Kartupeļu audzētāji Dagnija un Oļegs Hincenbergi gatavojas vēl vienam gadam ar zaudējumiem, taču sentimentu uz šo kultūru neatmet
Zemnieku saimniecībā «Lazdiņi» Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā, par spīti ilgstoši mitrajai augsnei, apstādīta jau puse no aptuveni pussimt hektāru plašajiem kartupeļu laukiem. Kaut gan darbi sokas raiti un intensīvi turpinās arī brīvdienās, «Lazdiņu» saimnieku sejās lielu optimismu nemana. Iemesls bažām ir graujoši zemā kartupeļu iepirkuma cena, kas kopš pagājušā rudens tā arī nav uzkāpusi augstāk par pieciem līdz septiņiem santīmiem kilogramā. Lai segtu pašizmaksu, vajadzētu vismaz astoņus santīmus, taču tādu cenu tik drīz vairumpircēji nesola, un Hincenbergi jau tagad gatavojas vēl vienam rūpju pilnam gadam. Izauguši no 12 hektāriem«Labi, ka atbraucāt, citādi mugura jau sāka sāpēt,» no piemājas dobēm «Ziņas» svētdienas pēcpusdienā smaidot sveicina Dagnija Hincenberga. Tā kā viņas pamatdarbs ir uzņēmumā «BASF», visa darba nedēļa aizrit agronomes konsultantes amatā tur un rosībai pašu saimniecībā «Lazdiņi» var veltīt tikai brīvo laiku. Vadības grožus «Lazdiņos» tur Dagnijas vīrs Oļegs, kuru sastopam lielākajā kartupeļu laukā. Kaut arī šis pavasaris ar laikapstākļiem nelutina un zeme vēl diezgan mitra, pašlaik pilnā sparā rit stādīšanas laiks. Drīz vien četrrindu stādāmais agregāts ir uzpildīts un gludie šķirnes ‘Laura’ sārtvaidži atkal birst simtmetrīgās vagās. «Tā ir mūsu mīļākā šķirne,» neslēpj Dagnija. Spriežot pēc lielveikalu plauktiem un andeles tirgū, arī pircēji visvairāk iecienījuši tieši ‘Lauru’. Ar kartupeļu audzēšanu Hincenbergi sāka nodarboties teju pirms divdesmit gadiem, kad pēc piecu gadu studijām Dagnija kļuva par diplomētu agronomi un mantojumā tika saņemti pirmie 12 hektāri savulaik vectēvam piederējušās zemes pašā Sidrabenes pagasta pierobežā. Toreiz, 1992. gadā, tukšajā laukā bija vien veca, sašķobījusies, pussagruvusi ēka. Nu īpašumā koši zaļu ziemāju lauku vidū paceļas kārtīga ģimenes māja, bet kā to laiku liecinieks atstāts vecais pagrabs. Tagad zemes platības palielinātas līdz aptuveni divsimt hektāriem, lielāko daļu aizņem graudaugi un rapši, taču kartupeļi, kaut arī stādīti vien ceturtdaļā zemes, aizvien ir Hincenbergu mīļākā kultūra. Gaida siltu un slapju vasaru«Kartupeļu audzētājiem veiksme svārstās kā pulksteņa pendele, un tas, ko sauc par biznesu, iet no viena grāvja otrā. Turklāt likumsakarīgi, ka veiksmīgāki ir tie gadi, kad mazāka raža,» kādā publikācijā pirms pāris gadiem sacījusi D.Hincenberga. Nekas nav mainījies arī patlaban, un, lai cik nežēlīgi tas izklausītos, profesionāļiem ienesīgākie gadi ir tie, kad vasaras ar kartupeļu augšanai labvēlīgiem apstākļiem nelutina. Pieredzējušie un zinošie prot stādījumus laikus pasargāt no postošām kaitēm, tehnoloģijas ļauj tupeņus ātri novākt un atbilstoši uzglabāt. Grūtāk tad klājas nepieredzējušajiem un mazajiem audzētājiem, tādējādi kopraža valstī samazinās, bet kartupeļu iepirkuma cena kāpj. Lielveikalu un starpnieku diktāta varāTaču pērn tā nebija. Ražas padevās labas, tādēļ līdz ar krīzes iestāšanos tupeņu cena nokritusies zem pašizmaksas. Turklāt zemniekus kaitina arī starpnieku augošais rijīgums. Vēl 2008. gada rudenī kartupeļu realizācijas cena bija 10 santīmu kilogramā un audzētāji varēja priecāties par spīti uzpircēju vēlmei uz katru kilogramu nopelnīt sešus santīmus, kas toruden bija jau dubulta summa, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tagad situācija kļuvusi vēl dramatiskāka, jo no zemnieka glabātuves