Jā, es atceros! Kafejnīca «Osta»! Jā, tur es redzēju Hariju! Viņš tur strādā. Tad, lūk, par ko runāja šefs, pieminēdams ostu.
(Nobeigums. Sākums
2., 9., 16., 23., 30. aprīlī
un 14. maijā.)
Jā, es atceros! Kafejnīca «Osta»! Jā, tur es redzēju Hariju! Viņš tur strādā.
Tad, lūk, par ko runāja šefs, pieminēdams ostu.
Pēc brīža jau komisārs, policisti un meitenes atradās pie kafejnīcas «Osta».
Aplencam! iesaucās polcists.
Drīz vien visi noziedznieki bija notverti.
Bez jums, meitenes, mēs viņus būtu pazaudējuši, pateicās Zombijs.
Vai var jums uzdot dažus jautājumus? vaicāja Krista.
Protams.
Kas bija tas puisis, kuru viņi nogalināja?
Policists. Viņu sauca Diks. Sākumā arī viņš bija ar mani, taču viņu pieķēra sarunā ar policiju. Es viņiem iestāstīju, ka neko par to nezināju. Pēc tam man lika kopā ar Hariju aizbraukt mašīnu uz māju aiz tuneļa. Tad Harijs un šefs spīdzināja Diku, bet viņš nepadevās. Garijs Dika mantās atrada fotogrāfiju, kurā mēs esam kopā. Diks bija mans labākais draugs, tāpēc es sev zvērēju, ka noķeršu tos neliešus un iespundēšu aiz restēm.
Un kas bija tajās kastēs? ieinteresēta jautāja Dita.
Ieroči, sacīja Zombijs. Bet nu gan jums jāatgriežas mājās. Jūsu vecāki ir pagalam uztraukušies.
