Nopļautās un vīstošās zāles reibinošā smarža neapšaubāmi liecina, ka tuvojas un vairs nav tālu latviešu tautas mīļākie un skaistākie svētki.
Nopļautās un vīstošās zāles reibinošā smarža neapšaubāmi liecina, ka tuvojas un vairs nav tālu latviešu tautas mīļākie un skaistākie svētki.
Vasaras rīta skaistums Lielupes krastā pie vecās pils iespaido mani tik pacilājoši, ka gribas dziedāt līdzi lakstīgalām, kvakšķināt kopā ar vardītēm un pacelties zilajās debesīs, grūstīties vienā bariņā ar baltajiem mākonīšiem. Dzīve, cik tu esi skaista! Cik labi, ka es to spēju izjust un šodien esmu tevī.
Kur bijuši, kur ne, aiz upes parādās melni mākoņi, uzpūš drūms un auksts atmiņu vējš. Liekas, kaut kur pils parka vecajos kokos ieķērcas melns krauklis. Es negribu būt šis melnais krauklis, kas var pieķērkt nelaimi, bet…
Es nevaru aizmirst savu vārdabrāli, klasesbiedru un solabiedru, bet kura vairs nav. Vai tik tā nav viņa dvēselīte, kas kā balta migla otrā krastā klājas pār Lielupes tumšajiem ūdeņiem? Ūdeņiem, kas sakļāvās pār viņa galvu kādā senpagājušā Līgo vakarā.
Tas notika tieši šeit, pretī vecajai pilij, un viņam bija tikai divdesmit četri gadi.
Nekad neaizmirsīšu sava dzīvokļa kaimiņienes dēlu, jauku zēnu, kas mūsu acu priekšā izauga par krietnu, staltu un pieklājīgu jaunekli, bija savai mātei vienīgais dēls un lielākais dzīves prieks. Bija… Cik briesmīgi tas skan. Skaistie, mierīgie un lēnie Lielupes ūdeņi atņēma viņu mātei pavisam nesen Jāņu naktī pie pils, kad pretējā krastā jau bija uzcelta brīvdabas estrāde un cilvēki priecājās un līgoja.
Manas rokas vēl šodien jūt manas kolēģes divpadsmit gadu vecās meitiņas mazā ķermenīša smagumu, kuru karstā vasaras dienvidū pie Pasta salas pacēlu no Lielupes dibena un iznesu krastā, bet kas tomēr neatgriezās dzīvo vidū.
Gudri cilvēki, kādi mēs visi gribam būt, mācās no citu kļūdām, lai paši tās neatkārtotu.
Ūdeņi ir skaisti un sniedz ļaudīm prieku, tikai jāzina īstais laiks un īstā vieta, kad un kur tajos veldzēties. Nesagādāsim saviem tuviniekiem bēdas zaļajos un gaišajos svētkos.
P.S. Ja veiklas un spēcīgas rokas nebūtu izvilkušas no laipas dīķī iekritušu trīsgadīgu zēnu, kā to stāstīja mani vecāki, tad nebūtu arī šā nelielā brīdinošā rakstiņa.
I.G.
