Kamēr vienā vietā caurules atkausē, nākamajā jau atkal aizsalst; kritiska situācija vecajās koka mājās, norāda namu pārvaldnieks
Ne tikai par seklu ieraktas ūdens caurules ir iemesls, kādēļ virkne namu Jelgavā šajās aukstajās dienās paliek bez ūdensapgādes. Kritiska situācija veidojas arī dažu dzīvokļu namos, kas pa pusei nav apdzīvoti, bet palikušie iemītnieki pret savu īpašumu izturas pavirši, durvis izlauzuši vai atstāj atvērtas, kā dēļ caurules aizsalst. «Darām, cik varam, bet nespējam ar visām problēmām tikt galā,» saka lielākais Jelgavas namu apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis.
Pēc pāris dienu ūdensapgādes pārtraukuma vakar pēcpusdienā Gundegu ielā beidzot bija sagādāta tehnika, ar kuru atrakts aizsalušais ūdensvads un līdz vakaram tika solīts atjaunot dzeramā ūdens piegādi. Šīs problēmas dēļ bez ūdens bija palikušas aptuveni desmit gan Gundegu, gan tuvējās Dambja ielas privātmājas.
SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna stāsta, ka pilsētā bez ūdens aukstumā dzīvo vismaz pārdesmit privātmājās. «Tas nenozīmē, ka aizsalis viss ūdensvads. Dažās vietās sasalis caurules posms, kas atrodas šahtā pie ūdens skaitītāja. Tad to atkausē, un ūdens piegāde tiek atjaunota,» saka V.Juhna. Situāciju viņš sauc par mainīgu, jo, kamēr vienā vietā caurules atkausē, par sasalšanu pienāk ziņas jau no citām adresēm.
Māju ievados vairs nesasalst
Ilgstošā sala dēļ arī NĪP saņem arvien vairāk sūdzību par ūdensvadu aizsalšanu – šonedēļ apzinātas vismaz deviņas adreses, kurās aukstuma dēļ aizsalušas komunikācijas. Atbildība par to gan jāuzņemas pašiem dzīvokļu īpašniekiem, jo ūdensvads visbiežāk aizsalst, ja dzīvoklī, parasti mājās, kurās siltumu nodrošina paši, netiek nodrošināta minimālā nepieciešamā gaisa temperatūra, skaidro NĪP vadītājs J.Vidžis.
Pagājušajā gadā, pateicoties pašvaldības piešķirtajam finansējumam, septiņās mājās, kurās gadu no gada sals radīja vislielākās problēmas, bija iespējams siltināt ūdens ievadus, un šoziem tajās no ūdensvada aizsalšanas izdevies izvairīties. Taču kā kritisku J.Vidžis vērtē situāciju Dobeles ielā 39, Vīgriežu ielā 28, Egas ielā 1, Ausekļa ielā 38, Dobeles ielā 30, Kārļa ielā 2, Dobeles ielā 52, Pētera ielā 21 un Raiņa ielā 18.
Lielākās problēmas neapdzīvotu mitekļu dēļ
J.Vidžis atzīst, ka visos gadījumos lielākoties komunikāciju aizsalšanu veicinājusi atsevišķu dzīvokļu īpašnieku bezatbildība, nenodrošinot minimālo nepieciešamo gaisa temperatūru ne tikai koplietošanas telpās, bet arī atsevišķajā dzīvokļa īpašumā. Ja aizsalis ūdens ievads mājai, NĪP Avārijas dienests ūdens piegādi nekavējoties atjauno, savukārt situācijās, kad caurules aizsalušas atsevišķā dzīvoklī, kas ilgstoši netiek apkurināts, pārvaldnieks ir bezspēcīgs. «Turklāt tas ne tikai izraisa cauruļu aizsalšanu, bet arī rada papildu apkures izmaksas kaimiņiem,» norāda pārvaldnieks.
Pārbaudot problēmu vietas, NĪP speciālisti pārsvarā konstatējuši elementāru energoefektivitātes pasākumu ignorēšanu koplietošanas telpās, tostarp atvērtas durvis un logus kāpņu telpās un pagrabos. Tas viss veicina ūdensvada aizsalšanu, taču vislielākās problēmas avārijas situācijas novēršanai rada neapdzīvotie īpašumi – atsevišķi dzīvokļi mājā, kuros neviens nedzīvo un kuri līdz ar to netiek apkurināti. «Taču tāda situācija ir nepieļaujama – dzīvokļa īpašniekam neatkarīgi no apstākļiem jānodrošina, lai telpās gaisa temperatūra atbilstoši normatīviem nebūtu zemāka par 15 grādiem,» uzsver J.Vidžis.
Durvju aizvēršana neprasa naudu
Komunikāciju aizsalšanas risks pastāv ne tikai vecajās koka mājās ar daļējām ērtībām – ēkās, kur siltumu nodrošina paši dzīvokļu īpašnieki –, bet arī pilnībā labiekārtotās mājās ar centralizēto siltumapgādi, ja iedzīvotāji nevērīgi izturas pret siltumnoturības pasākumiem koplietošanas telpās – neaizvērti vai nepietiekami noblīvēti pagrabu logi, neaizvērtas durvis koridoros, bēniņos vai pagrabos ir biežākie iemesli, kādēļ iespējama ūdensvada aizsalšana.
NĪP apgalvo, ka ik gadu, gatavojoties apkures sezonai, pārvaldnieks pārbauda daudzdzīvokļu mājas un dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts sakārtot gan pagrabu logus, gan ārdurvis – tie ir primārie remontdarbi, kas ļauj izvairīties no nepatīkamām situācijām, strauji pazeminoties gaisa temperatūrai. ◆
