Dažādi ir viedokļi par tūrisma vietu Latvijas ekonomikā. PHARE programmas konsultantu aprēķini liecināja, ka 1996. gadā tiešie ienākumi no tūrisma pakalpojumiem veidoja trīs procentus Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Dažādi ir viedokļi par tūrisma vietu Latvijas ekonomikā. PHARE programmas konsultantu aprēķini liecināja, ka 1996. gadā tiešie ienākumi no tūrisma pakalpojumiem veidoja trīs procentus Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet netiešo ienākumu īpatsvars pārsniedza piecus procentus. 1997. gadā Latvijas maksājumu bilances pakalpojumu eksportā gandrīz katrs piektais lats iegūts no ceļojumiem.
Latvijas ceļotāju izdevumi ārzemēs ir krietni lielāki (1,7 reizes) nekā ārvalstu tūristu atstātā naudas summa mūsu valstī. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka Latvijas ceļotāji ārzemēs uzturas ilgāk, nekā ārzemnieki Latvijā, jo diennaktī tērētā summa ir visai līdzīga: latvieši ārzemēs diennaktī iztērē 25 latus, ārzemnieki Latvijā 27 latus.
Pagājušajā gadā katrs trešais ārzemnieks Latvijas robežu ir šķērsojis tranzīta nolūkā, apmēram piektā daļa ir braukuši ciemos pie radiem vai draugiem. Lai gan Latvija nav zeme, uz kuru ārzemnieki brauc iepirkties, tomēr 30 procentu visu ceļotāju (no Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Lielbritānijas) atzīst, ka te ir vērts tērēt naudu. Gandrīz 86 procenti no visiem ārvalstu ceļotājiem aptaujā apgalvojuši, ka ir apmierināti ar Latvijas apmeklējumu un novērtējuši to kā ļoti labu vai labu.
Latvijas robeža gandrīz trijos gadījumos no četriem tiek šķērsota (uz abām pusēm) ar auto. Tam seko dzelzceļš, gaisa un jūras transports. Latvijas ceļotāji nedaudz vairāk kā ārzemnieki izmanto dzelzceļu, ārzemnieki savukārt vairāk izmanto gaisa satiksmi. Visbūtiskākās atšķirības ir jūras transporta izmantošanā: ar to Latvijā iebraukuši divreiz vairāk ārzemnieku, nekā no valsts izbraukuši Latvijas iedzīvotāji.
Pagājušā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 220 viesnīcas vai citas izmitināšanas iestādes un tajās apkalpoti 453 tūkstoši cilvēku. Turklāt katrs otrais to viesis ir bijis Latvijas iedzīvotājs.
Gandrīz puse viesnīcu, viesu māju, moteļu atrodas lielajās pilsētās. Rīgā ir pietiekams vietu skaits 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās, bet Latvijā trūkst labu 2 un 3 zvaigžņu viesnīcu.
Pakāpeniski aug pieprasījums pēc atpūtas laukos. Šīs aktivitātes koordinē lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs». Pērnā gada beigās asociācijā bija 93 saimniecības, kuras nodrošināja 416 gultasvietu. Šo pakalpojumu pērn izmantojuši 3,6 tūkstoši cilvēku un piektā daļa no tiem bijuši ārzemnieki (33 procenti no Vācijas, 26 procenti no Ziemeļamerikas, 10 procenti – no Japānas u.t.t.). Caurmērā viņi saimniecībā uzturējušies 2,2 dienas. Apmēram puse tūristu laukos pavadījuši nedēļas nogali, trešdaļa atvaļinājumu, bet 12 procenti tur rīkojuši svinības.
Taču jāņem vērā, ka pēdējā laikā veidojas daudz tūristu uzņemšanas un izmitināšanas saimniecību, kuras nav iesaistījušās asociācijā «Lauku ceļotājs». Tās sevi reklamē un strādā gan patstāvīgi, gan pie kādas «jumta» organizācijas. Jelgavā, piemēram, tās organizējas pie rajona zemnieku apvienības, atbalstu saņem no tūrisma informācijas centra.
Valsts tūrisma pārvalde ir sagatavojusi valsts budžeta programmu «Tūrisma attīstība 1999. gadā», un tās ietvaros paredzēts aktivizēt tūrisma informācijas centru darbību un vismaz daļēju to pārveidi reģionālos koordinācijas centros, izdot informatīvus materiālus, izstrādāt Tūrisma attīstības nacionālo programmu u.c.
Pēc LR Ekonomikas ministrijas ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību
