Daudzviet pasaulē un arī Latvijā kā galvenais cilvēku mirstības cēlonis atzīts sirds un asinsvadu saslimšanas.
Daudzviet pasaulē un arī Latvijā kā galvenais cilvēku mirstības cēlonis atzīts sirds un asinsvadu saslimšanas. Arī Jelgavā ar sirds un asinsvadu slimībām sirgst ļoti daudz, īpaši gados vecāki cilvēki. Lai gadu gaitā cilvēks labi sadzīvotu ar savu sirsniņu, tā jāsaudzē un par tās veselību jārūpējas visu mūžu. Pensionāre Grāvītes kundze no Jelgavas jautā, kā rodas sirdsslimības un kā no tām pasargāties.
Vairumā gadījumu sirds asinsvadu slimības rodas un progresē iedzimtības dēļ vai nepareiza dzīves veida dēļ (neveselīgs uzturs, smēķēšana, mazkustīgs dzīves veids, alkohols u.c. No daudzām slimībām iespējams izvairīties, daudzas var arī novērst, tādēļ ļoti svarīga ir sirds un asinsvadu profilakse. Viena no biežāk sastopamajām slimībām ir ateroskleroze.
Ateroskleroze
Tā galvenokārt saistīta ar lipīdu jeb tauku vielmaiņas traucējumiem. Cilvēka asinīs sastopami divi galvenie lipīdi – holesterīns, kas ir svarīgs membrānu šūnu veidošanai un triglicerīdi, kas tiek izmantots kā enerģijas avots. Lipīdu vielmaiņas traucējumu gadījumā rodas izmaiņas organismā, kas izpaužas kā pastiprināta holesterīna un lipoproteīna (par kuru asinīs pārvietojas holesterīns un triglicerīdi) nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām. Ja nogulsnējumi parādās artērijās, kas baro sirds muskuli (koronārie asinsvadi), rodas nepietiekama sirds apgāde ar skābekli. Tā var rasties sirds išēmiskā slimība (išemija – nepietiekama asins plūsma), kas var izpausties kā stenokardija, miokarda infarkts, aritmija vai pēkšņa nāve.
Lipīdu maiņas traucējumus sauc par dislipidēmiju, kas rodas tikai paaugstināta holesterīna līmeņa rezultātā vai paaugstināta triglicerīdu līmeņa sekas. Tādēļ būtiski kontrolēt šo abu elementu daudzumu asinīs. Aterosklerores attīstību sekmē daudzi riska faktori:
1) tādi, ko pats nevar ietekmēt jeb vecums (vīrieši virs 45 gadiem, sievietes virs 55) un iedzimtība,
2) tādi, ko var ietekmēt jeb paaugstināts asinsspiediens (hipertonija), cukura diabēts, smēķēšana, aptaukošanās, hipodinamija.
Ļoti nelabvēlīga riska faktoru kombinācija ir otrā tipa cukura diabēts, arteriālā hipertonija un aptaukošanās. Ja cilvēks jau ir saslimis ar kādu no sirdsslimībām, viņam jāveic sekundārā profilakse, kas ietver tos pašus pasākumus, kas primārā – atmest smēķēšanu, ievērot diētu, ierobežot alkohola lietošanu, samazināt stresu, veikt regulāru cukura līmeņa kontroli asinīs.
Smēķēšana
Smēķēšana ir viens no kaitīgākajiem riska faktoriem. Smēķēšana vairāk par 20 cigaretēm dienā, sevišķi pirmajā pusstundā pēc pamošanās, palielina mirstību no sirds slimībām no septiņiem līdz četrdesmit septiņiem procentiem. Smēķēšanas atmešana samazina infarkta un stenokardijas risku gada laikā par 50 procentiem, bet pēc diviem trim gadiem risks vairs nepastāv.
Aptaukošanās
Ļoti bieži aptaukošanās ir saistīta ar tādām slimībām kā cukura diabēts, arteriālā hipertonija, ateroskleroze. Šādos gadījumos ķermeņa masas samazināšana labvēlīgi ietekmēs saslimšanas gaitu un progresēšanu. Ķermeņa masu visefektīvāk iespējams samazināt ar pareizu diētu, kurā ievērojami samazināts kaloriju daudzums. Diētu vēlams ievērot ilgstoši. Kalorijas palīdzēs dedzināt arī fiziskā slodze. Speciālisti iesaka svaru samazināt pakāpeniski – līdz puskilogramam nedēļā.
Diēta
Diēta ir sirdsslimību ārstēšanas būtiska sastāvdaļa. Tādēļ ir vērts iegaumēt, ka:
gaļu vajag lietot ne vairāk kā divas reizes nedēļā (vai pa 100 g četrreiz nedēļā. Ieteicams uzturā lietot liesu gaļu, putnu gaļu bez ādas,
jāizvairās no žāvējumiem, desām, šķiņķa. Nav ieteicami arī subprodukti,
zivis vēlams lietot vismaz divas reizes nedēļā. Smādējamas nav arī treknās – siļķes un skumbrijas,
jālieto tikai vājpiens un tā produkti. Piena tauki ir neveselīgāki par dzīvnieku taukiem (plāna speķa šķēlīte uz maizes ir labāka par sviestu). Jāēd liesie sieri,
no ogļhidrātiem mazāk jālieto tīrie cukuri, saldumi, kūkas, cepumi,
jāpalielina kompleksie ogļhidrāti – graudu maize, dārzeņi, augļi,
biežāk jāēd putraimi, īpaši auzu pārslas,
augļus un dārzeņus ēdiet pēc iespējas vairāk – līdz pat vienam kilogramam dienā.
Fiziskā slodze
Fiziskās slodzes noteikšana ir individuāla, jo dažos gadījumos tā var būt pat bīstama, piemēram cilvēkiem, kam ir stenokardija vai pēcinfarkts). Lai pareizi noteiktu fiziskās slodzes intensitāti un lielumu, nepieciešams ievērot koronārās sirds slimības attīstības stadiju un tas jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu.
Stress
Tas ir aktuāls jautājums, jo pētījumi pierāda, ka, samazinoties stresa situācijām, par 43 – 50 procentiem samazinās sirdslēkmju skaits. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs arī no apkārtējās vides, no ģimenes un mākas pareizi reaģēt stresa situācijās.
