Pēdējā diskusiju ciklā esam aicinājuši piedalīties politiskās partijas, kuru reitingi krietni atpaliek no nospraustās piecu procentu barjeras, kas, iespējams, tā arī paliks nepārvarams šķērslis lielākajai daļai no 20 deputātu kandidātu sarakstiem.
Pēdējā diskusiju ciklā esam aicinājuši piedalīties politiskās partijas, kuru reitingi krietni atpaliek no nospraustās piecu procentu barjeras, kas, iespējams, tā arī paliks nepārvarams šķērslis lielākajai daļai no 20 deputātu kandidātu sarakstiem. Tomēr atšķirībā no Latvijas Televīzijas (LTV) «Ziņas» vēlējās dot iespēju savu nostāju paust arī virknei partiju, kuru atpazīstamība ir nākotnes jautājums.
Šoreiz sarunā ar Jāni Kovaļevski un Mārtiņu Kaprānu piedalījās Jurijs Žuravļovs no Sociāldemokrātiskās labklājības partijas (SDLP), Ivars Priedītis no Brīvības partijas (BP), Juris Celmiņš no politiskās apvienības «Centrs», Sarmīte Jēgere no Apvienotās republikāņu partijas un Aivars Saliņš no Latviešu partijas.
Vienlīdzīgie un vienlīdzīgākie
Kā jūs komentētu Latvijas Televīzijas politiku attiecībā uz priekšvēlēšanu kampaņas atspoguļošanu, kur vārds tiek dots tikai tām partijām, kuru pēdējais reitings sasniedz četru procentu barjeru?
Juris Celmiņš: Mēs to uzskatām par lielu nelikumību, jo visi saraksti, kas iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), ir vienlīdzīgi. Tas ir tāpat kā pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Diemžēl šis princips ir pārkāpts. Otrs ir politiskais moments, jo valdošās partijas dara visu, lai noturētos pie varas un ierobežotu iespējas izteikties citu politisko partiju pārstāvjiem.
Aivars Saliņš: Atšķirībā no citiem mēs sen esam sākuši brēkt. Jau izlozes (deputātu kandidātu sarakstu secības izloze – aut. piezīme) vakarā uzrakstījām sūdzību Nacionālajai radio un televīzijas padomei, no kuras saņēmām skaistu atrunāšanos. Prasību esam iesnieguši arī visās tiesu instancēs un gatavojamies brēkt vēl skaļāk.
Vai pat līdz Eiropas cilvēktiesību tiesai?
A.S.: Kaut vai, jo tas ir principa jautājums. Tiek darīts viss, lai noklusētu to, ka Latvijā kāds par valdošo koalīciju domā arī citādi. Turklāt Gravas kungs (LTV ģenerāldirektors – aut. piezīme) ir pazīstams demagogs jau no 1988. gada un aizstāv visu ko, tikai ne latviešu intereses. LTV ir pārvērsta par valdošās kliķes bezpeļņas SIA, un šāda situācija nav pieļaujama.
Sarmīte Jēgere: Tā ir klaja nekaunība, jo mums netiek dota iespēja uzdot kādu jautājumu. Tāda ir pat uz nāvi notiesātajiem. Tas liecina par to, ka valdošās partijas baidās no jaunajiem spēkiem, kuri ir ienākuši politikā.
Ivars Priedītis: Es piekrītu visam iepriekš teiktajam. Turklāt jāpiebilst, ka apdalīti jau neesam tikai mēs, apdalīti ir arī televīzijas skatītāji, kuriem liegta iespēja uzklausīt visas kandidātpartijas.
Jurijs Žuravļovs: Jāuzsver, ka reitingi, uz kuriem balstās LTV, ir falsificēti. Mēs to esam pārbaudījuši. Pagājušajā gadā pirms pašvaldību vēlēšanām pasūtījām neatkarīgu pētījumu kādai firmai.
Kas tā bija par firmu?
