzdiņas vadītā Saldus tautas teātra izrāde «Fiasko» skatītājus aizveda uz čekas moku pagrabu. Pēc tam teātramīļus aplaudējot kājās piecēla Alūksnes tautas teātra M.Zīverta agrās jaunības lugas «Kropļi» pirmiestudējums. «Zaļo krūzi» izrādīja arī Inčukalna amatierteātris, bet jēkabpilieši – «Divkauju». Parādi jau pēc pusnakts noslēdza sarīkojuma iniciatori Vilces amatierteātris ar «Minhauzena precībām». Negribas iet mājās Īsajos laika sprīžos starp izrādēm risinājās rosīgas diskusijas. Vairāku lugu autore vilceniece Vigita Pumpure teica, ka negribas pusdienās iet mājās cept kartupeļus, jo visā pasākumā jūt M.Zīverta garu, ko vēloties izbaudīt pēc iespējas vairāk. Izdevību par brīvu noskatīties vismaz vienu izrādi izmantoja vairāki vilcenieki un tuvākās apkaimes iedzīvotāji. Tomēr vairums skatītāju bija amatierteātru aktieri – gan tie, kas spēlēja parādē, gan arī tie, kas sabrauca no Valgundes, Bērvircavas, Vircavas, Tērvetes un citām vietām. Profesionāļi neredz kases gabalus«Visa cieņa Vilcei un Jelgavai, kas sarīkoja šo pasākumu,» parādes noslēgumā sacīja teātra zinātnieks Viktors Hausmanis. Viņš piebilda, ka profesionālie teātri M.Zīvertu, kurš sarakstījis vairāk nekā piecdesmit lugu, beidzamajā laikā nav uzveduši. Sakarā ar dramaturga apaļo jubileju akadēmiķis Jānis Stradiņš uz to rosinājis Valmieras teātri iestudēt lugu «Vara», taču atbilde bijusi noraidoša un skeptiska, ka šodienas skatītājam M.Zīverts varētu būt interesants.Alūksnes režisore Daiga Bētere «Ziņām» sacīja, ka viņa lugās nav «tukšo tekstu», bet gan dziļš vēsturiskais fons un dzīves jēgas meklējumi. Alūksnieši M.Zīverta lugas sākuši iestudēt atmodas laikā Ulda Sedlenieka vadībā.Saldus teātra režisore jelgavniece Inese Legzdiņa atzina, ka gandrīz divu stundu ilgo lugu «Fiasko» sešu aktieru trupa iestudējusi 18 mēģinājumos, un Vilcē bija tās pirmizrāde. Režisore piebilda, ka, izrādot lugu pamatskolas zālē, nav bijis tādu tehnisko iespēju kā mājās. Tomēr ar pirmizrādes sniegumu viņa bija apmierināta, jo skatītājiem acīs riesušās asaras. Ballēties neļāva tālais mājupceļš Režisors A.Krūmiņš stāstīja, ka jau pirms diviem gadiem izteicis atbalstu Vilces režisores Regīnas Deksnes idejai, ka uz M.Zīverta apaļo jubileju vajadzētu sarīkot amatierteātru svētkus. Ar dramaturgu viņš jūtot dvēseles radniecību. Lai pulksten 12 uzstātos Vilcē, ventspilnieki no mājām bija izbraukuši pirms sešiem rītā. Teātrim pierasts izrādes vietā ierasties savlaicīgi, jo tad var pienācīgi apgūt skatuvi, sagatavoties. Vilces amatierteātra «Minhauzena precības» rakstniecei Mārai Svīrei atstājušas labu iespaidu, taču neesot bijis īsti baudāmas tāpēc, ka pasākuma rīkotāji mājinieku uzstāšanos bija ieplānojuši desmitos vakarā, kad daudzi jau paguruši. «Tā ir izrāde, kurai vienai pašai vajadzīgs vesels vakars,» piebilda M.Svīre. Līdzīgi par sarīkojuma ievilkšanos bija neapmierināti vairāki citi kolektīvi, jo ballei atlika tikai pāris stundu, kad jau vajadzēja braukt mājās. Pasākuma galvenā režisore Dace Vilne uzskata, ka tomēr parāde bija jānobeidz ar mājiniekiem un lielāko un krāšņāko izrādi. Cieņa kopš agras jaunības Pasākumu rīkoja Jelgavas novada pašvaldība. Tā iniciatore Vilces amatierteātra režisore R.Deksne atklāj, ka par novadnieka M.Zīverta daiļradi sākusi interesēties vēl agrā jaunībā, Elejas vidusskolā mācoties latviešu literatūru pie Veltas Tiltiņas. M.Zīverts dzimis rentnieka ģimenē 1903. gadā Vilcei kaimiņos esošajā Augstkalnes pagastā. Bērnību pavadījis Vilces pagasta Vaitenēs. Mācījies ģimnāzijā Jelgavā, filozofiju un filoloģiju studējis Romā un Rīgā. Vairākus gadus strādājis Jelgavas laikrakstu redakcijās. No 1938. līdz 1944. gadam bijis literārās daļas vadītājs sākumā Nacionālajā un pēc tam Dailes teātrī. 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju, kur, strādājot par nakts kasieri Stokholmas tramvaju parkā, turpināja rakstīt lugas. Kopskaitā to ir vairāk nekā piecdesmit. Dažus mēnešus pirms savas aiziešanas mūžībā 1990. gadā M.Zīverts tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli.
