Mazs pagasts ar sabiedriski aktīviem iedzīvotajiem
Platības ziņā Svitenes pagasts ir mazākais Rundāles novadā. Pēc oficiālajiem datiem, tajā mīt 906 iedzīvotāji. Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Liepa gan teic, ka, visticamāk, cilvēku ir mazāk. Šāds iedzīvotāju skaits, lai gan laika gaitā piedzīvojis svārstības, esot Svitenes pagastam raksturīgs jau izsenis. Svitenes tautas nama un Rundāles novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica zina stāstīt, ka, pēc vēstures datiem, 1811. gadā šeit dzīvojuši 915 cilvēki.
Tāpat kā citos Latvijas pagastos, arī no Svitenes visvairāk prom dodas tieši gados jaunākie iedzīvotāji.
Pagasts izvietojies Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. Tā ziemeļu robeža ir valsts autoceļš Annenieki–Dobele–Eleja–Bauska–Jaunjelgava jeb «Zemgales josta». Attālums līdz rajona centram Bauskai – 22 kilometri.
Pagastā atrodas Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienība Svitenes skola, tautas nams, bibliotēka, doktorāts, pasta nodaļa. Pagastā ir arī 17. gadsimtā celtā luterāņu baznīca un 19. gadsimtā celtā Svitenes muižas ēka.
Gadu gadiem problēmas ar ceļu
Par lielāko problēmu pagasta pārvaldes darbinieki uzskata asfaltēta ceļa trūkumu pagastā, kas kavējot pagasta attīstību jau gadiem. Diemžēl Svitene atrodas salīdzinoši nomalē un ceļa asfaltēšana nav primārais mērķis. Svitenes pensionāru biedrības «Sudrabupe» vadītāja Velta Kočajeva atzīst: «Attālums līdz novada centram jau nav ļoti liels – daži kilometri, bet tos normāli izbraukāt var tikai tie, kam ir savs transports. Ja man jābrauc kārtot kādus dokumentus ar autobusu, tas nozīmē visu dienu sēdēt un gaidīt transportu, lai tiktu atpakaļ.»
«Taču arī tie, kam ir personīgās automašīnas, nav pārāk priecīgi par ceļu stāvokli. Protams, viņi tiek ātrāk, kur nepieciešams, bet laimīgi jau tāpat nav, ka jābojā mašīnas,» pievienojas Svitenes skolas vadītāja Gunta Novika. Viņa piebilst, ka citu pagastu centros novadā gan ir asfaltēti ceļi. Vislielākās problēmas esot tieši pavasaros un rudeņos. Pagasta pārvaldes darbinieki atceras, ka skanējis deputātu solījums Svitenes pagastā ceļu salabot ne ātrāk kā 2014. gadā, līdz ar to ir vājas cerības, ka tagad tas laiks varbūt pienācis.
«Ceļu sliktais stāvoklis ietekmē faktiski visas jomas. Tas skar, piemēram, uzņēmējdarbību, kas nevar attīstīties, ja pagastā ir tik slikti ceļi. Nevar pagarināt tūrisma maršrutus, jo cilvēkiem nav iespējams ērti nokļūt līdz objektiem. Tāpat nevar organizēt lielus kultūras pasākumus, jo pa mūsu ceļiem nevaram uzņemt lielākas tautas masas,» secina S.Kerēvica.
Pārvaldes vadītājs piebilst, ka par slikto ceļu stāvokli īpaši sūdzas uzņēmēji un saimniecību īpašnieki, jo pa tiem ir grūti pircējiem nogādāt preces un saražoto produkciju.
Aktīvi no jauniešiem
līdz pensionāriem
Lai arī sliktais ceļu stāvoklis ierobežo darbošanās brīvību, pagasta pārvaldes vadītājs J.Liepa lepojas ar saviem aktīvajiem iedzīvotājiem, uzsverot, ka jau vēsturiski Svitenē izveidojušās plašas kultūras tradīcijas». Pārvaldes darbinieki atzīst, ka Svitenē ir ļoti aktīvi cilvēki, kas ne tikai labprāt apmeklē kultūras, izklaides un sporta pasākumus, bet arī paši iesaistās gan amatierkolektīvos, gan sabiedriskajās organizācijās. Kā stāsta S.Kerēvica, pagastā darbojas amatierteātru kolektīvs «Šurumburums», senioru deju kolektīvs «Šurpu, turpu», kas dibināts 2006. gadā. Vecākais no pagasta amatierkolektīviem ir folkloras kopa «Svitene», kas pirmo reizi kopā sanāca 1998. gada 6. oktobrī. Viņi aktīvi piedalās gan pagasta, gan novada pasākumos Lieldienās, Līgosvētkos, Miķeļdienā, Ziemassvētkos. Līdz šim pagastā darbojās arī austrumu deju kolektīvs, bet par šāda veida dejošanu laika gaitā interese mazinājusies un pagaidām plānots tā darbību pārtraukt.
