«Šopavasar pirmo reizi, noslēdzot mācību gadu, obligātā latviešu valodas un literatūras eksāmena uzdevumi gan latviešu, gan mazākumtautību skolās būs pilnīgi vienādi,» telefona sarunā pauda Izglītības satura un eksaminācijas centra darbinieks Kaspars Špūle. Viņš piebilda, ka lielas atšķirības neesot bijušas arī līdz šim un vairākums cittautiešu vidusskolēnu ar eksāmenu tikuši galā labi. Ar garumzīmju un locījumu kļūdām, kas viņiem gadoties vairāk nekā vidēji latviešiem, var «noraut» teju trešdaļu vērtējuma. Pērn latviešu valodas eksāmenu kārtojuši četrarpus tūkstoši mazākumtautību vidusskolu absolventu un deviņpadsmitarpus tūkstoši latviešu skolu absolventu. Ja situācija ar latviešu valodu mazākumtautības skolās būtu medijos pienācīgi iztirzāta, pērnajā pavasarī mazāk kāds būtu atsaucies «Visu Latvijai!» radikālajai iniciatīvai būtībā likvidēt šīs skolas. Tiesa, tās atrodas lielās, padomju laikos celtās ēkās, taču patiesībā skolēnu bieži vien tur ir pamaz. Jau pasen aizbraukušas Krievijas karavīru ģimenes, bet daudzi vietējie mazākumtautību iedzīvotāju bērni aizgājuši latviešu skolās. Kaut arī krievu radikāļu referendums lemts neveiksmei, šķiet, etniskā dalīšanās, ko rosinājuši patālu no reālās dzīves stāvoši cilvēki, šoreiz aizgājusi par tālu. Ir mazliet pabojāts tautu savstarpējās saprašanās, nācijas veidošanās tilts. Otrdienas vakarā uz Iecavas šoseju satiku garoznieku Jevgeņiju, vecu jūrnieku, kurš decembrī ikdienu nomin trīsdesmit kilometru, lai Jelgavā kursos mācītos latviešu valodu. Salgales pagastā par krievu valodu kā otru valsts valodu esot parakstījies viens cilvēks. Neiedomājos viņam pajautāt, vai tas bija viņš, taču stipri par to šaubos.
