Pēc tam, kad laikraksts “Bauskas Dzīve” pārpublicēja “Zemgales Ziņu” rakstu par to, ka vācu jaunietis Sebastiāns Frībels cenšas noskaidrot Otrajā pasaules karā 1944. gada 5. augustā Jelgavas apkārtnē bez vēsts pazudušā kara lidotāja Paula Hainca Frībela (Paul Heinz Friebel) likteni, atsaucās baušķenieks pensionētais jurists Ivars Grava. Viņš uzrādīja vietu Tērvetes pagastā, kur nokrita vācu kara lidmašīna un kurai blakus viņa vectēvs Jānis Grīnhofs apbedīja mirušo vācu kara lidotāju. Savukārt vēsturnieks Andris Tomašūns ir sagādājis nepieciešamās atļaujas no Latvijas Brāļu kapu komitejas un uzņēmuma “Latvijas valsts meži”, lai veiktu nepieciešamos izrakumus.
“Esmu dzimis 1941. gadā, bet manu vectēvu Jāni Grīnhofu 1946. gadā nodūra no Jelgavas atklīdušie marodieri, kurus pašus drīz pēc tam tiesāja un nošāva. Tēvs mums atstāstīja vectēva teikto par 1944. gada vasarā pie mājām nokritušo kara lidmašīnu, kas lidoja no Jelgavas puses un bija zaudējusi vadību,” teic I.Grava. Tolaik ģimene par apbedīto vācu lidotāju klusēja. Padomju laikā nebija pieņemts apzināt kritušo pretinieka karavīru apbedījumu vietas un rūpēties par tām. “Pēdējā laikā arvien vairāk domāju, ka apbedījuma vieta ir jādara zināma atklātībai. Avīzē publicētais raksts bija kā gaidīts,” teic I.Grava.
Atrodot I.Gravas minēto vācu lidotāja apbedījuma vietu, izrādījās, ka tajā kāds jau ir nelegāli racies. Taču septembrī, kad uz Jelgavu gatavojas braukt S.Frībels, vieta vēlreiz tiks pārbaudīta.
A.Tomašūns stāsta, ka viņam ir zināma kāda persona, kas var uzrādīt savulaik vecaimātei zināmu vācu lidotāja apbedījuma vietu, kas atrodas Jelgavas lidlauka apkaimē. Šo vietu plānots noskaidrot.
Maijā “Ziņas” kopā S.Frībelu un 1937. gadā Jaunsvirlaukas pagastā dzimušo un augušo Jāni Misus izbrauca vietu Svitenes upes krastā, kur 1944. gada vasarā nokrita notriekta kara lidmašīna. Taču, kā vēlāk paskaidroja Jaunsvirlaukas skolas absolvents Auseklis Lazdiņš, šī bija padomju lidmašīna, turklāt toreiz lidotājam izdevās izglābties.
