Brāļi Agris un Andris Kozlovi ar jahtu «Linda» no Zviedrijas atgriezās pa jūras ceļu.
Saulainajā septembra dienā vietā, kur Lielupe rāmi atspoguļo Staļģenes tiltu, līdzās peldētavai noenkurota ar Zviedrijas karogu stāv septiņus metrus gara jahta «Linda». Ar to staļģenieki Agris un Andris Kozlovi 11 dienās veikuši tūkstoš jūdžu garu jūras ceļojumu no Botnijas līča ziemeļiem līdz mājām.
«1. septembris ir skolas diena. Visi tad aizņemti. Krastā sagaidīt bija atnākusi vienīgi mamma,» stāsta jahtas īpašnieks Agris Kozlovs. Viņš paskaidro, ka māte Biruta Kozlova ir pensionāre, agrāk smagi strādājusi fermā un abi ar brāli viņai ir vienīgie dēli. Par ģimenes lietām Agris vēl piebilst, ka jahtas vārds «Linda» ir par godu sievai, kas viņam dāvājusi dēlus Ģirtu un Gintu, kuri dzīvo Staļģenē. Pats Agris jau ilgāku laiku dzīvo kā jūrnieks – darbs ir tālumā, bet mājas dzimtajā Jaunsvirlaukas pagastā Lielupes krastā.
Staļģenes skolas direktors Aivars Naglis viņu atceras kā labu sportistu, kurš trenējies brīvajā cīņā, startējis Latvijas mēroga sacensībās. Puisim bijusi ātra daba, kas tagad jau vīra gados mazāk manāma. Pēc pamatskolas Agris 1998. gadā Jelgavā pabeidza tagadējo Amatniecības vidusskolu, kur izmācījās par automehāniķi. «Sešpadsmit gadu vecumā mani par mehāniķi uzaicināja autosportists Jānis Stalidzāns. Tur es sāku riktīgi skrūvēt mašīnas,» par savu profesionālo veiksmi stāsta Agris. Ar automašīnām saistīts arī viņa vecākais brālis Andris, kurš dzīvo Rīgā un nodarbojas ar automašīnu krāsu tirdzniecību.
Automehāniķa jūrnieka dzīve
Agris mēģinājis izveidot savu autoservisu Jelgavā, tomēr, krīzei sākoties, to nācās slēgt. Sešus gadus automehāniķis nostrādāja pie kāda veco auto kolekcionāra Francijā, taču beidzamos divus gadus viņš ir Ziemeļzviedrijā, kur autoservisā nomā boksu, nopircis nelielu mājiņu un sarunvalodas līmenī apguvis arī zviedru mēli. Visu vasaru Agra ģimene ir kopā Zviedrijas mājā, vairāk nekā mēnesi viņi ir Staļģenē ap Ziemassvētku laiku. «Ja skaita kopā pavadītās stundas, tad mēs nemaz tik ļoti atšķirti nedzīvojam,» spriež Agris. Viņa dēli tāpat kā tēvs nodarbojas ar cīņas sportu.
Zviedrijā burā «bez tiesībām»
Lai arī ārzemēs Agris strādā garas stundas, tomēr paliek brīvais laiks, kad var atjaunot spēkus. Tā viņam radās doma par ūdeņiem un motorlaivu. Taču tad ar savu padomu nācis viens no viņa pirmajiem zviedru klientiem universitātes pasniedzējs Peters Lilhoss. Viņš ieteicis iegādāties jahtu, kas zviedriem ir ļoti populāras. «Pats Peters zēģelē no pieciem gadiem un to dara arī sešdesmit gadu vecumā. Zviedriem jahtu ir tik daudz, ka tādas kā «Linda», kas īsākas par astoņiem metriem un kuru motoram nav vairāk par 20 zirgspēkiem, nemaz netiek reģistrētas. Katrs jaunietis, sasniedzis 14 gadu vecumu, var droši burāt, kur vien vēlas. Tam nav vajadzīgs kārtot eksāmenus. Mazāk birokrātijas nekā Latvijā,» stāsta Agris, skaidrojot, kāpēc vismaz pagaidām «Lindai» neplāno piešķirt Latvijas pilsonību.
«Vēl nezinu, kā «Lindu» izmantot turpmāk. Mēģināšu to pārdot un nopirkt ko lielāku,» atklāj Agris, lepni uzvelkot T kreklu ar uzrakstu «Esmu šķērsojis Baltijas jūru». Šis krekls ir Petera Lilhosa dāvana Agrim viņa 37. dzimšanas dienā. Tā bija 11. augustā, nedēļu pirms došanās ceļā. «Toreiz Peters piebilda, ka dāvana «stāsies spēkā», tikai sasniedzot Rīgu. Viņš arī mums deva padomus, zēģelējot gar Ālandu salām un izejot atklātā jūrā,» paskaidro gaviļnieks.
