Pasaule ik dienas kļūst pieejamāka katram ceļot mīlētājam.
«Jebkura auga vai zieda blakus misija – priecēt cilvēka skatienu, modināt klusu līksmi viņa dvēselē, atmaidzināt viņa raksturu,
dot mierinājumu un atpūtu.»
(V.Solouhins)
Pasaule ik dienas kļūst pieejamāka katram ceļot mīlētājam. Auto, lidmašīnas, velosipēdi, laivas un kuģi – transports katrai gaumei. Gandarīti var būt gan komforta, gan asu izjūtu cienītāji. Vai ceļošana nākamajā tūkstošgadē būs tikpat iecienīta, varbūt kļūs vēl populārāka? Kāda būs tās nozīme valstu ekonomikā? Varbūt tūrisma popularitāte kļūs par dabas aizsardzības problēmu.
Pamatā par tūrisma attīstības sākumu dēvē 19. gadsimtu, kad sāka pilnveidoties transporta līdzekļi – parādījās dzelzceļš un tvaikoņi. Šā paša gadsimta beigās īpašā cieņā bija vienas dienas izbraukumi, visbiežāk ar vilcieniem vai velosipēdiem, arī ar tvaikoņiem. Popularitāti tie visticamāk iemantoja tāpēc, ka tajos doties varēja arī mazturīgie. Latvijā tūrisms kļuva visplašāk pazīstams šā gadsimta 30. gados, kad valsts ar to nopelnīja diezgan daudz. Tā laika tūrismu Latvijā uzskata par būtisku valsts reģionālās attīstības sastāvdaļu.
Pašlaik Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk ceļojumos dodas ar autobusiem, protams, pavisam vienkāršā iemesla dēļ – tas ir lētāk. Diezgan daudzi brauc tajos ar savu personīgo auto. Tas ir nedaudz dārgāk, bet šādu atpūtu iecienījušas ģimenes. Pašu ātrāko veidu, kā nokļūt svešās zemēs, – avioceļojumus – mūsu valsts iedzīvotāji vēl izmanto maz. Latvijā populārs ir arī iepirkšanās tūrisms – braucieni uz lētajiem tirgiem –, ja vien to tiešām var nosaukt par tūrismu. Nav jau tā, ka tikai latvieši dodas iepirkties uz Viļņu un citām lētajām tirgotavām, arī Rietumu cilvēki mēdz braukt uz kaimiņvalstīm iegadāties sev nepieciešamo. Tomēr jācer, ka tas nebūs galvenais tūrisma veids, ko nākamajā tūkstošgadē būs iecienījuši latvieši.
Lai gan visā pasaulē ekonomiskā attīstība ir salīdzinoši palēninājusies, tūrisms vēl joprojām ir viena no stabilākajām un ienesīgākajām saimniecības nozarēm. Īpaši strauji tas attīstās Austrumāzijas un Klusā okeāna reģionā. Vislielākos ienākumus no tūrisma gūst ASV, Francija, Spānija, Itālija, Lielbritānija, Austrija, Vācija, Šveice, Ēģipte, Meksika un Taizeme.
Pārsvarā tieši cilvēki, kuri interesējas par tūrismu, ir arī lielākie dabas un vēsturisko pieminekļu aizstāvji. Attieksme pret dabu var kļūt par lielāko nākamās tūkstošgades tūrisma problēmu. Lielākas kļūst tehniskās iespējas ceļot, arī finansiāli arvien vairāk cilvēku var atļauties ceļot, un loģiski, ka tāpēc apkārtējā vide cieš vairāk. Gan no transporta, gan cilvēku atstātajiem atkritumiem, kur nu vēl aplauztie koki un nomīdītā zāle. Vislielākie draudi šādos gadījumos ir nacionālajiem parkiem un rezervātiem, jo tajos bieži vien tiek apskādēti aizsargājamie augi, kuri Latvijā, starp citu, ir sastopami diezgan daudz, tikai cilvēki par to pārsvarā nav informēti.
Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši lielu rezervātu, dabas un nacionālo parku. Visvairāk aizsargājamo teritoriju ir ASV, Kanādā, Japānā, Austrālijā un Krievijā, bet platības ziņā vislielākie nacionālie parki – Grenlandē, Austrālijā, Kanādā un Mongolijā.
Protams, tūrisms nenodara tikai ļaunu, bet, lai no tā gūtu labumu, jābūt prasmīgi veidotam un organizētam darbam. Tieši tūristu ieguldītā nauda kādu dabas teritoriju var paglābt no pārāk intensīvas saimnieciskās izmantošanas, var palīdzēt realizēt dabas aizsardzības projektus vai ierobežot dabas resursu izlietošanu. Bieži vien patīkamāk redzēt kādu tūristu rīcībā nodotu, nevis kā citādi, varbūt lai gūtu lielāku peļņu, izmantotu dabas teritoriju.
Visticamāk nākamajā tūkstošgadē tūristu skaits Latvijā pamazām palielināsies, tāpēc vēl jo vairāk jācer, ka mūsu tūrisma dzīves organizatori pratīs to izveidot kā ienesīgu un dabu saudzējošu saimniecības nozari, jo šobrīd vēl vides aizsardzība lielā mērā atkarīga no entuziastiem. Latvijā ir daudz skaistu vietu, kuras varētu apmeklēt visi tie, kurus ieinteresējis ekotūrisms. Tas ir saistīts ar dabu un norisēm tajā.