Svitenē darbojas vairākas jauniešu sabiedriskās organizācijas, kā arī pagasta pensionāri apvienojušies biedrībā «Sudrabupe», lai iesaistītu vecos ļaudis dažādos pasākumos, sekmētu tālāku viņu izglītošanu un integrāciju.
«Svitenē parasti var nesatraukties, ka uz pasākumiem nebūs apmeklētāju. Ir bijis, ka pensionāru biedrības organizētos sarīkojumos, piemēram, ar Latvijā populāru aktieru uzstāšanos, pietrūkst vietas apmeklētājiem, cik to ir daudz,» lepni stāsta pensionāru biedrības vadītāja V.Kočajeva. Vienmēr ļoti gaidītas ir arī gan pašas biedrības, gan pārvaldes organizētās ekskursijas.
S.Kerēvica, kas darbojas kultūras jomā arī visā pagastā, atzīst: «Kopumā svitenieki ir ļoti aktīvi sabiedriskajās norisēs. Nu jau dažkārt šķiet, ka vajadzētu mazliet sākt ierobežot dažādu sarīkojumu rīkošanu, citādi visus nemaz nav iespējams apmeklēt.» Novērots, ka citu pagastu centros nereti uz pasākumiem ierodas vien daži skatītāji, turpretī Svitenē tādas problēmas nav.
«Rundālnieki nereti brīnās, kur mēs tos skatītājus raujam. Par skolēnu vecāku sapulcēm arī esam dzirdējuši – bērnu skolā tik maz, bet sapulce pilna ar dalībniekiem. Mums tiešām iedzīvotāji ir sabiedriski aktīvi,» secina Svitenes skolas vadītāja.
Kultūras dzīves organizatore S.Kerēvica atzīst: «Mums ir ārkārtīgi palaimējies, ka Īra Rozentāle ir mūsējā – sviteniece, jo, tieši pateicoties viņai, ir tik attīstīta mākslas joma, notiek plenēri ar daudzu mākslinieku piedalīšanos. Man kā ļoti lielai Svitenes patriotei vienmēr ir liels prieks par mākslinieku radītajiem darbiem. Jau pati par sevi Svitenes muiža un parks ir ļoti skaista vieta, bet mākslinieki vēl prot to kaut kā īpaši uzgleznot, un tad ir liels lepnums par mūsu pagasta skaisto redzējumu.»
Nesen interesi par pagastu izrādījuši arī kino industrijas pārstāvji. Pārvaldes darbinieki ar lepnumu stāsta, ka šovasar Svitenē filmēta filma par kara laikiem. Dažas dienas pagastā netrūcis ne zirgu pajūgu, ne zaldātu formās tērptu aktieru un kara laika tehnikas.
Slaveni ar kāpostiem
Svitenes pagasts vēsturiski izveidojies 1891. gadā, apvienojot tajā Svitenes un Lielsvitenes muižu pagastu. 1935. gadā Bauskas apriņķa Svitenes pagasta platība bija 75 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Svitenes un Bērsteles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Svitenes ciems ietilpis Elejas (no1949. līdz 1956. gadam) un Bauskas (pēc 1956. gada) rajonā. Svitenes ciemam 1963. gadā pievienoja Viesturu ciema kolhoza «Svitene» teritoriju, bet 1977. gadā daļu ciema teritorijas – Viesturu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Svitenes pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts Rundāles novadā.
Pagasta zemnieki pārsvarā nodarbojas ar graudkopību, rapšu un dārzeņu audzēšanu, nedaudz ar piena ražošanu. Svitene ir slavena kāpostaudzētāja un ieņem vienu no pirmajām vietām šajā nozarē.
Pārvaldes darbinieki stāsta, ka svitenieki ar kāpostu audzēšanu slaveni jau vēsturiski – kādreiz kāpostus lielākā vai mazākā apjomā audzējis teju katrs iedzīvotājs. «Atceros, ka biju pavisam maza meitene, kad ar vecākiem braucām gan stādīt, gan kaplēt un novākt kāpostus. Kāpostu lauki bija faktiski visiem,» atmiņās dalās S.Kerēvica. ◆
Muižu cer saglabāt vēl ilgi
Svitenieki cer, ka skaisto klasicisma laika muižu izdosies uzturēt labā stāvoklī un to nepiemeklēs vairāku Latvijas muižu liktenis, par kurām neviens īsti rūpes uzņemties nav vēlējies un tās pamazām aizgājušas postā, sarunā atzīst pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Liepa. Svitenes muižā vēl nesen atradās gan Svitenes skola, gan Mūzikas un mākslas skola, tagad palikusi tikai pēdējā.
