Kā «Ziņas» jau rakstīja, pētījums par Jelgavas poļu pagātni un šodienu gada nogalē noslēgsies ar plašu izstādi un zinātnisku konferenci Ģ.Eliasa muzejā.
Kā «Ziņas» jau rakstīja, pētījums par Jelgavas poļu pagātni un šodienu gada nogalē noslēgsies ar plašu izstādi un zinātnisku konferenci Ģ.Eliasa muzejā. Tā autore Jadviga Radziņa aicina atsaukties cilvēkus, kas varētu atklāt līdz šim nezināmus svarīgus faktus un precizēt jau zināmos. Īpaši noderīga palīdzība būtu par poļu izglītību un sporta vēsturi Jelgavā. Tie, kuri uzskata, ka informācija, kas ir viņu rīcībā, būtiski papildinātu pētījuma kopainu, aicināti vērsties Jelgavas muzejā vai LLU pie J.Radziņas pa tālruni 3027294.
Decembrī lūgumu piešķirt līdzekļus pētījuma katalogam Kultūrakapitāla fonds atbalstīja daļēji, šogad projekta īstenotāji saņēma atteikumu. Tāpēc vienīgā iespēja iegūt trūkstošos vairākus simtus latu kataloga izdošanai ir ziedojumu vākšana, kura nesen sākta pēc Jelgavas muzeja direktores vietnieces Marijas Kauperes iniciatīvas un kurai jau atsaukušās vairākas privātpersonas un uzņēmums.
Izglītība
J.Radziņa aicina dalīties atmiņās tos pašreizējos un bijušos jelgavniekus, kas starpkaru laikā mācījušies Jelgavas poļu pamatskolā Krišjāņa Barona ielā 8. Visvairāk dokumentēts 1931. gads, kad poļu skolā mācījušies 45 līdz 48 bērni. No šā laika arī bijusī skolas audzēkne atceras stingro pārzini Mariju Veišnuri, skolotāju Sullu, vairāku audzēkņu krustmāti, ar kurām latviski viņa sarakstījusies pēc pārcelšanās uz dzīvi Polijā. Citu laikabiedru atsaukšanās varētu ne tikai papildināt šā laikposma ainu, bet, arī, piemēram, precizēt skolas dibināšanas gadu. Vācu laikā izglītība poļu valodā, kā zināms, nepastāvēja. Kā vēsta vairāku jelgavnieku atmiņas, pēc mācībām pieminētajā skolā viņiem liegts tās turpināt iestādē ar latviešu mācību valodu. J.Radziņa vēlas noskaidrot šā rīkojuma izdevējus un detaļas.
Jau rakstījām, ka pētījumā liela uzmanība pievērsta «Academia Petrina» audzēkņu gaitām, taču nodomāts arī apzināt universitātes, agrākās Lauksaimniecības akadēmijas, absolventus.
Uzņēmēji
Netrūkst ziņu par mūsdienu Jelgavas uzņēmējiem, bet maz stāstu par poļiem Jelgavas pirmskara saimniecībā – tādu kā stāsts par Skripām, kas pirms kara vadīja vienu no pilsētas piecām kino rādīšanas vietām «Pērli» (pēc kara ģimenes atvase Sigismunds ar kino rādīšanas aparatūru un filmu ruļļiem apbraukāja pagastus un organizēja pirmos pastāvīgos seansus pilsētā pasta ēkā).
Sports
Avoti, kas vēsta par Latvijas sportu divdesmitajos trīsdesmitajos gados, rāda Jelgavu kā tolaik nozīmīgu sporta dzīves centru un to, ka mūsdienu Jelgavas poļu sportistiem ir ne mazāk veiksmīgi priekšteči. Īpaši poļi varējuši lepoties ar saviem bokseriem. Pagaidām izdevies «tikt uz pēdām» tikai vienam – 1935. gada Latvijas meistaram Beinertam. Taču, kā stāsta J.Radziņa, ir pamats uzskatīt, ka spēcīgi šajā sporta veidā bijuši daudzi viņa tautieši, kas savulaik veidojuši pat visu Zemgales izlases kodolu.
Izlūki
Nesen cerībām vainagojušās pūles uzzināt vairāk par poļu pagrīdes armijas «Armija Krajowa» šūniņas «E VII/4» dalībniekiem, kas Jelgavā darbojās vācu okupācijas laikā. Pavisam tajā bija vairāk nekā desmit cilvēku, kodols sastāvēja no četriem. Papildinājumus gaida gan ziņas par grupas vadītājas Toļas (Apolonijas) Padžukas atgriešanos pēc koncentrācijas nometnes un pēckara dzīvi Latvijā, gan pieņēmums, ka vēl viens galveno aktīvistu četrotnes pārstāvis Jelgavā dzīvojis līdz piecdesmitajiem gadiem un tad aizbraucis uz Poliju.
Represētie
Pieejami komunistiskā režīma represiju upuru sarakstu apkopojumi, kuros aprakstīts katra ceļš (no kurienes un kurp izsūtīts, kad un vai atgriezies), taču vienīgā iespēja uzzināt viņu tautību ir pašai pāršķirstīt tūkstošiem personīgo lietu, jo pagaidām pētījuma autorei zināmi tikai daži represētie tautieši, un viņa aicina atsaukties pārējos.
