Nekāda lielā vajadzība nespieda iegādāties importa sulas pudeli. Vienīgi pārsteidza cenu izmaiņas dažu dienu laikā.
Nekāda lielā vajadzība nespieda iegādāties importa sulas pudeli. Vienīgi pārsteidza cenu izmaiņas dažu dienu laikā. Pagājušās nedēļas nogalē to iegādājos par 27 santīmiem, šo pirmdien nācās maksāt par pieciem santīmiem vairāk. Izbrīnīts nebiju, jo par cenu straujo kāpumu var pārliecināties vai ik dienas. Pārsteidza cenas palielināšanās apmērs – par gandrīz divdesmit procentiem. Veikala darbinieces par tādu lēcienu atbildēja īsi – tas saistīts ar degvielas cenu. Uz jautājumu, vai viņām pielikts pie algas, pārdevēja vien pasmaidīja, acīmredzot likdama saprast, ka viss palicis pa vecam.
Tas, ka degvielas cenām piemīt tendence mainīties (lasīt – palielināties) ne pa nedēļām, bet pa dienām, būs pārliecinājušies ne tikai automašīnu īpašnieki. Dodoties savās ikdienas gaitās, to būs ievērojuši vairums pilsētnieku. Neilgi pirms Latvijas iestāšanās ES “Ziņas” par tobrīd jau novērojamo degvielas cenas kāpumu un prognozēm pēc 1. maija taujāja zinošiem degvielas tirgotājiem. Arī tad viss tika novelts uz jēlnaftas cenas celšanos pasaules tirgos. Redzot pēdējo nedēļu degvielas cenu tendences palielināties, lielā mērā tam var arī piekrist.
Kopš gada sākuma naftas cena cēlusies par 28 procentiem. Starptautiskā enerģētikas aģentūra lēš, ka augstās naftas cenas var radīt jūtamu kaitējumu ne tikai naftas importētājvalstīm, bet arī visas pasaules ekonomikai. Pasaulē lielākā naftas produktu patērētājā ASV vieglās jēlnaftas cena nedēļas sākumā sasniedza jaunu rekordu: paaugstinājās līdz 41,85 dolāriem par barelu. Tas ir jauns augstākais rādītājs kopš 1983. gada, kad Ņujorkas preču biržā uzsāka jēlnaftas tirdzniecību. Globālais naftas cenas kāpums tiek skaidrots ar bažām, ka naftas piegādes nebūs pietiekamas, lai varētu apmierināt pieprasījumu, kā arī ar situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos. Pašmāju degvielas patērētājiem no tā vieglāk nepaliek. Ne mums atliek laika un spēka, lai domātu par globālajiem procesiem, ne mēģināt iedziļināties cenu veidošanas sarežģītajos mehānismos sākumā minētajā piemērā. Pašmāju patērētājam jābalso ar savu maku par to, vai viņš ir gatavs un, galvenais, spējīgs maksāt prasīto. Ja saglabāsies pašreizējās tendences, domājams, tālu vairs nav brīdis, kad būs sasniegta galējā maksātspējas robeža. Tomēr, ja naftas cenas kāpumu pasaulē ietekmēt nevaram, ir jomas, kurās tās palielinājums ir pašu ietekmējams. Jau skaidrs, ka no jūlija degvielas cena celsies vēl vismaz par santīmu litrā. Stāsies spēkā jaunas prasības degvielas tirgotājiem palielināt obligātās naftas produktu rezerves.
Tajā pašā laikā, kad, vaigus piepūtuši mēģinām izpildīt visu, ko iedomājas prasīt Brisele, Grieķija paziņojusi, ka lūgusi ES atļaut uz laiku samazināt degvielas nodokļus, lai kompensētu naftas cenu kāpumu. Lai novērstu degvielas cenu celšanos, Polijas Finanšu ministrija lēmusi uz laiku samazināt akcīzes nodokli benzīnam. Turklāt ministrijas lēmuma apstiprinājums nav bijis jāgaida nedēļām vai pat mēnešiem ilgi. Piemēri, no kuriem mēs varētu mācīties.
Atgriežoties pie sākumā minētā, pirmajā brīdī šķiet: pārdevējas skaidrojams ir loģisks. Tajā pašā laikā nepamet sajūta, ka šajā gadījumā tirgotāji kaut ko noklusē. Tā teikt, pa vidu troksnim ap degvielas cenām piemetīsim kādu santīmiņu arī mēs.
