«Kino 19»: līdz 5. augustam – «Zirnekļcilvēks 2» (pulksten 13, 15.30, 18), līdz 29. jūlijam – «Nogalināt Bilu 2» (pulksten 20.30).
“Kino 19”: līdz 5. augustam – “Zirnekļcilvēks 2” (pulksten 13, 15.30, 18), līdz 29. jūlijam – “Nogalināt Bilu 2” (pulksten 20.30).
Šonedēļ uz Jelgavas kinoekrāna vērojami divi visai reti sastopami piemēri tam, ka “action” dēku filmas turpinājums var nebūt sliktāks, bet drīzāk pat labāks nekā pirmā daļa.
Kopš skolnieku Pīteru Pārkeru sadzēla ģenētiski modificēts zirneklis un viņš atklāja sevī pārcilvēciskus spēkus, pagājuši divi gadi. Pārkers vēl joprojām pūlas tikt skaidrībā, vai jaunās spējas ir dāvana vai lāsts, cīnās ar identitātes krīzi (ir taču grūti vienā diennakts laikā karot ar “sliktajiem puišiem”, pārējā – būt vienkāršam un uzcītīgam studentam).
“Zirnekļcilvēks 2” ir tipisks vasaras “blokbasters”, kas sniedz visu, ko no tamlīdzīgas filmas var gaidīt. Mērķauditorija, protams, ir ekranizētu komiksu cienītāji. Taču specefektu saprātīgais “dozējums”, lielāka vērība raksturiem un, galu galā, galveno tēlotāju neapšaubāma iederība tajos ar komiksu ļauj domāt žanru plašākā nozīmē. Kaut savu filmā atradīs arī “plika action” cienītāji, vardarbību režisors Sems Reimi vairāk centies izmantot kā asu piedevu, ne tik daudz kā “pildījuma pamatsastāvdaļu”.
Nesteigties ar secinājumiem, pirms nav skaidri visi fakti: šā likuma neievērošana izmeklētāja vai ārsta darbā var radīt graujošas un nelabojamas sekas. Gadījums ar “Nogalināt Bilu 2” uzsver šīs atziņas nozīmīgumu kinokritikā. Pēc pirmās filmas noskatīšanās tika minēti visdažādākie motīvi, kas Tarantīno vienu filmu likuši pāršķērēt uz pusēm: no vienkāršas nespējas un nevēlēšanās trīs stundas garo lentu uz pusi saīsināt līdz vēlmei no viena darba gūt dubultus ienākumus. Kā tagad apliecinājies, neviens no argumentiem nav bijis izšķirošais: neskaitot vienojošo sižeta līniju, režisoriskās pieejas ziņā abi “kili bili” ir atšķirīgas un patstāvīgas filmas. “Nogalināt Bilu 2” Umas Tūrmanes tēlotā atriebēja, protams, turpina iet uz mērķi kā pa datorspēlītes līmeņiem, Tarantīno – vienā pavedienā vērpt austrumcīņu filmas, spageti vesternus un citas simpātijas. Taču pa vidu Juena Vū Pina horeografētajiem cīņas skatiem, asiņainām un kičīgām parodijām Tarantīno atstāj daudz vairāk vietas atsaucēm pašam uz sevi. Otro “Bilu” atšķir “Lubenei” raksturīgas humora izjūta un varoņu dialogu formas daudz manāmāka klātbūtne. Parādīta spēja likt no jauna atmirdzēt šķietami apdzisušai zvaigznei: Deividam Karadainam, kurš nospēlē, iespējams, vienu no labākajām lomām savā aktiera mūžā.
Tiesa, ja papildu jūsmošanai par Tarantīno kinovēstures erudītu, eklektikas un parodijas virtuozu “kila bila” tapšanas impulsos meklējam pēc vēstījuma, morāles – sauciet kā gribat – ar pēdējo tā nu ir, kā ir. Tik vien kā atziņa: nav labi izjaukt kāzas, nogalinot to dalībniekus. Bet vēl sliktāk – nenogalināt cīņasmākslas pieprotošu līgavu.
***
Sintija Moroza:
“Zirnekļcilvēks 2”. Supervaroņa darbu apjūsmošanai īpaša piekrišana puiku vidū. Galvenā varoņa šaubas un neziņa padara filmu sirsnīgu un saprotamu. Krāšņie specefekti ir aizraujoši.
“Nogalināt Bilu 2”. Spoža un perfekta Kventina Tarantīno filma, kaut darbība tajā ir ļoti naturālistiska, nežēlīga. Filmai piemīt kaut kas īpašs, tās nesteidzīgā plūduma, izteiksmīgo tuvplānu skatīšanās ir interesanta un sniedz baudu.
