Līdz 27. februārim «Kino 19» – «Signāls» (pulksten 16 un 20) un «Skūbijs Dū» (pulksten 14 un 18).
Līdz 27. februārim «Kino 19» – «Signāls» (pulksten 16 un 20) un «Skūbijs Dū» (pulksten
14 un 18).
Ļaunu vēstoši brīnumi ģimenes problēmu skartu indivīdu dzīvē – šādus motīvus tautas šausmināšanā specializējies režisors M.Naits Šjamalans turpina apspēlēt savā ceturtajā filmā – trillerī «Signāls». Mela Gibsona tēlotais amerikāņu fermeris Greiems Hess kādu dienu kukurūzas laukā atrod dīvainas pēdas – ar «māksliniecisku izjūtu» izvēlētā platībā (mistisku zīmju formā) vienmērīgi nomīdītus stiebrus. Ziņas, ka šādas lietas notiek arī citviet pasaulē, saimnieka viedokli nosver par labu bērnu piedāvātajam skaidrojumam – vainīgi citplanētieši. Hess bijis mācītājs, sievas nāve viņam liek pārdzīvot ticības krīzi. Vai tagad, atkal un atkal atgriežoties pie liktenīgā notikuma, viņš meklē skaidrojumu abu atgadījumu sakarībā un vai tāda pastāv? Šjamalans nesniedz atbildi uz to. Taču, ja paradums risinājumu atstāt skatītāju ziņā viņa iepriekšējās filmās gāja rokrokā ar konsekventi piekoptām auditorijas iztēles manipulācijām, tā teikt, galvenās lomas piešķirot klātneesošiem šausmu avotiem, šoreiz Šjamalans filmas turpinājumā nojautu sasprindzināto gaisotni sagrauj. Tā vien šķiet, īsti nezinot, kā nobeigt tradicionāli saistoši sākto scenāriju, viņš «kaujas gatavībā» sastingušajiem «ierakumiem» Hesu mājā… ņem un uzlaiž dzīvus nelūgtos viesus no viņpasaules (tas ir, citas pasaules) – nabaga radījumus, kas ņem nudien citplanētiešiem necienīgu galu. Pārbiedētā ģimenīte baiļu trakumā tiem nošņāpj pāris locekļu un noslāna ar beisbola nūju.
Populārais animācijas seriāls par detektīviem «Mystery, Inc.» sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados noteicis daudzu amerikāņu bērnu celšanās laiku sestdienas rītos. Ne viens vien toreizējais jaunais skatītājs, «Skūbija Dū» lielā ekrāna versiju vērtējot ar pieauguša kinokritiķa aci, paudis gan nožēlu, ka 2002. gada filmas vēstījums pārtapis tās priekšteces bērnišķīgi sirsnīgā «taisnīguma imperatīva» (cīņas par labāku pasauli) pretstatā, gan atskārsmi, ka īssvārčoto meiteņu auditorija drīzāk ir tagad pieaugušie sešdesmito gadu «Skūbija» skatītāji, nevis tagadējie pirmklasnieki. Viens mierinājums lieliem un maziem tomēr ir: tēlotāju vidū ir aktieri, kas pat pieticīgā scenārija šaurībā radīt sev neraksturīgi vājus aktierdarbus, šķiet, gluži vienkārši nav spējīgi (Rovans Atkinsons zombiju sērgas pārņemtā atrakciju parka vadītāja lomā).
***
Esēnija Zariņa:
«Signāls». Citplanētiešu filma ar vērā ņemamu vizuālo tēlu. Mistiskā baiļu gaisotne nostrādā perfekti. Diemžēl to sabojā «zaļo cilvēciņu» klātbūtne. Labi aktierdarbi.
«Skūbijs Dū». Zīmētā filmiņa tomēr pārliecinošāka nekā mēģinājums to pārnest uz lielo ekrānu. Nedaudz ilgāk kā stundu var vērot vien nemitīgu ālēšanos. Bet, ja esat Sāras Mišelas Gelāras fani, uz kino jāiet noteikti.
Agnese Āboltiņa:
«Signāls». Interesanta mistērija, kur iesaistīti citplanētieši. Izveicīga lavierēšana starp reālo un fantastisko, ticamo un neticamo. Patiess stāsts par to, kā neparedzamas lietas iespaido likteni.
«Skūbijs Dū». Ļoti daudzsološs sākums, un arī visa turpmākā darbība vienlīdz cieši noturēs dažādu paaudžu skatītāju uzmanību. Izvēloties aktierus un veidojot noformējumu, domāts gan par bērniem, gan vecāku auditoriju.
