Jaunās mūzikas festivālā «Arēna» 14. oktobrī Lielās ģildes Minsteres zālē pirmo reizi izskanēs Līgas Celmas jaundarbs «Ceļā!».
Apritējis tikai mēnesis, kopš Garīgās mūzikas festivāla noslēgumā Rīgas Domā tika pirmatskaņots jelgavnieces Līgas Celmas vokāli simfoniskais darbs «Jaunu bausli Es jums dodu». Rītvakar ar koncertu galvaspilsētas Lielajā ģildē sāksies un līdz 25. oktobrim turpināsies cits Latvijas mūzikas dzīvē būtisks notikums – astotais jaunās mūzikas festivāls «Arēna». Nozīmīgs tas būs arī Līgai, jo speciāli festivālam tapis jauns darbs, šoreiz kamersastāvam – stīgu kvartetam, trīs basiem un soprānam.Vairāk uz sajūtāmTā kā «Arēnas» vadmotīvs šogad ir «Tuvie Austrumi – izgaismotie dialogi», Līgas skaņdarba «Ceļā!» pamatā izmantots ievērojamā persiešu dzejnieka Farīduntīna Atāra ievads no viņa dzejas krājuma «Putnu apspriede». Hūpo, ķēniņa Zālamana sūtne, uzrunā putnu pulku, sniedzot tiem vēstījumu par ķēniņu Sīmurgu. To dzirdot, putni, meklēšanas prieka pārņemti, ir gatavi doties ceļā…Skaņdarbi (Garīgās mūzikas festivālam un «Arēnai») tapuši ar ļoti īsu laika atstarpi, sākumā pat strādāts pie abiem vienlaikus, atceras L.Celma. ««Ceļā!» pat nāca savā ziņā vieglāk, jo garīgais teksts, kas pamatā opusam «Jaunu bausli Es jums dodu» (Jāņa Evaņģēlija 13. nodaļa – red.), uzliek lielu atbildības nastu,» atzīstas komponiste. «Savukārt persiešu dzejā apdziedāts skaistums ikvienā dabas veltē, šī mūzika tapa, vairāk balstoties uz sajūtām, nebija vajadzīga tik liela iekšējā analīze,» skaidro L.Celma. (Skaņdarbā «Ceļā!» F.Atāra teiksmas ievads papildināts ar vēl divu persiešu dzejnieku vārsmām – Džavāda Nūrbahša un Maulāna Dželālutdīna Rūmī. Šīs vārsmas apdzied daiļo un ir kā papildinājums ķēniņa Sīmurga aprakstam.)Nejaušie atradumi«Pabijām vairākos klosteros, un tieši tur radās iekšēja pārliecība, ka pretstatā soprānam vajadzētu izmantot arī vīriešu balsis (sākotnējā projektā bija paredzēts skaņdarbs tikai vienai balsij un stīgu kvartetam – red.),» komponiste nenoliedz, ka jaunā skaņdarba tapšanā lieti noderējis vasaras beigās veiktais ceļojums uz Balkāniem. Tā līdzās soprānam – Guntai Davidčukai – un «Sinfonietta Rīga» stīgu kvartetam skaņdarba atskaņojumā iesaistīti Latvijas Radio kora trīs basi (viens no viņiem – diriģents Kaspars Putniņš), kas izpildīs teiksmas ievada teicēju lomu. Soprāns būs kā putns. «Balkānu ceļojums gan nebija apzināti saistīts ar nepieciešamību sacerēt jaundarbu «Arēnas» festivālam,» smejas Līga, atklājot, ka komponēšanā bieži vien noder daudzi iepriekš neplānoti nejauši atradumi. «Savukārt pats mūzikas rakstīšanas process vislabāk sokas naktīs, kad apkārt ir klusums,» komponiste ļauj ielūkoties savā daiļrades laboratorijā.«Jersikas derību» slēgs ar «Kamēr…»?Jaunās komponistes skaņdarbu krājums nu jau visai plašs, Līga pat ātrumā baidās nosaukt precīzu skaitu. Īpaši ražīgi strādāts nesenā pagātnē – bez tikko tapušajiem opusiem pirmatskaņojumu gaida arī jau gandrīz pirms gada tapušais lielformas darbs «Jersikas derība», kas radies latgaliešu rakstnieces Elitas Franciskas Cimares poētiskā mītu romāna ietekmē. Sākotnēji to bija paredzēts 2009. gada sākumā Latviešu jaunās mūzikas dienās atskaņot ar Valsts akadēmisko kori «Latvija», bet, tā kā līdzekļu trūkuma dēļ vokāli simfoniskās mūzikas koncerts šajā pasākumā tika atcelts, nākas gaidīt. Līga cer, ka izdosies vienoties ar Māri Sirmo, un šis darbs dienas gaismu ieraudzīs kora «Kamēr…» 20 gadu jubilejas dienās nākamā gada aprīlī. «Tas man kā bijušajai kora dalībniecei pat būtu īpaši patīkami,» Līga neslēpj, ka savulaik piecus gadus dziedājusi korī «Kamēr…».Jauni darbi top, piemēram, nupat sacerēta «Serenāde» pūtēju orķestrim, lai gan ne visi iepriekšējie, ieskaitot pirms mēneša Doma baznīcā atskaņoto garīgo opusu, uzņemti tikai atzinīgi. Uz jautājumu par savu attieksmi pret kritiku Līga atbild, ka ciena un labprāt uzklausa recenzijas un viedokļus, ja tie ir adekvāti. «Kritiķa darbs ir ļoti grūts un atbildīgs. Man kā pedagogam skaidrs, ka kritikai jābūt vispusīgai, bet tā nedrīkst būt pārāk skarba, tas var nomākt tālāko darbošanās prieku,» pārliecināta skolotāja L.Celma.Plaukstošas meitenes dziedRunādami par Līgas Celmas radošajām izpausmēm, gandrīz piemirstam, ka līdztekus kompozīcijai Jelgavas 4. vidusskolā gaida ne tikai ikdienas darbi, bet arī meiteņu koris (nu jau droši var teikt – slavenais) «Spīgo». Līga stāsta, ka pašreiz norit intensīva gatavošanās Emīla Dārziņa vārdā nosauktajam konkursam, kur «Spīgo» jāstartē 14. novembrī. Šogad plānota vēl viena ierakstu sesija pirmajam «Spīgo» CD, kas paredzēts kā dubultalbums. Daļa jau tapusi – ierakstīti a capella skaņdarbi. Nu sameklēti mūziķi, kas palīdzēs ieskaņot Pētera Butāna ciklu ar Friča Bārdas vārdiem. Vai nebaida fakts, ka F.Bārdas cikls jau itin bieži skanējis Latvijas Radio kora sniegumā? «Domāju, ka mums F.Bārdas «Plaukstošas meitenes dzied» piestāv labāk,» šķelmīgi atsmej Līga.Lai mūziķi būtu motivēti palīdzēt «Spīgo» albuma ierakstā, diriģente L.Celma paguvusi apsolīt, ka komponiste L.Celma uzrakstīs jaunu skaņdarbu attiecīgajam izpildītāju sastāvam…
