Jebkuras opozīcijas uzdevums ir censties tikt pie varas. Ievērojot šādu patiesību, šonedēļ Domes sēdē notikusī balsošana par mēra atstādināšanu no amata varētu šķist visnotaļ likumsakarīga lietu kārtība. Tāda tā arī ir – Daugavpilī. Pirms dažām nedēļām sasmīdinājuši tautu ar mēra Eigima nogāšanu un tūlītēju atkal amatā ievēlēšanu, šoreiz viņa pretinieki rīkojās gudrāk un plānoto panāca.Uz ko un vai vispār cerēja Jelgavas Domes opozicionāri, iesniedzot prasību par neuzticības balsojumu mēram Rāviņam, gan nav skaidrs. Nevajag īpašu attapību, lai saprastu, ka ar piecām balsīm no 15 nekāda gāšana neizdosies. Un diez vai arī šis piecinieks bija tik naivs, lai domātu, ka viņu kaismīgās runas sēdes laikā nesīs atklāsmi Rāviņa uzticamajiem sabiedrotajiem. Piekrītot, ka liela daļa «gāzēju» kritikas mēram ir pamatota, tomēr gribas atgādināt banālo teicienu par skabargu un baļķi. Opozicionāri no Rāviņa varētu pamācīties kaut vai disciplīnas nodrošināšanu savējo lokā. Vēlmē pēc lielākas teikšanas pilsētā piesauktie labie panākumi vēlēšanās ir tukša runa, zinot, kā no «Saskaņas centra» (SC) Domē tikušie pie pirmās izdevības aizgāja katrs uz savu pusi, daļu vēlētāju atstājot ar garu degunu. Kur nu vēl SC sejas Ņevoļska nesenā patriekšana no partijas, apstiprinot iespaidu par vienojošu ideju neesamību šajā par apvienību sauktajā cilvēku kopā.Domes opozīcijai šoreiz iznācis tāpat kā Jelgavas siltināšanas semināru rīkotājiem. Izrāde notika, reklāma, kaut neliela, nodrošināta (Pirmā Baltijas kanāla kameras klātbūtne jautājuma izskatīšanā taču nebija nejauša), ķeksītis labo darbu sarakstā ievilkts, tikai labuma no tā ne tik, cik melns aiz naga.
