Latvija nav apveltīta ar tādām dabas veltēm, kā nafta, akmeņogles un karstie avoti kā Islandē, tāpēc mums jāsamierinās ar to, kas mums ir ērtāks, pieejamāks vai lētāks.
Latvija nav apveltīta ar tādām dabas veltēm, kā nafta, akmeņogles un karstie avoti kā Islandē, tāpēc mums jāsamierinās ar to, kas mums ir ērtāks, pieejamāks vai lētāks.
Par visu, vai tie būtu naftas produkti, vai elektroenerģija, ir jāmaksā. Pilsētas ūdensapgādē, kanalizācijā un notekūdeņu tīrīšanā nevaram iztikt bez elektroenerģijas. Pilna ūdensaprites cikla nodrošināšanai vienpadsmit reižu ūdens ir jāpārsūknē, līdz tas atkal nonāk vidē attīrīts. Trīs četras reizes lai ūdens nonāktu Jelgavas deviņstāvu un divpadsmit stāvu namos, bet pat līdz septiņām reizēm lai notekūdeņi tiktu pārsūknēti līdz pilsētas bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm un lai tur izietu pilnu notekūdeņu attīrīšanas ciklu.
Jelgavā centralizētā ūdens apgādē lietojam tikai artēzisko aku ūdeni. Par to priecājamies, jo to izcelsme mums nodrošina bakterioloģiski drošu dzeramo ūdeni. Labs dzeramā ūdens horizonts Jelgavas apvidū atrodas no 180 līdz 260 metriem zem zemes. Intensīva ūdensnesošā slāņa izmantošana visā Latvijas teritorijā artēzisko aku statisko ūdens līmeni pazeminājusi līdz 40 metriem zem zemes (Jelgavā vēl sešdesmitajos gados statiskais ūdens līmenis urbumos bija zemes virskārtā).
Tas arī nosaka ievērojamu jaudas un patērētās elektroenerģijas pieaugumu, lai paceltu ūdeni no 40 un 50 metru dziļuma līdz 5 un 12 stāvu apbūvei, kā arī lai pārvarētu spiediena zudumus cauruļvados un nodrošinātu būvnormatīvos noteiktās spiediena rezerves ugunsdzēsības vajadzībām.
Nekādi nav iespējams izvairīties arī no tā dēvētā «ar rēķiniem nenosegtā ūdens daudzuma», kas tiek zaudēts avāriju ūdens noplūdē, kā arī no patēriņa cauruļvadu skalošanai. Tātad ūdens zudumi rodas no tehnoloģiskām vajadzībām patērētā ūdens tāpat kā no neprognozējamiem lietus ūdeņiem, kas neglābjami iekļūst kanalizācijas sistēmā, palielinot tīklu un attīrīšanas būvju noslogojumu un ekspluatācijas izmaksas.
Pilsētas centralizētā ūdensapgāde nozīmē, ka katrā pilsētas patērētāju objektā, kurš pieslēgts ūdensvadam, 24 stundas nepārtraukti juztur ūdensvada tīkla spiediens. Tā tas ir 365 dienas gadā kā vasaras tveicē, tā ziemas salā nepārtraukti. Lai noturētu ūdensvada tīklā spiedienu, atkarībā no ūdens patēriņa pa diennakts stundām nepieciešams noteikts apjoms darba, kas šajā gadījumā izsakāms patērētās elektroenerģijas veidā.
Līdzšinējie ūdens ieguves, pārsūknēšanas, novadīšanas un attīrīšanas tarifi apvienoja visus izmaksu posteņus gan pastāvīgajās izmaksās, gan mainīgajās izmaksās. Tarifi nespēja dinamiski izsekot vai elastīgi piemēroties augošo energoresursu tarifu, naftas produktu, materiālu un citu pakalpojumu cenām. Nebija iespējams arī pielāgoties citu pilsētas energopakalpojumu sezonas rakstura izmaiņām ārpus ŪKSU noteicošām kompetencēm, piemēram, Siltumtīklu uzņēmuma sezonas rakstura darbībai. Tas, ka vasarā krasi tika samazināta karstā ūdens padeve un ūdens patēriņš siltumapgādes sistēmas darbības uzturēšanai, Jelgavas bezpeļņas uzņēmumam «Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība» 1997. gadā radīja Ls 202000 zaudējumu. Tas turpinājās arī 1998. gadā un būtu arī turpmāk. Turklāt zaudējumu apjomi nav prognozējami. Rezultātā Jelgavas ŪKS uzņēmumam jau vairākus gadus neizdevās iegūt līdzekļus amortizācijas atskaitījumiem, lai atjaunotu nolietotos ūdensvada un kanalizācijas tīklus.
Jelgavas ŪKS uzņēmuma tarifi republikā ir vieni no zemākajiem. Pārraudzības padome izstrādāja jaunu tehniskās modernizācijas laikmetam atbilstošu dzeramā ūdens apgādes, notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifu noteikšanas metodiku.
Apkopojot Jelgavas ŪKSU un pārraudzības padomes līdzšinējo pieredzi, tika izstrādāta ūdensapgādes un Latvijā pilnīgi jauna «Divpakāpju tarifu pielietošanas» metodika kanalizācijas pakalpojumu nozarēs.
Pēc šīs metodikas tarifu noteikšanai visas izmaksas tiek sadalītas pastāvīgās un mainīgās izmaksās.
