Decembrī radās konflikts papeļu izciršanas dēļ. 2. namu pārvaldei tas izmaksāja 300 latu.
Decembrī radās konflikts papeļu izciršanas dēļ. 2. namu pārvaldei tas izmaksāja 300 latu.
Papelēm pievēršas pēc iedzīvotāju pretenzijām
Mātera ielas 61. un 63. nama iedzīvotāji jau vairākkārt bija sūdzējušies 2. namu pārvaldē, ka pagalmā augošās papeles daudziem izraisa alerģiju, pūkas piesārņo apkārtni, vējš pa logu tās nes dzīvokļos. Turklāt, pēc speciālistu atzinuma, šie koki nav piemēroti pilsētai.
Pērn oktobrī, pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām, tika apsekots minēto māju pagalms un toreizējais pilsētas ainavu arhitekts Jānis Lediņš sastādīja aktu ar norādēm par astoņu papeļu, apses un ošlapu kļavas izzāģēšanu. Koku izzāģēšana tika saskaņota arī ar Jelgavas reģionālās vides aizsardzības pārvaldes inspektoru O.Dinku. Namu pārvalde samaksāja par desmit koku ciršanas biļetēm un Ls 102 iemaksāja pilsētas «Zaļajā fondā» apzaļumošanas darbu veikšanai.
10. decembrī tika sākta koku izzāģēšana. Firma, kas to veica, atgādāja uz pagalmu visu vajadzīgo tehniku, taču jau nākamajā dienā, pēc domes komunālās saimniecības vadītāja V.Grigorjeva mutiska rīkojuma, darbi tika pārtraukti. Pie viņa bija vērsusies domes deputāte Velga Vilciņa, kuru savukārt papeļu izciršanas lietā iejaukties lūguši iedzīvotāji.
Deputāte pieprasa aptauju
Velga Vilciņa «Ziņām» sacīja, ka prasījusi darbus pārtraukt, lai tiktu veikta abu māju iedzīvotāju aptauja, jo pirms izzāģēšanas nav noskaidrots visu iedzīvotāju viedoklis varbūt tikai dažām personām ir nepatika pret papelēm. Bez tām pagalms kļūstot kails un nepievilcīgs, tiek likvidētas lapotnes, kas kalpo gaisa attīrīšanai. Deputāte uzsvēra, ka iestājoties pret nepārdomātu kampaņveida koku izciršanu, turklāt visus 50 padomju gadus papeles neesot traucējušas, arī par alerģiju tais laikos cilvēki tik daudz nav sūdzējušies. Logiem varot aizlikt sietiņu priekšā, lai pūkas nenokļūst dzīvoklī, bet apkārtni lai čaklāk sapošot sētnieki.
Ainavu arhitektam nav pilsētas apzaļumošanas plāna. Tiklīdz kāds teic, ka koks traucē, tā tiek dota atļauja to nocirst, sacīja V.Vilciņa.
Konflikts beidzas
ar papeļu nozāģēšanu
Māju iedzīvotāju aptaujā noskaidrojās, ka par papeļu izzāģēšanu ir 78 procenti iedzīvotāju, pret 22 procenti. Divās mājās dzīvo 40 cilvēku ar elpošanas ceļu alerģiskiem traucējumiem. Pagalmu apskatīt ieradās domes administrācijas komisija kopā ar deputāti V.Vilciņu, iedzīvotāju pārstāvjiem.
Kamēr tika veikta aptauja, pusizzāģētie koki stāvēja pagalmā kā bieds. Par darbu pārtraukšanu un tehnikas dīkstāvi 2. namu pārvalde bija spiesta firmai samaksāt 300 latu. Pārvaldes direktore Ingrīda Mutjanko par konfliktsituācijas radītajiem zaudējumiem neslēpj savu sašutumu:
Ir jābalstās uz speciālistu slēdzieniem, nevis dažu indivīdu emocijām. Šoreiz par tām mums vajadzēja maksāt ar īrnieku naudu. Katrs deputāts ir tikai cilvēks un nevar būt universiāli kompetents jebkurā jautājumā. Tāpēc jau pastāv administratīvais tīkls, kurā ir nodarbināti speciālisti. Jelgavas domes komunālās saimniecības nodaļā ir apstiprināts amats ainavu arhitekts, un viņš ir pilnvarots lemt konkrētus koku izzāgēšanas un teritorijas apzaļumošanas jautājumus. Nekad neesam kokus izzāģējuši masveidā, bezjēdzīgi. Esam jau tā sakārtojuši apkārtni Katoļu ielā 15 un 17, Raiņa ielā 9. Iestādījām klintenes, es domāju, ka cilvēki ir apmierināti. Izzāģējām papeles arī Māras ielā, kur to saknes ir pilnīgi sabojājušas ietvi.
Papeļu izzāģēšana tika uzsākta likumīgi, vienīgais trūkums laikus nebija noskaidrots visu iedzīvotāju viedoklis, tādēļ es palūdzu darbus apturēt, tā situāciju komentēja domes komunālās saimniecības nodaļas vadītājs V.Grigorjevs un piebilda, ka viņš gan par papeļu zāģēšanu (tā namu pārvaldei izmaksāja aptuveni 600 latu) naudu netērētu, bet labāk ieskrūvētu spuldzītes kāpņu telpās.
Papeles Mātera ielas 61. un 63. nama pagalmā galu galā tomēr izzāģēja. Žēl to 300 latu, kas izputēja šajā pretējo viedokļu sadursmē, bet par kuriem varēja, piemēram, jumtu salabot vai tās spuldzītes ieskrūvēt. Jo demokrātiskāki centīsimies būt, jo biežāk var rasties situācijas, kurās tiks pieprasītas dažādas aptaujas.
Varbūt pašvaldībai vajadzētu noteikt, kad tās ir obligātas un kad ir jāpaļaujas uz speciālistu atzinumiem. Un, ja reiz nolemts, tad nolemts lai taču speciālisti atbild par saviem lēmumiem.