J.Ž.: Es tagad neatceros, bet tas bija neatkarīgs pasūtījums, jo mēs tajā nekādā veidā nepiedalījāmies. Pēc šīs aptaujas rezultātiem SDLP bija sestajā vietā, par to varēja pārliecināties arī pēc vēlēšanām. Reitingus diktē zināmi cilvēki ar zināmu politisko piederību. Pietiek noskaidrot, kas ir pētījumu firmas īpašnieks, lai saprastu, kādēļ reitingi ir tieši tādi, kādus tos redzam. Mēs gatavojamies pasūtīt neatkarīgu aptauju, lai izbeigtu šīs manipulācijas.
Ar kādām idejām jūsu partijas nāk pie vēlētāja? Ko jūs piedāvājat?
I.P.: Laikam jāsāk ar to, ka mēs nelamājam pastāvošo sistēmu un nesakām, ka esam labākie. Taču viena no būtiskākajām programmas daļām ir piesardzība attiecībā uz ES. Jāatsakās no domas: iestāsimies un tad jau redzēsim. Savu ekonomisko programmu būvējam pēc principa, ka galvenais ir cilvēks, jo indivīds ir tas, kura dēļ politiķiem vajadzētu strādāt un izdot likumus.
S.J.: Mūsu partija gan lamā pastāvošo varu. Esam sākuši to, ka izveidojām valsts nabadzības 10 gadu hroniku, kurā ir apkopoti tikai fakti. Pietiek kaut vai ar to, ka ražošanas apjomi ir sarukuši par 50 procentiem, bet lauksaimniecības – pat par divām trešdaļām. Esam sagatavojuši otro grāmatu, kurā piedāvājam risinājumus katrai nozarei. Lai sakārtotu valsti, jāievieš mažoritārā vēlēšanu sistēma, kurā vismaz 50 procenti deputātu nāktu no noteiktiem vēlēšanu apgabaliem. Jānodrošina arī iespēja atsaukt deputātus, kuri nepilda savus solījumus. Būtu jānošķir likumdevējvara no izpildvaras, ieviešot tautas vēlēta prezidenta institūciju ar paplašinātām pilnvarām.
A.S.: Mēs piedāvājam cīnīties nevis ar sekām, bet ar cēloņiem. Visu nelaimju cēlonis, manuprāt, ir okupācijas seku nelikvidēšana. Latviešu partija pārstāv ap 30 nacionālistisku organizāciju. Esam par latviešu tautas saglabāšanu ārpus jebkādas ES, kas ir tautu cietums. Beidzot ir jāpanāk dekolonizācija, bet nozagtā valsts jāatdod latviešiem.
J.Ž.: Pirmkārt, Latvijai jāpaliek brīvai, neatkarīgai valstij. Otrkārt, mēs iestājamies pret ES un NATO, jo nedrīkst pieļaut vēl vienu okupāciju. Treškārt, pēc iespējas ātrāk jāpanāk, lai uzlabotos vispārējais dzīves līmenis. Lai to izdarītu, jāuzlabo attiecības ar Krieviju, jo Latvija ir tranzītvalsts, kas sniedz milzīgas priekšrocības. Jāattīsta arī tūrisms. Tās ir sfēras, kuru attīstībai pietiek ar to, ka uzlabosim attiecības ar Krieviju.
J.C.: Par vienu no prioritātēm uzskatām vietējās ražošanas attīstību. Tieši tai būs izšķiroša nozīme ekonomiskajā attīstībā.
Sociālajā sfērā paredzam palielināt bērnu pabalstus, pensijas, minimālo darba algu līdz 90 latiem. Prioritārs virziens ir arī izglītība, kur manā vadībā ir sagatavota izglītības programma, kas ir visnopietnākā starp visām politiskajam partijām kā apjoma, tā piedāvājuma ziņā. Profesora Ilmāra Bišera vadībā ir sagatavota valsts pārvaldes reformas programma, kas paredz pāreju uz visas tautas vēlētu prezidentu. Sagrautās veselības aprūpes sfēras sakārtošanai piedāvājam pāreju uz solidāro veselības apdrošināšanu.