tupeņus izved par pieciem, labākajā gadījumā, septiņiem santīmiem, bet veikalu plauktos tirgo par 30 – 35 santīmiem kilogramā. Godīgi nav, bet audzētājam nav izvēles, jo nauda pavasara darbiem vajadzīga, noliktavas jāatbrīvo, turklāt starpnieki zemnieku vaimanām pretī attrauc, ka no Holandes kartupeļus viņiem iznākot atvest vēl lētāk. «Bet tur atbalsta maksājumi ir sešreiz lielāki,» vēl kādu zemnieku sāpi raksturo D.Hincenberga, piebilstot – par graudaugiem, lopbarības kultūrām un dzīvniekiem zemnieki Latvijā līdz šim saņēma arī papildu atbalstu, bet «kartupeļniekiem» tiek vien platību maksājumi. «Lazdiņu» saimnieki cer, ka izmaiņas uz labu nesīs reformas kopējā lauksaimniecības politikā. «Pagājušais gads mums noslēdzās ar nenormāliem zaudējumiem. Jā, varbūt vienu gadu tā var, taču ne ilgtermiņā, tomēr tagad izskatās, ka kartupeļu bizness ir galīgā tintē,» saka audzētāja.«Kvieši man patīk!» uz jautājumu par pārējām saimniecības kultūrām atbild Dagnija. Lielākie pavasara darbi ziemājos jau pabeigti, un sulīgi zaļie kvieši sola kārtīgu ražu. Ziemas rapši gan neesot «tik kolosāli kā pērn», savukārt vasarāju sēja vēl nemaz nav sākta, jo uz pārmitrajiem laukiem netiek tehnika. Agronoma profesiju apgūst arī meita Hincenbergu ģimenē aug divas meitas. Jaunākā – Līza – mācās Jelgavas Valsts ģimnāzijā, savukārt Ance šovasar beigs pirmo kursu LLU Lauksaimniecības fakultātē. «Ance man teic, ka viņai patīk stāvēt uz kartupeļu novākšanas kombaina,» smejas Dagnija, taču pārliecības, ka vecākā meita turpinās iesākto, pagaidām nav. Ances interese par lauksaimniecības studijām sašķobījusies. Tas, ko tagad mācās ķīmijas, fizikas un informātikas lekcijās, jau labi apgūts ģimnāzijas laikā, tāpēc studijas fakultātē nevar salīdzināt ar Dagnijas mācību laiku, kad studēja piecus gadus no rīta līdz vēlam vakaram, turklāt arī sestdienās. Īstenā aizrautība ar lauksaimniecību Dagnijai radās jau pēc studiju beigām, sākot darba gaitas. Varbūt tā būs arī ar meitām.
Z/s «Lazdiņi» audzēto kartupeļu šķirnes ‘Laura’ – vidēji agrīni galda kartupeļi. Bumbuļi gludi, sarkani, iegareni ovāli, acis seklas, mīkstuma krāsa izteikti dzeltena. Vārot neizjūk, pēc vārīšanas netumšojas. Rezistenta pret nematodi, izturīga pret vīrusiem, melnkāju, lakstu puvi. Bumbuļi piemēroti mazgāšanai un pārdošanai fasētā veidā, ar pietiekami garu miera periodu, labi uzglabājas.‘Vineta’ – agrīni galda kartupeļi. Bumbuļi ieapaļi, seklām acīm. Miza dzeltenīga, gluda, mīkstums gaiši dzeltens. Ātri uzdīgst, attīstības sākumā spēcīgs lapojums, laksti noturīgi, ziedi balti. Rezistenta pret nematodi, imūna pret kartupeļu vēzi, izturīga pret vīrusiem, melnkāju, lakstu puvi un parasto kraupi. Sausumizturīga. Bumbuļi piemēroti mazgāšanai un pārdošanai fasētā veidā.‘Sante’ – vidēji agrīni. Bumbuļi apaļi ovāli, nedaudz plakani, seklām acīm. Miza gluda, dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens. Vārot neizjūk, viegli miltaini. Cietes saturs vidējs. Laba galda šķirne, ļoti plastiska augšanas prasību ziņā. Imūna pret vēzi, izcila izturība pret nematodēm. Bumbuļi vidēji izturīgi pret parasto kraupi. ‘Anuschka’ – agri, nematožu izturīgi galda kartupeļi. Vārot nejūk un netumšojas. Bumbuļi apaļi ovāli, izlīdzināti, vidēji lieli, gludi. Mīkstuma krāsa izteikti dzeltena. Augsta izturība pret vīrusiem, parasto kraupi un lakstu puvi. Var audzēt smagākās augsnēs. Piemēroti mazgāšanai un pārdošanai fasētā veidā. Ieteicami regulāri smidzinājumi pret lakstu puvi.AVOTS: biedrība «Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība»