Trešdaļu ceļa, braucot gar Botnijas līča rietumu malu, uz «Lindas» atradusies visa Agra ģimene. Jūra tur bijusi mierīga, vēja trūkuma dēļ nereti lietojuši septiņu zirgspēku motoru. Lielākie pārbaudījumi sākušies pēc tam, kad vēl Zviedrijas krastā nokāpa no klāja Linda ar dēliem un jahta uzņēma kursu uz Ālandu salām. Brāļiem bija plānots aiziet līdz Hanko ostai Somijā un tad, šķērsojot Somu līci, nokļūt Igaunijā. «Taču ideja par iešanu «gar krastu vien», kur atklātā jūrā mēs zēģelētu tikai kādas 50 jūdzes, izrādījās bīstama, jo pastiprinājās ziemeļrietumu vējš. Mēs gandrīz uzskrējām virsū navigatorā neuzrādītai klintij un tāpēc nolēmām ātrāk iziet atklātā jūrā. Tur vēja ātrums sasniedza 16 metru sekundē, bet viļņu augstums – trīsarpus metru. Tādējādi šķērsojām ne vairs Somu līci, bet gan pašu jūru apmēram 150 jūdžu platumā,» stāsta Agris, piebilstot, ka līdz tam gadu mācījies zēģelēt vienīgi fljordos, kur viļņu augstums nepārsniedz metru.
Ja nezvanu, tad meklējiet
28. augusta pievakarē, šķiroties no mobilā telefona zonas, Peters sacījis, ka prognozes rāda, ka vējš jūrā ir diezgan stiprs, taču savaldāms. Piezvanot sievai, Agris pateicis jahtas kursu un piebildis: «Ja rīt no rīta deviņos es nepiezvanu, tad ziņo glābējiem.»
Lietainā nakts no 28. uz 29. augustu bijusi melna, ka no jahtas pakaļgala nav varējuši saskatīt priekšgalā uzvilkto vētras buru. «Vilnim paceļot mūs augšā, spidometrs pārsniedza rādījumu skalu – deviņus mezglus –, taču viļņa pakājē tas nokrita līdz diviem mezgliem,» atceras Agris. Gaismai austot, Igaunijas Hījumā salu vēl neredzēja, tā burātāju skatam atklājusies ap pulksten sešiem. «Agrāk es domāju, ka ar jahtu var burāt, kur vien grib. Taču torīt es sapratu, ka lielos viļņos un vējā kurss svārstās pa apmēram pieciem grādiem un mēs ostai, kurā ļoti vēlējāmies pēc nakts mocībām atpūsties, nogājām apmēram jūdzi garām,» atzīst nepieredzējušais burātājs. Nākamā osta tajā pašā Hījumā salā bijusi jau lielākā aizvējā pēc divdesmit piecām jūdzēm jeb piecu stundu burājuma.
Izgulējušies jahtā, stāvot uz enkura pie piestātnes Hījumā, zēģelētāji gar Sāremā devušies uz Roņu salu, kur jau vēlā naktī satikuši latviešus. «Jūs no Zviedrijas?! Va, vellos!» «Lindas» komanda saņēmusi atzinību.
Jūrmala ir krietni tuvāk nekā jūra
Izejot no Roņu salas, Rīgas līcis bijis rāms kā bļodā ieliets ūdens. Kuģi tajā no tālienes izskatījušies kā uz galda uzliktas kastes. Lai nokļūtu Rīgā, «Linda» gāja ar motoru. No vakts brīvais stūrmanis varējis mierīgi gulēt uz klāja un sauļoties. Buļļupē «Linda» nolaida mastu, un tālāk jau sākās ceļš uz augšu pa Lielupi līdz Staļģenei.
Atceroties ceļā piedzīvoto, Agris stāsta par pensionāru pāri Somijai piederošajās Ālandu salās – viņi laipni ar savu auto atveduši ceļotājus līdz Ekero pilsētiņai, kur atradās tuvākais strādājošais benzīntanks. «Es agrāk nemaz nezināju, ka somu Ālandu salās cilvēki runā zviedriski. Vēl viens mans ģeogrāfiskais atklājums ir tas, ka Lielupe apmēram 40 kilometru plūst paralēli jūras krastam un tikai tad aiziet uz māju pusi,» stāsta Agris. Domājot par turpmākajiem ceļojumiem, viņš saka – iegādāsies rāciju, lai arī jūras vidū nepaliktu bez sakariem ar mājām, kur par viņu uztraucas un gaida. Taču «Lindai» ziemas mājas būs Emburgā. ◆