Desmitā tiesa jeb tomēr korupcija
Kā panākt, lai valsts pārvalde darbotos tautas labā?
J.Ž.: Ierēdņiem ir pārāk mazas algas, turklāt mazajai Latvijai ir pārāk daudz ierēdņu. Jāattīsta mazais un vidējais bizness, lai pēc valsts pārvaldes reformas šiem cilvēkiem būtu darbs.
Vai patiešām uzskatāt, ka visa vaina ir ierēdņos?
J.Ž.: Jā, jo to skaits ir dubultojies, un pie 150 latu algas nevaram gaidīt, ka ierēdniecības darbs būs kvalitatīvs. Ārzemēs ierēdņa vidējā alga nav mazāka par 3000 dolāriem.
A.S.: Ir vajadzīga nacionāla valsts. Mēs piedāvājam visus korumpētos ierēdņus – teroristus, izspiedējus – likvidēt kā šķiru. Ļaunuma cēlonis ir parazitārā nodokļu sistēma. Jāievieš valsts kapitālisms, jo pretējā gadījumā valstij nav iespējams nopelnīt un attīstīties.
S.J.: Viens no galvenajiem uzdevumiem būtu lēmējvaru atdalīt no izpildvaras, jo pašlaik lēmējvara diktē noteikumus izpildvarai. Proti, ja ir pasūtīta kāda koruptīva darbība, to nevar neizpildīt, jo pastāv tieša pakļautība starp lēmēju un darītāju. Noteikti jāapkaro ēnu ekonomika, jo tā ir cieši saistīta ar korupciju.
I.P.: Korupciju kā parādību nevar apkarot, to ir pierādījusi pasaules prakse. Tomēr tās apjomus iespējams ievērojami samazināt. Lai to izdarītu, jāsāk cīņa ar ēnu ekonomiku, jāsamazina kontrabandas apjomi un noteikti jāievieš nulles deklarācijas. Jāpanāk, lai sabiedrībā veidotos neiecietība, ja kāds, piemēram, par trīs sertifikātiem iegādājas pusotru hektāru zemes. Jāpārskata arī likumdošana, jo pašlaik tā tiek interpretēta pārāk dažādi. Kas vienam ir atļauts, otram izrādās aizliegts – šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Tiesnešus nedrīkstētu ievēlēt uz mūžu, jo diemžēl arī viņi, kā izrādās, nav svētie.
J.C.: Politiskā apvienība «Centrs» uz šo problēmu raugās citādi. Proti, nevar vainot tikai ierēdņus, kas ņem kukuļus, jo reti kurš ierēdnis visu šo naudu var paturēt savā kabatā. Viņam jādalās ar attiecīgo politisko partiju, kas iecēlusi šajā amatā. Ir ierēdņi, kuriem pat tiek pasūtītas noteiktas summas, kas jāsagādā politisko partiju kampaņām.
Vai jums ir zināmi konkrēti fakti par šādiem gadījumiem?
J.C.: Jā, man tādi ir zināmi, bet tos gan tagad nepubliskošu. Politikā esmu kopš 90. gada un pārzinu šo virtuvi.
Kāpēc tad visu šo laiku esat klusējis?
J.C.: Galvenokārt tādēļ, ka esmu pārāk aizņemts savā darbā (Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors – aut. piezīme). Turklāt šī sistēma ir izveidojusies pakāpeniski. Pašlaik pat katram uzņēmējam, kas grib pretendēt uz valsts pasūtījumu, jāmaksā desmitā tiesa. Visi arī maksā, jo baidās par savu amatu, labklājību utt. Lai izskaustu šīs bailes, jāsāk atklāti un godīgi runāt par to, ka mums ir jāmaksā skolai, lai bērni varētu normāli mācīties, jāmaksā ārstam, lai saņemtu kvalificētu medicīnisko aprūpi, jāmaksā ceļu policistam, lai tiktu vaļā no viņa «piekasīšanās» uz ceļa. Šī situācija kļūst par sērgu, jo visur, kur ejam, jāmaksā. Pirmkārt, lai cīnītos pret to, nedrīkstam balsot par partijām, kuras lobē šo koruptīvo aparātu. Otrkārt, mums ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents, kuram tiktu pakļautas visas institūcijas, kas cīnās pret korupciju.