Pastāvīgās izmaksas sastāv no ekspluatācijas izdevumiem un amortizācijas, administrācijas darba samaksām un zemes nodokļa, ieguldījumiem tehniskā modernizācijā, kā arī no pārējiem izdevumiem (apkure, citu uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, komandējumi, pasts, tālrunis, drošības tehnika, apdrošināšana). Mainīgās izmaksas sastāv no elektroenerģijas izmaksām, strādnieku darba samaksas, sociālā nodokļa, dabas resursu nodokļa, degvielas izmaksām, citu organizāciju izpildāmo darbu izmaksām, tehniskās inventarizācijas izmaksām, tehnisko pakalpojumu izmaksām un piesārņojuma nodokļa.
Divpakāpju tarifu piemērošanu noteic nepieciešamība kopējās izmaksas sadalīt mainīgajās un pastāvīgajās. Tas nodrošina ekonomiski pamatotu jaudas saglabāšanu, mērķtiecīgu ieguldījumu finansēšanu un līdz ar to Jelgavas ŪKS uzņēmuma ilgspējīgo ekonomisko stabilitāti.
Divpakāpju tarifa optimāls risinājums ir tad, kad ūdens patērētājs veic tarifa pastāvīgo izdevumu maksājumus vienmērīgi katru mēnesi gada laikā un neatkarīgi no patērētā ūdens daudzuma. Pastāvīgie izdevumi ir atkarīgi no ūdens apgādes jaudu uzturēšanas izmaksām, bet mainīgie izdevumi ir atkarīgi no patērētā ūdens daudzuma.
Ar Jelgavas Domes 1998. gada 26. novembra lēmumu Nr.25/14 «Par dzeramā ūdens ražošanas un padeves, notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas tarifiem», noteikts:
«..2. Apstiprināt kopējo pastāvīgo (jaudas) tarifu iedzīvotāju, budžeta iestāžu, saimniecisko ražošanas uzņēmumu patērētāju grupām mēnesī 87,0 Ls/m3/h;
2.1. apstiprināt pastāvīgo (jaudas) tarifu Ls 1,42 dzīvoklim mēnesī.
3. Apstiprināt mainīgo tarifu:
3.1. I un II (iedzīvotāju, budžeta iestāžu) patērētāju grupām 0,18 Ls/m3;
3.2. III (saimniecisko ražošanas uzņēmumu) patērētāju grupai 0,34 Ls/m3..»
Piezīme: Atšķirībā no iedzīvotājiem, kur jaudas pieslēguma maksa paliek nemainīga Ls 1,42, budžeta iestādēm un saimnieciskajiem ražošanas uzņēmumiem tā ir mainīga atkarībā no patērētā ūdens daudzuma mēnesī, kuru nosaka pēc iepriekšējā gada patērētā ūdens daudzuma. Saimnieciskajiem ražošanas uzņēmumiem, ieviešot progresīvas ražošanas tehnoloģijas jaudas, pieslēguma maksa var samazināties, bet, palielinoties ražošanas apjomiem, pieslēguma maksa var palielināties.
Lēmumā noteikts:
«..4. Iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti patērētā ūdens skaitītāji, apstiprināt mainīgo tarifu par dzeramā ūdens ražošanu un padošanu, notekūdeņu pieņemšanu, novadīšanu un attīrīšanu atkarībā no dzīvokļa labiekārtotības pakāpes atbilstoši pastāvošajām patēriņa normām.
5. Pamatojoties uz ilgstošu datu apkopojumu, deviņstāvu un augstāku dzīvojamo māju iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīts ūdens skaitītājs, noteikt ūdens patēriņa normu 250 litru diennaktī uz iedzīvotāju līdzšinējo 300 litru diennaktī vietā.
6. Abonentiem, kas patērē dzeramo ūdeni, bet neizmanto kanalizācijas pakalpojumus, piemēro pastāvīgo (jaudas) 50% tarifu un mainīgo tarifu 50% apmērā.
7. Abonentiem, kas patērē tikai kanalizācijas pakalpojumus, piemērot pastāvīgo (jaudas) 50% tarifu un mainīgo tarifu 50% apmērā.
8. Vientuļajiem pensionāriem un vientuļajiem I un II grupas invalīdiem, kā arī politiski represētajiem pensijas vecumā noteikt pastāvīgo tarifu 50% apmērā pēc formas 22 dz iesniegšanas.
9. Trūcīgām ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem saskaņā ar Domes sociālās aprūpes dienesta izsniegtajām izziņām noteikt pastāvīgo tarifu 50% apmērā.
11. Lēmums stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī..»
Maksa par ūdeni un kanalizāciju Jelgavā šobrīd ir viena no viszemākajām valstī.
Apstiprinātie tarifi nodrošinās pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas ŪKS» rentablu darbu, dos iespēju uzņēmumam piesaistīt investīcijas, lai paātrinātu sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.
Ieskatam par komunālajiem maksājumiem vidējas platļbas (50 m2) divistabu dzļvoklļ ar Jelgavas vidējo iedzļvotāju skaitu (2,6 iedzļvotāji)
Ūdens un kanalizācija Ls 4,55
Apkure, karstais ūdens
(uzsildīšana un padošana) Ls 28,30
Īre Ls 6,00
Elektrība Ls 4,00
Gāze Ls 1,70
Tālrunis Ls 5,20
Pārējie komunālie pakalpojumi
(komunālais apgaismojums, atkritumi,
antena u.c. pakalpojumi) Ls 2,00
Kopā: Ls 52,75
Aļģimants Burba, Jelgavas uzņēmuma «Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība» pārraudzības padomes priekšsēdētājs