Bijusī Svitenes muižas pils celta 19. gadsimta sākumā – ap 1800. gadu – klasicisma stilā. Ēka ir ar kolonādi un balkonu pagalma fasādes portikā. Daļēji saglabājusies interjera dekoratīvā apdare.
Pils vietā sākumā bijis klosteris, celts 15. gadsimtā, 18. gadsimta beigās tas pārbūvēts par pili. Pie pils atrodas liels parks, kur kādreiz kuplojuši arī dienvidu augi.
1505. gadā Sviteni izlēņo Grothusam, kurš tur nomitinājis daudz lietuviešu. 1736. gadā to nopērk Ernsts Bīrons. Krievijas feldmaršala grāfa Elmpta laikā no 1788. gada pils iekārtota dzīvošanai, lai gan apdzīvota tikai dažus vasaras mēnešus. Elmpti bijuši lieli mākslas cienītāji, viņu laikā pilī atradušās daudzas vērtīgas gleznas. Vēlāk muižu nopircis firsts Līvens.
Ar 1921./1922. mācību gadu Svitenes muižā izvietota skola. 1949. gadā Svitenes skolā nodibināja Latvijā vienu no pirmajām lauku vidusskolām, kas darbojās līdz 1963. gadam.
Izveidojoties Rundāles novadam, no 2009. gada 30. jūlija skola turpina darboties kā Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienība, kurā mācās sākumskolas vecuma bērni. Svitenes skolas audzēkņi tagad pārcēlušies uz citām, izremontētām telpām, bet muižā palikuši tikai Mūzikas un mākslas skolas skolotāji un skolēni.
Pagasta pārvaldes darbinieki, protams, priecājas, ka skolas bērni varēs mācīties siltās un izremontētās telpās, tomēr esot žēl, ka muižas ēka paliek arvien tukšāka, līdz ar to tiek mazāk apkurināta un tās saglabāšana kļūst apdraudēta. ◆
Top mākslas darbu kolekcija
Ar apņēmību izveidot savā pagastā mākslas darbu kolekciju, Svitenes pagastā enerģiski darbojas gleznotāja un Mākslas un mūzikas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja Īra Rozentāle. Viņa, dzimusi sviteniece, katru gadu šaipusē pulcē gleznotāju plenēra dalībniekus, savukārt mākslinieki atvēl kādu savu darbu iecerētajai kolekcijai.
Tieši laikā, kas Svitenē viesojās «Ziņas», tur norisinās šā gada mākslinieku plenērs. Lielākā daļa plenēra dalībnieku gan todien devušies gleznot ārpus Svitenes, bet pati Īra labprāt izrāda vairākus kolekcijas darbus.
Viņa stāsta, ka plenērā piedalās mākslinieki no Rīgas, Bauskas, Aizkraukles, Iecavas un Carnikavas, kā arī mazie gleznotāji no Rundāles novada. Mākslas darbu kolekciju pēc plenēra plānots papildināt ar Diānas Īves, Rolanda Krišjāna, Dāvja Krišjāna, Ineses Sudares, Evas Miglinieces, Anetes Miglinieces, Krišjāņa Beļauska, Elīzas Lāces, Ances Gricmanes, Ievas Muzikantes, Tālivalža Muzikanta, Kristiana Muzikanta, Gulnaras Skuteles, Ainas Putniņas, Sanitas Milleres, Kristīnes Selanes, Vladimira Manavicka, Sintijas Kalējas, Ievas Capukas, Dzintras Cepītes, Alises Briedes, Gundegas Voronkas, Ingas Jurovas, Dagnijas Lauvas, Kalvja Zālīša, Gitas Kravaras, Evijas Freidenfeldes, Aigas Ivbules, Lailas Melderes un Īras Rozentāles gleznām. Pēc plenēra organizatores aptuveniem aprēķiniem, šogad mākslas darbu skaits kolekcijā varētu būt sasniedzis simtu.
Īra bērnību pavadījusi Svitenē, vēlāk mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un pēc tam Mākslas akadēmijā, kuru absolvējusi 1988. gadā. «Biju viena no pirmajām, kas Latvijā glezno abstrakti,» atceras māksliniece.
Viņas darbi izstādēs aplūkojami no 1980. gada un pabijuši arī Lietuvā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, ASV, Francijā, Austrālijā. ◆