Kā jūs piedāvājat risināt etniskās integrācijas jautājumu?
J.Ž.: Mūsu sarakstā ir 12 nacionalitāšu pārstāvji, tādēļ uzskatu, ka etniskās integrācijas jautājums ir samākslots. Šī problēma galvenokārt pastāv tādēļ, ka valdošie nevēlas atdot varu. Tas ir tāpat kā ar Valsts drošības komitejas darbiniekiem (VDK), kas tiek izolēti, kaut gan būtu kvalitatīvs papildinājums valsts ierēdniecībai.
Situācija nav saprotama, jo atbilstoši likumdošanai tie, kas pie mums atbrauks no ES un nodzīvos te trīs mēnešus, būs tiesīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet cilvēki, kas šeit ir dzimuši un auguši, nav tiesīgi to darīt. Arī naturalizācija ir pārvērtusies par biznesu, normāla integrācijas politika nepastāv.
J.C.: Šo jautājumu esam visai nopietni skatījuši. Uzskatām, ka ir jāpāriet uz terminu «Latvijas tauta» (nevis «latviešu tauta»), tā konsolidējot iedzīvotājus vienotām interesēm. Rietumu ekspansija kā kultūrā, tā izglītībā un citās jomās mūs apdraud daudz nopietnāk nekā krievvalodīgie un Krievija. Vēlēšanu jautājumā noteikti pēdējo vārdu teiks Brisele, un mēs būsim spiesti piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības arī nepilsoņiem. Piedāvājam ieviest bilingvālās izglītības modeli. Prakse rāda: ja ļauj izvēlēties, kādā valodā mācīties, arī krievvalodīgo ģimenes savus bērnus vairāk sūta latviešu skolās. Tāpat jāpanāk, lai visi zinātu valsts valodu, jo nav pieļaujams tāds murgs, kāds pirms trim gadiem tika iebalsots vispārējā izglītības likumā, ka vidējo mācību iestādi var pabeigt kaut vai ar visām nesekmīgām atzīmēm, tai skaitā arī valsts valodā.
A.S.: Mēs uzskatām, ka šai integrācijas politikai, pirms nav notikusi dekolonizācija, ir noziedzīgas pazīmes. Turklāt, pavērtējot vēlēšanu rezultātus, jāsecina, ka jaunpilsoņi nebalsos ne par vienu no šeit pārstāvētajām politiskajām organizācijām, bet par «PCTVL». Turklāt no sociālistu un komunistu saraksta parasti tiek izsvītroti visi latviešu uzvārdi. Attiecībā uz Latvijas tautu atliek vilkt paralēles ar padomju tautu, jo nekas cits tur nevar iznākt.
Kā jūs tādā gadījumā komentētu Zentas Mauriņas izteikumu, ka galējs nacionālisms ir otrs galējas aprobežotības apzīmējums?
A.S.: Protams, ar Z.Mauriņu nestrīdēšos, bet piekrist gan šādam izteikumam nevaru.
S.J.: Man pēc šiem izteikumiem uzreiz pienāktos divas balvas, jo nekad neesmu bijusi nedz partijā, nedz VDK. Otrais bonuss man pienāktos par tīrasiņu latviešu tipāžu vairāku gadsimtu garumā. Taču par šiem «varoņdarbiem» tomēr neviens nekādas priekšrocības nedod.
Attiecībā uz integrācijas politiku jāpiekrīt, ka mēs vairāk iestājamies par vienošanu, nevis šķelšanu. Automātiski visiem piešķirt pilsonību nebūtu pareizi, bet tiem, kas šeit dzimuši un auguši, īpaši bērniem, tā būtu jāpiešķir. Lielāka uzmanība jāpievērš kultūras pasākumiem, jo pārāk krasi tiek dalīti latviešu un krievvalodīgo pasākumi.
