Aizveriet acis un uzburiet sev vīziju! Rokas mājiens, ierūcas jaudīgo mašīnu dzinēji, lēnām tie tuvojas briesmīga paskata ķieģeļu graustam.
Aizveriet acis un uzburiet sev vīziju! Rokas mājiens, ierūcas jaudīgo mašīnu dzinēji, lēnām tie tuvojas briesmīga paskata ķieģeļu graustam. Darbība sākusies. Būvgruži lido uz visām pusēm, spēj tik vākt prom. Ļaudis kustas kā skudras, pildās mašīnas, kas nojaukto transportē prom.
Nākamā vīzija. Klajš būvlaukums. Būvobjekta uzmērītāji «šiverē» pa attīrīto laukumu, veic atzīmes un sprauž mietiņus. Acis vēl vaļā neveriet. Drīz vien atkal ierūcas jaudīgi agregāti, sāk darboties celtnieku brigādes, un stāvu pa stāvam uzslejas labas arhitektūras funkcionāla, visu pilsētnieku ilgi gaidīta celtne. Skan pūtēju orķestra mundrās skaņas, VIP (ļoti svarīgas personas) pūlītis nepacietīgi mīņājas, vēl tikai pārgriežama sarkana lentīte, gabaliņš no tās jāatstāj muzejā (vēsturisks brīdis!) un gatavs. Esam saņēmuši jaunu akcentu pilsētas sejā.
Tradicionāli? Pārāk skaisti, lai būtu taisnība? Atvērsim acis un padomāsim nomodā. Vakar Jelgavas domnieki spēra kārtējo soli šā sapņa īstenošanai. Tika apstiprināts lēmums, ar kuru SIA «Sabiedriskais centrs» tiek dota atļauja sākt «kurjatņiku» nojaukšanu un administratīvi – sabiedriskā centra būvniecību. Vienbrīd jau likās, ka lieta iet savu gaitu un 30. novembrī (saskaņā ar Domes 11. jūlijā pieņemto lēmumu) varēsim vērot no pabriesmīgā skata kopmītņu atliekām atbrīvoto laukumu. Sekos otrās vīzijas piepildījums, un nākamā gada 15. martā jau sāks veidoties sabiedriskā centra (ne viena vienīga «šopa») aprises. Esmu jelgavnieks un tāpat kā visi vēlos, lai mēs iegūtu perfekti sakārtotu pilsētvidi ar pilsētas infrastruktūru papildinošu funkcionālu apbūvi. Taču tagad gandrīz godmaniski jāpaceļ pirksts un jāsaka: «Bet…»
Saskaņā ar Būvniecības likumu būvdarbi ir būvniecības procesa daļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana (izcēlums mans). Tātad SIA «Sabiedriskais centrs» vēlas piedalīties būvniecībā kā būvuzņēmējs, jo būvju nojaukšana arī ir būvniecība, nemaz nerunājot par tālāko celtniecību. Šādas tiesības minētajai SIA deva uzvara konkursā par nomu un apbūvi. To izsludināja pašvaldība un rezultātus apstiprināja šā gada 26. martā, savukārt 8. aprīlī ar vēstuli nr.243/2-26 tos darīja zināmus uzņēmuma direktoram V.Šalajeva kungam. Valsts uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» datu bāzē norādīts, ka minētā SIA vēlas nodarboties arī ar operācijām ar savu nekustamo īpašumu: ar tā izīrēšanu un iznomāšanu, ar darbībām ar nekustamo īpašumu par samaksu vai uz līguma pamata, ar būvlaukuma sagatavošanu, ēku, būvju vai to daļu būvēšanu, civilo būvniecību. Saskaņā ar minēto likumu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izrādās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentā, kas veic uzņēmējdarbības licencēšanu, šādu licenci minētā firma nav izņēmusi. Varētu domāt, ka tā vēlas darboties kā ģenerāluzņēmējs, kas pašam būvniecības procesam paredzējusi slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem, kam šāda licence ir. Tā kā pašvaldības konkursā par tiesībām veikt būvdarbus piedalījās tieši SIA «Sabiedriskais centrs», tad, kā «Ziņām» paskaidroja Būvniecības departamentā, tam bija nepieciešama licence ar ierakstu, ka atļauts veikt vispārceltnieciskos būvdarbus.
Un tiešām – palūkojoties likumā «Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām», redzam, ka tā 1. pantā ir definēts termins «iepirkums» – preču pirkšana vai noma, vai pakalpojumu saņemšana, vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām (izcēlums mans). Saskaņā ar vakar Domes nolemto minētā SIA var sākt būvniecību (ieskaitot esošo būvju nojaukšanu), kā arī Dome iznomā «Sabiedriskajam centram» no pašvaldības uz desmit gadiem pašvaldības zemes īpašumu. Rodas pamatots jautājums, vai konkurss, kurā vienīgais pretendents ieguva apbūves tiesības, varēja tās vispār saņemt, jo saskaņā ar tā paša likuma 16. panta 5. daļu, kas nosaka pretendenta izslēgšanu no konkursa, ja pretendentam nav preču izcelsmes sertifikāta, kā arī licences vai sertifikāta noteiktu preču pārdošanai vai iznomāšanai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ja šādi sertifikāti vai licences nepieciešamas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem (izcēlums mans). Savukārt citi normatīvie akti to nosaka.
Vispārējie būvnoteikumi noteic, kas tad ir būvniecības dalībnieki – fiziskas vai juridiskas personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem vai darbu piedalās būvniecībā vai veic būvniecības uzraudzību. Un tālāk – juridiskajām personām ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licences, ko izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Licencēšanas komisija. Vērsušās pēc informācijas pie viena no zemes īpašniekiem – SIA «Alvima» – par zemes pārdošanu, «Ziņas» uzzināja, ka līgums ar minēto firmu tai gan ir noslēgts, bet samaksa saskaņā ar to nav veikta līgumā noteiktajā termiņā, tāpēc joprojām paliek spēkā «Alvimas» prasība tiesā pret Domes 12. jūlija lēmumu par viņu īpašumā esošās ēkas Pasta ielā 39 nojaukšanu. Pēc informācijas, kas ir redakcijas rīcībā, līdzīga situācija ir arī ar ēkas Katoļu ielā 4 īpašniekiem E.Volostņikovu un J.Jesperu.
Nav vēlēšanās nevienu, pasarg’ Dievs, apvainot personīgā ieinteresētībā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis ir personāliju (partiju) apvainošanā vai cildināšanā pārāk slidens laiks – pēc nepilna mēneša būs Saeimas vēlēšanas. Tieši otrādi, mēs, jelgavnieki, esam patiesi ieinteresēti pēc iespējas ātrākā «kurjatņiku» teritorijas jautājuma atrisināšanā, bet tikai izmantojot likumīgas metodes un paņēmienus. Cerams, ka pašvaldība arī turpmākajā darbā ievēros principus, ko pati deklarējusi, – atklātību un caurspīdīgumu tās darbā. Citādi var rasties nelabas aizdomas, ka kaut kas nav tīrs un notiek nelikumības. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc daudziem gadiem pilsētas attīstībā kopumā ir vērojamas ļoti pozitīvas tendences.
