Kad daļa pasaules jau dzīvo noskaņā par nosacītu, sīvās kaujās izcīnītu miera procesa sākumu Afganistānā, par sevi uzkrītoši skaļā formā atgādinājusi cita zemeslodes daļa – Izraēlas palestīniešu teritorijas.
Kad daļa pasaules jau dzīvo noskaņā par nosacītu, sīvās kaujās izcīnītu miera procesa sākumu Afganistānā, kuras grupējumu pārstāvji jau Vācijā paguvuši puslīdz vienoties par pagaidu valdības modeli, par sevi uzkrītoši skaļā formā atgādinājusi cita zemeslodes daļa – Izraēlas palestīniešu teritorijas. Pēc trim teroristu pašnāvnieku uzbrukumiem, kas prasīja dažus desmitus upuru, Izraēlas valdības bruņotie spēki atriebjoties raidījuši no helikopteriem palestīniešu kontrolētās Gazas pilsētas virzienā iznīcinošus triecienus, apšaudot arī pašpārvaldes līdera Jasira Arafata biroju. Piedevām ar buldozeriem uzarts Gazas starptautiskās lidostas skrejceļš, no kura lidmašīnā komandējumos pa gaisa ceļiem līdz šim bija devies palestīniešu vadonis. Pats Arafats no Izraēlas valdības jau vairākkārt tika saņēmis pārmetumus par nespēju tikt galā ar paša teritorijā izvietotajiem teroristu grupējumiem. Šoreiz tā gājusi vēl tālāk un palestīniešu līderi apsūdzējusi terorisma atbalstīšanā, nosaucot viņu par galveno šķērsli mieram. Savukārt vainu sprādzienu organizēšanā uzņēmusies radikālā islama organizācija «Hamas», kuras barveži paziņojuši, ka līdzīgiem posta darbiem pašnāvnieku «resursu» radikāļiem pietiek vismaz turpmākajiem divdesmit gadiem. Diemžēl var uzskatīt, ka Tuvo Austrumu miera process ir aprāvies pusvārdā, piedevām vēl radot nesaskaņas arī pašā Izraēlas valdībā.
Amerikas Savienoto Valstu un cīņubiedru bruņotie spēki turpina «savilkt cilpu» tajās Afganistānas daļās, kur, viņuprāt, slēpjas meklētais terorists Osama bin Ladens, bombardējot kalnos izbūvētās alu un eju sistēmas. Uzlidojumos cietuši un bojā gājuši vairāki desmiti iedzīvotāju, un bumbvedēju kļūdu dēļ no savējo «rokas» cietuši un bojā gājuši arī paši ASV spēki. Savukārt ASV masu informācijas līdzekļos izplatīta informācija, ka Pentagonā tiek izstrādāts uzbrukumu plāns pret Irāku – valsti, ko ASV apsūdz terorisma atbalstīšanā, mēģinājumos izgatavot atomieročus, kodolieročus un bioloģiskos ieročus, kā arī atteikumā vairākus gadus ielaist valstī ANO ieroču inspekciju. Irākas valdība paudusi pārliecību, ka valsts ir gatava iespējamos ASV uzbrukumus atvairīt.
Zviedrijas tiesa pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem par valsts nodevību notiesājusi četrus sešpadsmit un septiņpadsmit gadu vecus jauniešus, kas, protestējot pret monarhiju, karalim sejā iemetuši zemeņu torti. Par šādu «pacienāšanu» visiem konditorejas izstrādājumu nīdējiem piespriests naudassods, kas ekvivalents vidusmēra zviedra trīs mēnešu ienākumiem.
Ievērojama prāva notikusi arī Maskavas pilsētas Presņas rajona tiesā, kur pie atbildības saukti divi jaunieši, kas pirms pusgada ar olām meta Latvijas Republikas zemkopības ministram. Vienam piespriests gads brīvības atņemšanas nosacīti, otrs, pamatojoties uz nepilngadību un «tīru» pagātni, amnestēts.
Maskavā pie Čerkizas tirgus uzsprādzis «Mercedes» autobuss, kurā atradušies trīspadsmit cilvēki, kas Krievijas galvaspilsētā ieradušies no Krasnodaras novada. Divi, kas ar sprādziena vilni tika no autobusa izsviesti, guvuši smagas traumas, taču vienīgie ir izdzīvojuši. Visticamāk, sprādzienu izraisījusi transporta līdzekļa bojātā gāzes iekārta. Šis negadījums noticis tikai pāris dienu pēc Krievijas kravas lidmašīnas «IL – 76» avārijas. Lidaparāts no deviņu kilometru augstuma nokrita pēc tam, kad tajā izcēlās ugunsgrēks. Par šajā katastrofā bojā gājušiem tiek uzskatīti astoņpadsmit cilvēki.
Šveicē noticis referendums, kurā pilsoņi pauduši atbalstu vairāk nekā trešdaļmiljonu kareivju lielās armijas likvidēšanai. Kaut gan šajā valstī bruņoto spēku sastāvs skaitliski tika samazināts aptuveni par trešdaļu, Šveices armija uzturēšanas ziņā joprojām ir viena no dārgākajām pasaulē un ik gadu «apēd» piecarpus miljardus ASV dolāru.