I.P.: Jāņem vērā objektīvā realitāte, jo agrāk vai vēlāk pašvaldību vēlēšanās balsos arī nepilsoņi. Jādomā par viņu politisko izglītību, jo pretējā gadījumā viņi patiešām izšķirsies par Latvijai naidīgiem politiskajiem spēkiem. Pietiek kaut vai palasīt latviešu un krievu avīzes, lai saprastu, ka šajā jautājumā mums ir lielas problēmas, jo liekas, ka šie izdevumi iznāk dažādās vietās un laikos.
Nav pareizi, ka no 2004. gada bērni nevarēs izvēlēties valodu, kurā mācīties. Izvēles iespējas ir jādod, bet tai pašā laikā jānodrošina, lai katrs, kas šeit dzīvo, zinātu latviešu valodu.
Līgums ar deputātu: labāk zīle rokā nekā mednis kokā vai otrādi
Kā būtu jāreformē nodokļu politika, lai ekonomiskā attīstība būtu straujāka nekā pašlaik?
J.Ž.: Galvenā problēma ir tā, ka cilvēkiem nav naudas, bet šīs problēmas cēlonis ir iznīkusī ražošana. Tādēļ ar nodokļu politiku jāpanāk, lai mūsu ražotā prece kļūtu konkurētspējīga, galvenokārt tieši Austrumu tirgū. Zemniekiem subsīdijās būtu jānodrošina sējmateriāls, minerālmēsli un degviela, kā arī jāsaņem pasūtījums, ko ražot. Ražojošie zemnieki vispār būtu jāatbrīvo no nodokļiem, jo viņi tāpat tos nemaksā. Jāpiemēro nodokļu atlaides visiem ražotājiem, jo no ražošanas vistiešākajā veidā būs atkarīga valsts labklājība.
I.P.: Laikam būtu jāsāk ar to, ka valstī tiktu noteikti depresīvie rajoni, kuriem vajadzētu piemērot nodokļu atlaides. Viens no faktoriem šo depresīvo rajonu noteikšanā varētu būt bezdarba līmenis. Mazajiem uzņēmumiem vajadzētu piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Piemēram, Krievijā šis nodoklis krasi tika samazināts un palielinājās valsts budžeta ienākumi, jo cilvēki sāka maksāt nodokļus. Ar nodokļiem jāstimulē to uzņēmumu attīstība, kas ražo, veido jaunas darba vietas vai modernizē savu ražošanu.
S.J.: Tieši ar šo jautājumu visbiežāk politiskās partijas sāk savus priekšvēlēšanu solījumus, bet reāli šos nodokļus bez rūpīgiem aprēķiniem samazināt nav nemaz tik viegli. Parasti budžetā pietrūkst naudas skolotājiem, ārstiem vai vēl kādām profesijām, un nekas neiznāk. Te atkal uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikai, nodokļu nemaksātājiem, jo tieši šīs naudas vienmēr ir pietrūcis, lai reāli varētu runāt par nodokļu likmju samazināšanu.
A.S.: Te visi runā riņķī un apkārt, nepievēršot uzmanību galvenajam, – sistēmai, kas patiesībā ir vainīga pašreizējā situācijā, jo jāatzīst, ka valsts ir nozagta. Mēs nevaram eksistēt, balstoties tikai uz nodokļiem. Nepieciešams atgriezties pie valsts kapitālisma, jo līdztekus nodokļiem valstij ir nepieciešami arī citi ienākumi.
