Jauniešu vidū ir moderni runāt par karjeru, iespējām strādāt tūlīt pēc augstskolas beigšanas vai pat studiju laikā, tā nodrošinot sev nepieciešamo pieredzi, lai pēc iespējas ātrāk varētu ieņemt atbildīgus un vadošus amatus.
Jauniešu vidū ir moderni runāt par karjeru, iespējām strādāt tūlīt pēc augstskolas beigšanas vai pat studiju laikā, tā nodrošinot sev nepieciešamo pieredzi, lai pēc iespējas ātrāk varētu ieņemt atbildīgus un vadošus amatus. Atim, LLU Meža fakultātes
absolventam, 22 gadu vecumā šāds amats jau ir.
Kāpēc izlēmi nākt mācīties uz Jelgavu?
– Gribēju studēt arhitektūru vai kaut ko saistībā ar datoriem. Mācījos galdniecību amatniecības vidusskolā, un studijas Jelgavā bija iespēja turpināt iesākto.
Vai, stājoties LLU, tev bija idejas, kur tu vēlētos strādāt?
– Galvenais šķita iestāties augstskolā, jo biju ar tēvu saderējis, ka pēc amatniecības vidusskolas turpināšu mācības. Tajā laikā nodarbojos ar ļoti daudzām lietām un viena konkrēta mērķa man nebija, vairāk centos domāt par mācībām. Bet to, ka stāšos augstskolā, zināju jau 1. klasītē.
Tad jau esi ļoti apņēmīgs!
– Jā.
Vai tu esi mērķtiecīgs?
– Droši vien. Ja kāds mērķis ir piepildīts, uzreiz vietā jau ir nākamais.
Vai parasti tos arī piepildi?
– Tie piepildās… Varbūt esmu veiksmīgs cilvēks.
Vai tevi vienmēr pavada veiksme?
– Man liekas, ka jā.
Kā sāki strādāt firmā «Woodside Development Latvia»?
– No sākuma mans darbs bija saistīts ar datoriem. Īpašniekam vajadzēja ieviest uzskaites sistēmu, un viņš meklēja kādu cilvēku, kas to varētu izdarīt un saprastu arī kaut ko no mēbeļu ražošanas. Pamazām sāku iesaistīties arī citās uzņēmuma norisēs. Tā šā gada vasarā iemeta mani kā kaķi ūdenī – iecēla par direktoru.
Vai tev tas šķiet sasniegums, ka tik jauns jau esi firmas direktors?
– Paiet zināms laiks, kamēr pie šī jaunā amata pierod. Vai tas ir sasniegums? Nezinu. Es vienmēr cenšos sasniegt pēc iespējas vairāk.
Kuram katram 22 gados tomēr tāda amata nav!
– Kāds noteikti uzskata, ka man ir ļoti laimējies… Var jau būt, ka tā arī ir, bet varbūt ne… Būt direktoram nemaz nenozīmē baudīt vieglu dzīvi. Tas nozīmē daudz strādāt.
Vai tu daudz strādā?
– Labi, ka naktīs var pagulēt. Ja vēl kāda brīvdiena nedēļā sanāk, ir ļoti labi. Brīvdienu noteikti vajag, citādi grūti izturēt.
Vai nākamajā tūkstošgadē jauni cilvēki ieņems arvien atbildīgākus amatus?
– Kādreiz informācijas iegūšana bija tik ļoti lēna, ka cilvēki pieredzi ieguva lielākā vecumā, tagad jauniešiem ir plašākas iespējas. Man liekas, ka firmās būs vairāk jaunu darbinieku, jo līdz augstskolas beigšanai ir iespēja uzzināt ļoti daudz. Jauniem cilvēkiem nav grūti atrast darbu.
Citi tomēr saka, ka grūti.
– Jā, varbūt, ja grib strādāt tikai to, kas ļoti patīk un kur pēc iespējas mazāk jādara. Es ar šādām grūtībām neesmu saskāries, var pat teikt, ka darbs pie manis parasti atnāk pats.
Kādi ir tavi pašreizējie nākotnes mērķi?
– Paņemt atvaļinājumu.
Kādu tu sevi iedomājies nākamajā tūkstošgadē?
– Skaistu, vīrišķīgu… Vēl ģimeni gribētos – sievu, bērnus.
Vairs taču nav modē jauniem precēties, karjera tiek uzskatīta par svarīgāku…
– Parasti bērni daudz dzimst, piemēram, pēc kara – kad cilvēkiem klājas grūti. Ja viss ir kārtībā, tad vairāk plāno savu dzīvi. Man tomēr liekas, ka par ģimeni domā visi.
Vai arī tie, kas to noliedz?
– Sabiedrībā visu ko var teikt, bet vienatnē katrs kādreiz iedomājas, kā būtu, ja būtu…
Vai lai justos harmoniski, tev būs vajadzīga ģimene?
– Jā.
Vai harmonija tev ir svarīga?
– Man laikam tuvāks ir haoss. Bet savā haosā es labi orientējos, un, ja kāds to mēģina sakārtot, ir tikai sliktāk.
Kādu tu iedomājies nākotnes Latviju?
– Būs pārdota zviedriem un citiem ārzemniekiem.
Kāpēc zviedriem?
– Viņi jau daudz te ir nopirkuši, piemēram, kokapstrādes firmas.
Vai tev patīk izvēlētā nozare un darbs?
– Jā, katru dienu ir kas jauns. Nozarei arī nav ne vainas. Man gan ļoti interesē māksla, bet tas vairāk ir hobijs. Reizēm to var savienot ar darbu – izdomāt kādu jaunu krēsla modeli. Pavisam objektīvi es nemaz nevaru izvērtēt, cik ļoti man patīk kokapstrāde, jo vienmēr ir iznācis dzīvot ar cilvēkiem, kas ar to saistīti vai kam tas šķiet interesanti – tēvs gribēja, lai mācos galdniecību amatniecības vidusskolā, pēc tam «mežos». Koki man visur seko.
Cik liela nozīme kokapstrādei būs nākotnē?
– Pamazām atkal modē nāk dabiskie materiāli – arī koks –, jo, piemēram, metāls un stikls ir daudz vēsāki. Koks ir siltāks un rada mājīgāku atmosfēru.
Un mēbeļu izgatavošanai?
– Tā noteikti turpinās attīstīties. Jau tagad šajā jomā ir liela konkurence, vēlāk tā pastiprināsies. Es domāju, ka mēbeļu ražotājfirmas būs mazākas un vairāk strādās pēc individuāliem pasūtījumiem.
Strādā, kad tev ir skumji, jo darbs ir vienīgais līdzeklis skumju izklīdināšanai. Darbs vislabāk atbrīvo no grūtsirdības, tukšuma izjūtas. Strādā arī tad, kad tevi lutina panākumi, jo pret slavas radītu reiboni nav citu līdzekļu kā vien darbs.
(J.Behers)
