Normatīvu grozījumus, kuru mērķis ir mazināt trūcīgo personu skaitu, pozitīvi vērtē pašvaldības. Labklājības ministrija tām arī iecerējusi sniegt plašākas pilnvaras noteikt, kam tiešām pienākas trūcīgā statuss un līdz ar to pabalsts. Pašvaldības uzskata, ka sociālā dienesta darbs daļēji tiktu atvieglots, turklāt pabalstu saņēmēji vairs nevarēs piepelnīties ārzemēs, kā tas nereti notiek.
Saīsināt trūcīgas personas statusa laiku no pusgada pašlaik līdz trim mēnešiem – tās ir būtiskākās izmaiņas, ko plāno ieviest Labklājības ministrija. Grūtāk būs piepelnīties ārzemēs«Ieviešot tādas korekcijas, sociālā dienesta darbs, vērtējot klientu līdzdarbošanos savas sociālās situācijas uzlabošanā, būs atvieglots. Līdz šim speciālisti kontroli par pabalsta saņēmēja aktivitātēm un ienākumiem veica reizi pusgadā,» skaidro Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Ja jaunie noteikumi stātos spēkā, klientam pašam būtu jāierodas sociālajā dienestā ik pēc trim mēnešiem un jāsniedz ziņas par ienākumiem. R.Stūrāne to vērtē pozitīvi, jo klienti mierīgi varēja uz pusgadu aizbraukt pelnīt naudu ārzemēs un vienlaicīgi saņemt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu. «Tādus gadījumus esam konstatējuši. Līdz ar izmaiņām noteikumos šādas iespējas praktiski vairs nebūs,» saka R.Stūrāne. Paši trūcīgie izmaiņas vērtē negatīvi, uzskatot, ka tas sagādās lieku darbu sociālajam dienestam un izdevumus trūcīgajiem, kam no tālākām vietām jātiek «atrādīties». «Kur mēs, nabagi, varam aizbraukt uz ārzemēm, ja nezinām, kā izdzīvot. Man ir 75 latu invaliditātes pensija un vairāk nekā. Darba biržā esmu uzskaitē, bet darbu atrast nevaru, jo esmu beigusi speciālo skolu,» stāsta Zilgma Veģe. Uzkrājumi līdz 200 latiemPlānots, ka jaunie noteikumi varētu ļaut pašvaldībām pašām izlemt, kam piešķirt trūcīgā statusu, nosakot to savos saistošajos noteikumos. Domāts, ka, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, personai vajadzēs uzrādīt arī tos ienākumus, par kuriem sociālajam dienestam informācija nebūs pieejama datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību. Izmaiņas paredzamas arī bezdarbniekiem – turpmāk pretendējot uz pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim pabalstus varēja saņemt arī cilvēki ar darba meklētāju statusu. «Nezinu, vai stingrāki noteikumi ko dos. Tie, kas bijuši negodīgi, vienalga meklēs iespējas, kā apiet likumu, bet cietīs pārējie,» uzskata Z.Veģe.Salīdzinājumā ar pašreiz noteikto paredzēts samazināt naudas līdzekļu uzkrājumus, kas drīkstēs būt trūcīgas personas īpašumā. Proti, tie nevarēs pārsniegt 200 latu uz mājsaimniecību, izņemot privātajos pensiju fondos iekrāto. «Domāju, ka prasība par naudas līdzekļu uzkrājumu deklarēšanu ir taisnīga, jo iedzīvotāji var nodrošināt pamatvajadzības, vispirms tērējot iepriekš ietaupīto naudu,» piebilst R.Stūrāne. Jelgavā trūcīgo iedzīvotāju skaits pārsniedz piecus tūkstošus.Plānotie grozījumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem Saeimā.