J.C.: Politiskā apvienība «Centrs» šai sakarā noteikti ienesīs zināmu disonansi, jo mēs runājam ne tikai par nodokļu samazināšanu, bet arī par to palielināšanu. Sociālā nodokļa bāze nav pietiekama, jāpalielina minimālā alga, lai samazinātos aplokšņu algas un paaugstinātos nodokļu ieņēmumi. Pārejot uz apdrošināšanas sistēmu medicīnā, tiks legalizēti arī ārstu honorāri, no kuriem attiecīgi tiks maksāti nodokļi. Kopumā pie šādas politikas uzņēmējiem nodokļu slogs noteikti augs, bet to kompensēsim, diferencējot PVN maksājumus, vidēji ap 12 procentiem. Jāievieš arī reģionālā nodokļu politika, atbalstot depresīvos rajonus.
Kā vēlētājam atšķirt populistiskus solījumus partiju programmās no reāli izpildāmiem?
A.S.: Galvenais kritērijs ir tas, ka mēs esam vienīgais politiskais spēks, kas aizstāv latviešu intereses. Līdz šim neviens likums nav pieņemts latviešu interesēs. Katrs kārtīgs latvietis noteikti sapratīs, kurš politiskais spēks kā interesēs darbojas.
S.J.: Nevar ticēt nevienam solījumam, kuram trūkst analītiska seguma, praktiskas pieejas vai paskaidrojoša materiāla, kā tieši konkrēto ciparu vai rezultātu var sasniegt pa soļiem, stundām un minūtēm. Problēma ir tā, ka mēs neprasām lielajiem solītājiem, kā viņi plāno sasniegt noteikto rezultātu, tādēļ arī parasti nākas secināt, ka vēlēšanas ir klāt, bet nekas atkal nav izdarīts.
I.P.: Manuprāt, galvenais kritērijs ir cilvēki, kuri pārstāv noteiktu politisko spēku, jo tieši viņi būs tie, kam savi solījumi būs jāpilda. Tādēļ būtu vērts paskatīties, ko šie cilvēki ir darījuši un vai viņi būs spējīgi attaisnot vēlētāju uzticību.
J.C.: Mēs pirmo reizi Latvijas vēsturē piedāvājam slēgt līgumu starp deputātu kandidātiem un vēlētāju.
Vai šāds līgums nav kārtējā butaforija?
J.C.: Tas ir jūsu komentārs. Šajā līgumā ir atzīmēti mūsu programmas galvenie punkti, kā arī apņemšanās pildīt konkrētus pienākumus. Minētais līgums ir saikne starp deputātu kandidātiem un vēlētāju. Tajā ir paredzētas arī sankcijas: ja deputāts nepilda savu apņemšanos, viņam jānoliek mandāts.
Ko jūs, Žuravļova kungs, domājat par šādiem līgumiem un populismu?
J.Ž.: Šādi līgumi vēlētājam nedod nekādu garantiju, jo politiķiem ir tendence mainīt savu politisko piederību, turklāt šādā veidā noformētam līgumam nav nekāda juridiska pamatojuma.
Attiecībā uz populismu jāatgādina, ka esam vienīgā partija, kas iestājas par brīvu un neatkarīgu Latviju, turklāt jau pirms četriem gadiem pirmie iegājām politikā ar nostāju pret ES. Jāatgādina, ka mūsu sarakstā ir 34 uzņēmēji, un viņi zina, kā pelnīt naudu. Turklāt mūsu sarakstā ir 34 sievietes, kas nozīmē, ka esam gatavi risināt arī sociālās problēmas.
***
Aivars Saliņš: Esam par latviešu tautas saglabāšanu ārpus jebkādas ES, kas ir tautu cietums.
Ivars Priedītis: Korupciju kā parādību nevar apkarot, to ir pierādījusi pasaules prakse. Tomēr tās apjomus iespējams ievērojami samazināt.
Juris Celmiņš: Uzskatām, ka ir jāpāriet uz terminu «Latvijas tauta» (nevis jālieto «latviešu tauta»), tā konsolidējot iedzīvotājus vienotām interesēm.
Sarmīte Jēgere: Pietiek ar to, ka ražošanas apjomi ir sarukuši par 50 procentiem, bet lauksaimniecības – pat par divām trešdaļām.
Jurijs Žuravļovs: Jāuzsver, ka reitingi, uz kuriem balstās LTV, ir falsificēti.
